Nevar nepacelt acis, ja debesīs lido gulbji, – laime ir katrā pozitīvajā mirklī, ko izdzīvo

Vienā laidā kaut ko daru, man spēka pietiek, – tā mūsu sarunas sākumā teic Inga Lazdiņa, atbildot uz manu repliku, ka viņai šī nu jau aizgājusī vasara un tagad rudens sākums laikam gan ir ļoti piepildīts laiks. Viens koncerts seko nākamajam, pa vidu tiem ir ieraksts Latvijas televīzijā un piedevām vēl meži pilni ar sēnēm, bet sēņošana ir viens no Ingas lielākajiem hobijiem.
Tiekamies Ingas darbavietā – viņas vadītajā Grundzāles kultūras namā. Aiz loga rudens iekrāsotos kokus te apspīd saule, te līst, gluži kā Ingas sacerētajā “Dziesmā rudenīgajā”, ar ko viņa pērn iekļuva LTV raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” finālā.