Mēs gaidām tieši tevi!

“Ziemeļlatvija” bija, ir un būs, tā man gribas sākt uzrunu tev, mūsu lasītāj, izsludinot nākamā gada abonēšanas kampaņu. Kā katru gadu no 1. oktobra iespējams sākt abonēt laikrakstus un žurnālus nākamajam gadam. Kāpēc tik pompozs uzsaukums? Vienkārši tāpēc, ka šobrīd kā miglas plīvurs agrā rīta stundā uzkritis pār Latviju vispārējais baidīšanas sindroms. Nemitīgi mūs baida, sākot jau ar kovidu un beidzot ar strauju cenu kāpumu. Viss, pilnīgi viss kļūst un kļūs dārgāks. Zinām, ka ar katru izmaiņu cilvēkos rodas nedrošība, bažas. Tāpēc gribas uzreiz nomierināt – avīze būs! Tās nozīmība demokrātiskas sabiedrības dzīvē ir neapšaubāma, bez tās dzīve nav iedomājama, lai vai cik dārgs viss kļūst.

Diemžēl mēs – avīžnieki – neesam no Marsa, dzīvojam tepat uz zemes, tāpēc arī mums ir jārēķinās, ka nākamgad par visu maksāsim dārgāk. Ar “visu” es domāju laikraksta izdošanas izdevumus. Milzīgs atvieglojums ir ziņa, ka valsts arī nākamgad daļēji kompensēs pasta piegādi, kā tas ir bijis arī iepriekšējos gados, citādi Latvija būtu zeme bez drukātās preses. Ekonomikas likumi māca, ka pastāvēt var tas, kam ir sabalansēta ieņēmumu un izdevumu daļa. Laikrakstu biznesā tā allaž ir bijusi sāpīgā tēma, jo avīzes cena nevar augt tik strauji kā elektrības, degvielas vai darbaspēka izmaksas. 

Katru rudeni, plānojot jauno gadu, skaitām un prātojam, cik varam pielikt pie abonēšanas cenas, lai spētu nodrošināt laikraksta izdošanu visa gada garumā un nepalikt bez abonentiem liela cenas kāpuma dēļ. Tā kā laikrakstu abonēt var ne tikai pastā, bet arī redakcijā Valkā, tad mūsu administratore Anita uzklausa abonentu replikas un mēs aptuveni zinām noskaņojumu. Jā, tas noliedzami ir pārmetošs, ja cena, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir augusi. Protams, tas ir tikai dabīgi, jo utopiski ir iztēloties situāciju, ka cilvēki priecātos maksāt dārgāk par to pašu preci. Jā, tur nav ko slēpt, laikraksta abonēšana nākamgad būs par 75 centiem mēnesī dārgāka. Daudz vai maz? Mums noteikti maz, daudz par maz, bet tev, lasītāj? 

Mēs patiešām apzināmies, ka mūsu abonentu lokā ir daudz pensionāru, kam viens eiro ir lielākā vērtē kā strādājošam ar algu virs tūkstoša.

“Ziemeļlatvija” bija, ir un būs, jā, arī pateicoties šiem 75 centiem. Bet galvenoties avīze bija, ir un būs, pateicoties redakcijā strādājošajiem un mūsu lasītājiem. Bez vieniem vai otriem “Ziemeļlatvija” pastāvēt nevarētu. Diemžēl reizēm šķiet, ka to īsti neapzinās liela daļa sabiedrības, īpaši tā – uzņēmīgā, darbīgā, kura kā sociālajos tīklos, tā sarunās bārstās ar atziņām, kāda ir preses loma, kas un kā jāraksta laikrakstā. Kad pie mums vēršas aktīvs, maksātspējīgs cilvēks ar rosinājumu palīdzēt noskaidrot, atrisināt kādu, viņaprāt, nepareizību, tad tā vien gribas pretī jautāt, vai esi mūsu abonents? Reiz pie mums vērsās pēc palīdzības kāda kundzīte, kura sarunas noslēgumā noteica – šogad jau es vairs tikai “Kas Jauns” pasūtīju, vietējo avīzīti kaimiņiene solīja iedot izlasīt. Jā, te nav stāsts par 75 centiem, ko mēs esam uzdrošinājušies pielikt cenai, te ir stāsts par domāšanu. Kas ir mūsu prioritātes? Kam esam gatavi tērēt naudu un ko gribam saņemt tāpat bez maksas? Vai labs var būt lēts? 

Zinu, ka tie, kas lasa šīs rindas, nav tie, kurus tikko pieminēju. Jūs, mūsu uzticamie lasītāji, abonenti, izvēlaties laikrakstu ne tikai tāpēc, ka tas ir lētāks vai dārgāks un tur var uzzināt vietējos jaunumus, svarīgāko, bet tāpēc, ka tā ir tradīcija, dzīvesveids un prioritāte. 

Ko solām nākamgad? Tieši to pašu – būt klāt visos svarīgajos procesos, skaidrot un noskaidrot, rosināt un iedvesmot. Kā zināt, vēsturiski “Ziemeļlatvija” aptver Valkas un Smiltenes novadus. Pateicoties novada reformai, Smiltenes novads ir izpleties un nu mūsējie ir arī Ape un Rauna. Pastāvīgie lasītāji jau pamanījuši, ka iepazīstinām arī ar tās puses uzņēmīgajiem ļaudīm. Domāju, tas ir bezgala interesanti iepazīties, ieklausīties arī Apes un Raunas pusē dzīvojošajos uzņēmējos, zemniekos, kultūras un izglītības jomā strādājošajos. Mēs ceram, ka “Ziemeļlatvijas” lasītāju pulks palielināsies un avīzes saturs arī teritorijas palielināšanās dēļ kļūs tikai interesantāks. Joprojām esmu opozīcijā tiem, kuri laikrakstā meklē ziņas tikai no savas pilsētas, jo palūkoties, kā dzīvo kaimiņos, ir ļoti vērtīgi. Tagad mums kaimiņu ir vairāk kā līdz šim, skatījums būs plašāks. 

Kas vēl jauns gaidāms? Pašlaik intensīvi strādājam pie jaunās portāla www.ziemellatvija.lv versijas. Tā būs ērta, moderna, ne tikai lietojot datorā, bet arī mobilajā – telefona versijā. Soli pa solim arī mēs tuvojamies jaunajai ērai, laikrakstu varēs abonēt arī digitālajā versijā, žurnālistu radītie svarīgākie raksti būs jānopērk. Agrāk vai vēlāk pie šāda modeļa nonāks visi interneta mediji, jo no svaiga gaisa (baltu velti)  jau neviens ilgi nevar dzīvot. Pa mazam solītim ejam pretī šim jaunajam laikam, kurā jau kādu laiku dzīvo “Delfi” un, piemēram, Igaunijas mediji. 

Mēs, nenoliedzami, apzināmies risku, jo pašlaik virtuālajā pasaulē valda paviršības ēra – cilvēki diemžēl domā, ka izlasa “Facebook” kādu ierakstu, kādas ziņas virsrakstu un tad ir lietas kursā par notiekošo. Taču tā nav. Ir pēdējais laiks atšķirt vienkāršus ierakstus no informācijas, kas balstīta uz faktiem un speciālistu atzinumiem, skaidrojumiem. Tas, ka kaut kur kaut ko esi izlasījis, nenozīmē, ka tur ir kaut grams patiesības. Ja to mēs saprastu, mums nebūtu tik daudz nepatiesību, kuras pārstāsta un kurām tic. Laikrakstā šādu no gaisa grābtu ziņu kā internetā nav. Mēs, gatavojot rakstus, intervējam reālus cilvēkus, no kuriem var prasīt atbildību par katru vārdu. Tāpat kā no mums, redakcijas, jo zem katra raksta ir konkrēta žurnālista paraksts. Atbildība ir viens no medija stūrakmeņiem, un domāju, ka tu, lasītāj, to novērtē. 

Nobeigumā vēlos pateikt paldies katram mūsu abonentam par uzticību, par to, ka izvēlies lasīt vietējo laikrakstu. Paldies un būsim kopā arī nākamgad! Abonēšanas laiks ir sācies! “Ziemeļlatvija” gaida tieši tevi!