Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Latviešu bagātīgais svētku galds – ar ko vērtīgi tradicionālie Ziemassvētku deviņi ēdieni?

Foto: Artūrs Martinovs / rimi.lv

Tuvojoties Ziemassvētkiem, daudzās ģimenēs aktuāls temats – ko celt svētku galdā? Ziemassvētki ir vieni no tiem svētkiem, kuros daudzi izvēlas tradicionālās latviešu maltītes, sekojot senču tradīcijām un ticējumiem, kas vēsta, ka šajos svētkos vajag deviņas reizes ēst, lai būtu bagātība un uz galda jābūt deviņiem ēdieniem. Ar kādām uzturvielām bagāti latviešu tradicionālie Ziemassvētku ēdieni un ko vajadzētu ievērot svētku mielasta laikā, lai nerastos gremošanas traucējumi, stāsta farmaceite Laila Zālīte.

Latviešu tradicionālie svētku ēdieni ir vērtīgām uzturvielām bagāti. Zinot mūsu senču ticējumus par katru konkrēto ēdienu, tam tiek piešķirta lieliska pievienotā vērtība, radot ēdienam papildu enerģiju un baudījumu. “Latviešiem vienmēr paticis klāt bagātīgus svētku galdus. Nereti svētku galdā ir pat vairāk nekā deviņi ēdieni. Domājot par svētku cienastu, nevajadzētu aizmirst par sabalansētu ēdienkarti un atcerēties, ka dienas laikā, gatavojot svētku maltīti, noteikti nevajadzētu badoties. Arī svētku dienā ir jāietur normālas ēdienreizes, lai pie svētku galda nepārēstos un nerastos gremošanas traucējumi un diskomforta sajūta,” uzsver farmaceite Laila Zālīte.

Tradicionālie latviešu ēdieni Ziemassvētku mielastā un ar ko tie bagāti

1. Cūkas cepetis

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka cūkas cepetis svētku galdā tiek likts laimei. Cepeškrāsnī lēni pagatavots cūkas cepetis būs labs olbaltumvielu, neaizstājamo aminoskābju, tauku, B grupas un dzelzs avots. Šo uzturvielu komplekss palīdz organismam atjaunoties pēc fiziskām slodzēm, B grupas vitamīni pozitīvi ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, veicina lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu metabolismu organismā.  Ieteicams izvēlēties liesāku gaļu.

2. Pelēkie zirņi

Saskaņā ar latviešu tautas ticējumiem pelēkie zirņi iekļauti svētku mielasta ēdienkartē, lai  nebūtu asaru. Pelēkie zirņi nesatur daudz kalorijas, bet ir vērtīgs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Tie satur vitamīnus un minerālvielas, kas labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu sistēmas darbību, pazemina holesterīnu un veicina nieru funkcionēšanu, kā arī stabilizē sievišķos hormonus. Vienlaikus jāņem vērā, ka tie jāēd ar mēru, nesteidzoties un kārtīgi jāsakošļā. Pirms vārīšanas zirņus ieteicams 24 h izmērcēt ūdenī. Tas ļaus zirņiem ne tikai ātrāk uzvārīties, bet uzlabos arī to garšu, jo, uzņemot ūdeni, zirņi sāk ražot citas vērtīgas vielas.

3. Speķa pīrāgi

Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, speķa pīrāgi tiek cepti, lai būtu pārsteigumi. Tie satur taukus, olbaltumvielas, kalciju, magniju, kā arī fosforu ar kvalitatīvu speķi. Speķa pīrāgi labi “piesien dūšu”, bet ar tiem pārmērīgi aizrauties nevajadzētu, jo no tiem mielasta laikā ir grūti atturēties – tiek ēsts viens pēc otra gan maltītes laikā, gan arī jau pēc maltītes. Lai mazinātu šo kāri, ieteicams svētku vakarā neaizmirst arī par kādām mērenām fiziskām aktivitātēm. Pīrāgu mīklai ieteicams izvēlēties pilngraudu miltus, kas būs šķiedrvielām bagātāki un organismam vērtīgāki.

4. Sautēti kāposti

Tradicionālais latviešu ēdiens – sautēti kāposti svētku galdā tiek celts, lai pietiktu spēka. Kāposti satur lielu daudzumu C vitamīna, kā arī A un K vitamīnus. Tie ir bagātīgs šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu, kālija un magnija avots. Kāposti labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, regulē holesterīnu, glikozes līmeni, rada sāta sajūtu, veicina gremošanu un regulāru vēdera izeju.

5. Piparkūkas

Piparkūku cepšana ir neatņemama Ziemassvētku tradīcija. Tās tiek ceptas, lai netrūktu mīlestības. Piparkūkas satur  ne tikai daudz ogļhidrātu, bet arī E vitamīnu, fosforu, jodu, K vitamīnu, kāliju, magniju un triptofānu. Triptofāns ir īpaši vērtīgs arī tāpēc, ka darbojas kā dabīgais antidepresants un labvēlīgi ietekmē cilvēka nervu sistēmu.

6. Lielzvīņu zivis

Ziemassvētku mielastā neiztikt bez zivs ēdiena, kas saskaņā ar latviešu tautas ticējumiem simbolizē naudu un ienākumus. Populārākā latviešu izvēle svētku mielastam ir karpa, kas tiek pagatavota ar dažādiem pildījumiem. Zivis satur Omega 3 taukskābes, D, E un B12 vitamīnus, kā arī cinku, selēnu un jodu. Šīs vērtīgās vielas palīdz uzlabot sirds asinsvadu stāvokli, samazina holesterīnu, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību, piedalās redzes, kaulu un muskuļu sistēmas attīstībā, kā arī ir ļoti ieteicamas osteoporozes profilaksei.
7. Vistas cepetis

Lai būtu panākumi darbā, Ziemassvētku mielastā tiek iekļauts vistas cepetis. Vistas gaļā ir augsts olbaltumvielu saturs, tādējādi tā satur visas cilvēka organismam nepieciešamās neaizvietojamās aminoskābes. Olbaltumvielas un aminoskābes ir svarīgs ķermeņa “būvmateriāls”, kas stiprina skeletu, uztur muskuļu masu, kā arī rada sāta sajūtu, pasargā no dažādu slimību rašanās un progresēšanas.

8. Bietes un burkāni

Dažādos ēdienos – gan salātos, gan cepešu un zivs pildījumos, latvieši pievieno bietes un burkānus, kas saskaņā ar ticējumiem tiek darīts, lai būtu laba veselība. Bietes un burkāni satur C vitamīnu, B grupas vitamīnus, šķiedrvielas, dzelzi, kāliju, magniju, A vitamīnu, beta karotīnu u.c. vērtīgas uzturvielas. Šie sakņaugi veicina gremošanu, paaugstina hemoglobīna līmeni, stabilizē glikozes līmeni un to sastāvā ir arī daudz antioksidantu, kam piemīt pretvēža darbība.

9. Cepumi

Tradicionāli svētku galdā bez piparkūkām tiek celti arī citi pašcepti cepumi, lai būtu daudz saules. Visvērtīgākie būs pilngraudu cepumi: auzu pārslu cepumi vai rudzu miltu cepumi. Tie satur ļoti daudz šķiedrvielu, no kurām īpaši vērtīgs ir beta glikāns – tas spēj samazināt holesterīna un cukura līmeni, ilgāk saglabā sāta sajūtu un enerģiju.

Lai visiem veselīgi un jauki Ziemassvētki!

Informāciju sagatavoja: Agnese Grīnberga, komunikācijas daļas vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.