Lasa vietējo avīzi un pieraksta laika vērojumus

Kārķu pagastā laikrakstam “Ziemeļlatvija” ir savs lasītāju un abonementu pulciņš. Starp tiem arī Inese un Jānis Jūgi “Lejaspelēdās”. Tur vietējo avīzi lasa vairākus gadu desmitus.

Aktīva interese par sabiedriski politiskajiem notikumiem un pavērsieniem apkārtējos novados viņiem ir bijusi vienmēr. 

Inese un Jānis Jūgi atceras laikus, kad “Ziemeļlatvija” saukusies “Mūsu Zeme” un “Darba Karogs”. Viņiem mājās saglabājušies vairāki vēsturiski avīzes eksemplāri. “Lai gan daudzi saka, – visu var izlasīt internetā, man patīk saņemt pastkastītē un turēt rokās drukāto laikrakstu,” saka Jānis, kurš uzcītīgi avīzes lasa daudzus gadus. Viņš jaunāko laikrakstu visbiežāk pārlapo pēcpusdienā, kad pārrodas mājās no darba pienākumiem sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni,” kur viņš strādā par skolotāju. Bet sestdienās, svētdienās atliek laiks iedziļināties avīzes saturā arī brokastojot, tad rīta kafijas rituāls izvēršas pusstundas garumā. Viņu interesē dažāda tematika, bet visvairāk vietējās ziņas par notikumiem pagastā, sports, pieredzes stāsti, aktualitātes pašvaldībā, medības un daba. Ir publikācijas, kuras tiek izgrieztas un noglabātas, piemēram, tās, kurās savos laika vērojumos dalījušies Emīlija Stepanova no Sedas un Vilis Bukšs no Viļakas, jo arī pats Jānis gadiem ilgi veic piezīmes par laika vērojumiem, krājot arvien jaunu pieredzi un saskatot dažādas likumsakarības dabas norisēs. Viņam ļoti patika raksts par māsas dēla ģimeni no Trapenes, kas audzē dārzeņus, zaļumus, lai pagatavotu “Lauku garšvielas”. Arī šī publikācija ir saglabāta. 

Savukārt pirmais, ko avīzē pārlapo Inese, ir sludinājumi. “Ja tā var teikt, es avīzi lasu no beigām. Pārskatu sludinājumus. Pēc tiem ir skaidrs, kas notiek pagastā, Valkas novadā un kaimiņu novados,” klāsta Inese, kuras darba dienas aizrit, strādājot šūšanas firmā Valkā, tāpēc avīžu lasīšanai tiek atvēlēts brīvais laiks.

Vēl bez “Ziemeļlatvijas”, viņu pastkastītē ik mēnesi nonāk arī žurnāls “Medības”, kas galvenokārt stāsta par aktīvo atpūtu – medību tematiku. 

Cita Jāņa aizraušanās ir trušu audzēšana. Patlaban viņiem ir ap 25 šo dzīvnieku, bet skaits visu laiku ir mainīgs. “Tie vairāk ir savam priekam. Trušus audzējam daudzus gadus. Tas man tāds hobijs. Interesanti tie dzīvnieki. Tiem arī vajadzīga sava deva uzmanības, laika,” papildina Jānis, minot, ka visa nepieciešamā barība un kārumi – kā kāposti, tā burkāni un citi dārzeņi –  dzīvniekiem tiek izaudzēti savā mazdārziņā.

Spriežot par to, ka viss kļūst dārgāks un iedzīvotājiem vairāk jāpiedomā pie prioritātēm ikdienas tēriņos, “Lejaspelēdās” izsakās, ka laikrakstu un žurnālu abonēšana jo­projām paliks spēkā, jo tās ir tradīcijas, ikdienas rituāls un saturīga informatīvā satura apvienojums. “Avīzes abonēšana ir ierasta lieta. Parasti to pasūtām visam gadam. Tad droši zinām, ka divreiz nedēļā tā būs pastkastītē,” teic Inese un klāsta, ka šajā nedēļā arī viņu ģimenē pie krūtīm tiek sprausta sarkanbaltsarkanā lentīte un pie mājas plīvo karogs, kā jau īsteniem latviešiem pienākas. Savukārt Lāč­plēša dienā katru gadu tiek iedegta svecīte par godu mūsu tautas varoņiem.