Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Latviešu mājražotāji slavē igauņus par attieksmi pret vietējiem ražotājiem

Aizvadītajā svētdienā Valgas pilsētas centrālajā laukumā savu medu piedāvāja dravnieks Andris Lūsis no Burtniekiem. Viņš slavē igauņus, kuri ļauj mājražotājiem “elpot” un pārdot savu saražoto. Foto: Inga Karpova

Lai gan aizvadītajā svētdienā sals knieba degunā, Valkas dvīņu pilsētā Valgā notika Otrajai adventei veltīts Ziemassvētku tirdziņš. Igaunijā ir atļauta svētku tirgošanās bez ierobežojumiem. Tas ir arī iemesls, kāpēc Valkas pilsētas tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš šoreiz notiks Valgas pilsētas centrālajā laukumā, jo Latvijas valdība aizvadītajā nedēļā nolēma atļaut tīkot Ziemassvētku tirdziņus tikai “zaļajā režīmā”.

Tas nozīmē, ka Ziemassvētku tirdziņu varētu apmeklēt, uzrādot Covid-19 sadarbspējīgu sertifikātu. Kā “Ziemeļlatvijai” skaidroja Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis, tas būtu muļķīgi, ja Valkas pusē notiekošajā Ziemassvētku tirdziņā būtu jāuzrāda šis sertifikāts, bet Valgas pusē nebūtu. Šī iemesla dēļ dvīņu pilsētu Valkas un Valgas iedzīvotāju iecienītais pierobežas Ziemassvētku tirdziņš notiks sestdien, 18. decembrī, no pulksten 9 līdz 14. Tirdziņā aicināti piedalīties arī mājražotāji no Latvijas puses. Pieteikšanās dalībai līdz nākamajai otrdienai, 14. decembrim, zvanot uz Igaunijas tālruni +3727669970 vai +37253327622. Tirdzniecības vietas būs bez maksas. Skanēs Ziemassvētku dziesmas ne tikai igauņu, bet arī latviešu valodā.

Tās skanēja arī aizvadītajā svētdienā igauņu pusē notikušajā Ziemassvētku tirdziņā, jo Igaunijā nav liegts publiskos pasākumos atskaņot mūziku. Diemžēl Latvijā tas ir liegts. Daudzi tirdziņa apmeklētāji no Valkas un arī latviešu tirgotāji atzina, ka Valgā jūtas kā cilvēki, jo ilglaicīgie ierobežojumi, īpaši šajā svētku laikā, bojā noskaņojumu. Starp daudzajiem igauņu tirgotājiem savus mājražojumus piedāvāja arī Andris Lūsis no Burtniekiem un Ilona Nereta no Pļaviņām.

Mājražotāja Ilona Nereta no Pļaviņām mēroja divsimt kilometrus turp un atpakaļ, lai piedāvātu savus gaļas izstrādājumus tirdziņā Valgā. Foto: Inga Karpova

“Gudri cilvēki saka, ka dolārs starp tavu dibenu un dīvānu nenolidos. Ir pašiem jārosās! Teikšu godīgi, šoreiz medu pircēji iegādājās vidēji. Šogad bija medus gads, tāpēc visiem biteniekiem ir ko tirgū piedāvāt. Ja ir bijusi laba medus raža Latvijā, tāda ir arī Igaunijā un arī Āfrikā. Esot pie igaunīšiem Valgā, ir arī Ziemassvētku noskaņa, jo skan svētku dziesmas – gan tikai igauniski, bet tāpat top priecīgāk. Labi, ka varu atbraukt pie igauņiem, jo Latvijas valdības pieņemto lēmumu rīkot šo pirmssvētku tirgošanos “zaļajā režīmā”, vērtēju negatīvi. Domāju, ka šos tirdziņus Latvijā neapmeklēšu, jo mani kaitina visi šie režīmi ‒ “zaļie” un “sarkanie”,” atzīst A. Lūsis. Viņš informāciju par Valgā notiekošo tirgošanos uzzinājis sociālajos tīklos.

Savukārt mājražotāja I. Nereta mērojusi divsimt kilometrus turp un atpakaļ, lai piedāvātu savu gaļas produkciju igauņu un arī latviešu pircējiem. Viņa par šo tirdziņu uzzinājusi no savas radinieces, kas dzīvo Valgā.

“Tālais ceļš man nav šķērslis atbraukt uz pierobežu, jo man patīk šejieniešu attieksme. Jebkurš, kurš pienāk pie manis, izteic atbalstu un iegādājas kādu garšīgu lietu. Cilvēki saprot, ka esmu braukusi tālu ceļu. Turklāt Igaunijā nav tik drastiski noteikumi, kādi tie ir Latvijā. Es nekādi nesaprotu, kāpēc Latvijā cilvēki “Maxima” veikalos var iepirkties bez sertifikāta, bet Ziemassvētku tirdziņos tas ir jāuzrāda. Mums ir jāstrādā un jāpārdod, jo kā gan citādi mēs – mājražotāji – izdzīvosim?” ir neizpratnē I. Nereta.

Vairāk foto ŠEIT.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.