Sandra Pētersone
Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus, sākot no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam pavisam 32 pašvaldībās Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. To paredz otrdien, 28. martā, valdībā apstiprinātais Zemkopības ministrijas rīkojums.
Smiltenes novadā ārkārtējā situācija būs Apes, Bilskas, Blomes, Brantu, Drustu, Gaujienas, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Raunas, Smiltenes, Trapenes, Variņu, Virešu pagastos, Valkas novadā – Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema, Zvārtavas pagastos.
Mizgrauži pamanīti arī priežu audzēs
Ārkārtējās situācijas laikā būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana.
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Smiltenes mežniecības vecākais mežzinis Kaspars Lārmanis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka jau pirmajā dienā, 28. martā, kad Zemkopības ministrija paziņoja par gaidāmo ārkārtējo situāciju, viņa darba telefons bija “karsts” no meža īpašnieku saņemtajiem zvaniem. Visbiežāk uzdotais jautājums bija par to, kas notiks ar iepriekš izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem kailcirtēm, vai tur drīkstēs turpināt zāģēt mežu, vai arī tagad VMD šos apliecinājumus atcels, proti, ārkārtējās situācijas laikā ir noteikti koku ciršanas ierobežojumi (trīs aizsardzības zonas) vērtīgo, mizgrauža neskarto egļu mežaudžu tuvumā, lai skujkoku sveķos esošie terpēni nepievilinātu mizgrauzi un mežaudzes būtu aizsargātas.
Kaspars Lārmanis aicina īpašniekus, kuri savos mežos nav bijuši ilgāku laiku, tos apsekot un pārbaudīt, vai kokiem jau nav nodarīti kaitējumi, jo klimatisko apstākļu dēļ mizgrauži pēdējos gados kļuvuši ļoti aktīvi. Arī Smiltenes mežniecības pārziņā esošajā teritorijā mežiem ir nodarīti diezgan lieli postījumi, vietām pat vairāku hektāru lielā platībā.
Vecākais mežzinis arī apstiprina “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka šie kaitēkļi nu jau ķērušies klāt priedēm, piemēram, Smiltenes mežniecības Gaujienas nodaļas pārziņā esošajā teritorijā viena priežu audze jau nopostīta.
To brīdi, kad kaitēkļi sāk apdzīvot kādu koku, pamanīt ir teju neiespējami. Kad egle vēl ir zaļa, bet visa miza tai ir caurumos, mizgrauži visu jau ir izēduši un sen ir prom no koka, brīdina mežsaimnieki. Par invāziju liecina apmēram vienu milimetru lieli izklaidus caurumiņi koka stumbrā un nobiris izgrauztais pulverītis pie koka stumbra pamatnes. Tas nozīmē, ka koks jau ir miris. Skuju brūnēšana un nobiršana ir viena no vēlīnajām pazīmēm.
Lai glābtu mežu, izvēlas kailcirti
Smiltenes novada mežsaimniecības uzņēmuma “RIK Mežs” pārstāvis, mežsaimnieks Jānis Dudelis, taujāts par mizgraužu bojājumiem Vidzemes reģiona mežos, atzīst, ka ārkārtas situācija ir izsludināta pamatoti, – pēdējos gados mizgrauzis izplatās arvien vairāk, kā rezultātā šī kaitēkļa skartajām eglēm zūd lietkoka vērtība. Daļu bojātā koka varbūt vēl var sazāģēt un pārdot kā taras klučus, bet liela daļa atbilst malkas kvalitātei, kurai jau ir pavisam cita cena nekā lietkokam.
Jānis Dudelis aicina meža īpašniekus sekot līdzi mežaudzēm un, novērojot mizgrauža klātbūtni, rast situācijai labāko risinājumu un savlaicīgi plānot atbilstošu mežsaimniecisko darbību.
“Manuprāt, ikvienam meža īpašniekam, pievēršot papildu uzmanību egļu audzēm un savlaicīgi sekojot līdzi to veselības stāvoklim, ir iespējams novērst vai mazināt zaudējumus no mizgraužu nelabvēlīgās ietekmes. Arī man savā mežā aizvadītajā gadā egļu mežaudzē bija izplatījies mizgrauzis. Sākumā bija doma bojātos kokus zāģēt izlases veidā, tomēr, saprotot, ka izlases cirte problēmu neatrisinās, priekšroku devu kailcirtei un jauna meža audzēšanai, šādi gūstot gan ienākumu no nozāģētās mežaudzes, gan ieguldot jauna, veselīga un produktīva meža audzēšanā,” Jānis Dudelis dalās pieredzē.
Mežsaimnieks arī iesaka skujkoku audzēs retināšanas darbus labāk veikt uz rudens pusi vai ziemā, kad mizgraužiem nav aktīvā sezona un mežizstrādes procesā skujkoku sveķos esošie terpēni nepievilinātu kaitēkļus.
Var apturēt ciršanas apliecinājumu
Ne vienam vien meža privātīpašniekam šobrīd ir neskaidrība, vai tagad var turpināt vēl šopavasar plānoto kailcirti veselajās audzēs.
Ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai A, B un C aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar rīkojumu ir aizliegta, VMD 10 dienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās izdod lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku, informē Zemkopības ministrija.
Šīs nedēļas vidū, kad “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Kasparu Lārmani, VMD mežniecības vēl gaidīja no Zemkopības ministrijas detalizētāku skaidrojumu, kā šajā situācijā rīkoties.
Savukārt, saņemot VMD sanitāro atzinumu, ir atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja šīs platības atbilst rīkojumā minētajiem kritērijiem, proti, galvenais bojājumu cēlonis ir egļu astoņzobu mizgrauzis. VMD apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, un apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas, nevis divi gadi, kā bija līdz šim.
UZZIŅAI
Ārkārtējā situācija spēkā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam
Smiltenes novadā: Apes, Bilskas, Blomes, Brantu, Drustu, Gaujienas, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Raunas, Smiltenes, Trapenes, Variņu, Virešu pagastos.
Valkas novadā: Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema, Zvārtavas pagastos.
UZZIŅAI
Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteiktas šādas aizsardzības zonas:
- A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze,
- B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas,
- C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101–500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.
Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonā ir noteikti šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi:
- A un B aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, izņemot mizgrauža svaigi invadēto koku ciršanu, saskaņā ar rīkojumā noteiktajām
prasībām, - C aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.
Informācija par aizsardzības zonām pieejama Meža valsts reģistrā un būs pieejama arī lietotnē LVM GEO.
Avots – Zemkopības ministrija
Reklāma