Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Laimīgi, tiekot vaļā no putekļiem

Noskaidrojot, ka atjaunotā ceļa posma oficiāla atklāšana, visticamāk, netiks rīkota, Variņu un Palsmanes pagastu iedzīvotāji sarīkoja paši savu neoficiālu ceļa atklāšanas balli. Viņi vēl nespēj noticēt laimei, cik laba tagad ir dzīve ceļmalas mājās. Foto: Jānis Glāzers

Smiltenes novada Variņu un Palsmanes pagastos vairākās viensētās šovasar ir sākušies jauni, labāki  laiki. Tas bija briesmīgi, – sarunā ar “Ziemeļlatviju” iepriekšējo dzīvi putekļos daudzu gadu garumā atceras valsts nozīmes vietējam autoceļam Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe tuvējo māju iedzīvotāji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vasarās viņu pagalmus un dārzus ietina garām braucošo automašīnu saceltie putekļu mākoņi, putekļi biezā kārtā noklāja izaudzēto ražu, ielīda mājās un nogūlās uz mēbelēm un sadzīves priekšmetiem, kairināja cilvēku elpceļus, reizēm bija tik traki, ka gribējās bēgt projām no mājas, atceras ceļmalnieki.

Parakstījās vairāk nekā seši simti

Nu viņu dzīve ir ievērojami mainījusies uz labo pusi, ceļš vairs neput un neputēs. Uz vietējā autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe (V248) piecarpus kilometru garā posmā (no Palsmanes Ūdrupes virzienā līdz vietai, kur sākas asfaltbetona segums) ir ieklāta dubultā virsmas apstrāde, “Ziemeļlatviju” informē valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Komunikācijas daļa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Būvdarbi posmā pabeigti 4. augustā. Pašlaik notiek kvalitātes pārbaude.

Noskaidrojot, ka ceļa oficiāla atklāšana, visticamāk, netiks rīkota, atjaunotā ceļa tuvumā esošo māju iedzīvotāji aizvadītās nedēļas nogalē sarīkoja paši savu neoficiālu ceļa atklāšanas balli.

“Sanācām kaimiņi, katrs līdzi groziņā paņēma cienastu. Visi atcerējāmies, kā bija tad, kad bija putekļi, un kā ir tagad, kad to nav. Pateicām paldies Vijai (ceļam tuvējo “Krastleju” māju iedzīvotājai Vijai Glāzerei – redakcijas piezīme) par to, ka viņa noveda visu līdz galam un arī visiem tiem, kuri iesāka cīņu. Mēs visi bijām par ceļu, bet viens bija uzņēmīgāks,” stāsta “Patvaru” māju iedzīvotāja Mārīte Rozīte.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstīja par to, kā Variņu un Palsmanes pagastu iedzīvotāji centās panākt, lai valsts atbildīgās institūcijas pieņemtu lēmumu šo ceļa posmu pārbūvēt tā, lai tas neputētu.

Kad “Krastlejās” sāka dzīvot Glāzeru ģimene, Vija Gāzere 2019. gadā pārņēma stafeti no Variņu pagasta iedzīvotājas Ingas Rozentāles un turpināja cīņu. Tika savākti 608 Palsmanes un Variņu pagastu iedzīvotāju paraksti, vēstule tika nosūtīta lēmuma pieņēmējiem.

“Ik pa mirklim atgādināju par mums. Rakstīju gan “Latvijas Valsts ceļiem”, gan Satiksmes ministrijai, vaicāju, vai ceļš ir plānā. Man atbildēja, ka ir  2023. gada plānā. Pagājušā gada rudenī rakstīju Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Edgaram Avotiņam, vai nav no plāna izņemts ārā. Atbildēja, ka nav. Ja atklāti, es neticēju tam, ka būs (ceļu pārbūvēs – redakcijas piezīme), bet ticība jau mirst pēdējā. Ja mēs nebūtu savākuši tos 608 parakstus, nez vai tas būtu noticis tik ātri,” par tikšanu pie ceļa dubultās virsmas spriež Vija Glāzere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Taujāta par motivāciju sabiedriskā kārtā uzņemties rūpes par ceļa pārbūvi Vija atteic īsi un kodolīgi –  “nevarēju ciest putekļus”. “Nevarējām dzīvot normāli. Mums ir ārpakalpojumu uzņēmums grāmatvedībā, birojs ir mājās, visi datori bija pieputējuši, dokumenti apputējuši,” viņa piebilst.

Jau pirms Vijas Glāzeres par ceļa atputekļošanu sāka cīnīties Variņu pagasta iedzīvotāja Inga Rozentāle no “Ķempēm”. Viņa  pirms aptuveni 10 gadiem sāka vākt parakstus, sūtīja vēstules uz atbildīgajām ministrijām, bet tagad sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst, –  viņai nebūtu pieticis spēka, izturības, nervu un neatlaidības turpināt iesākto.

“Visi nopelni ir Vijai. Viņai bija liela apņēmība, ka būs mums labs ceļš, un tā arī ir. Man par to ir liels prieks, vienalga, kā ar ceļu būs tālāk, vai būs bedrītes vai nebūs. Galvenais, ka nebūs putekļu. Paldies Vijai, paldies visiem, kuri  mūs atbalstīja! Paldies par cilvēcīgu attieksmi Didzim Zvirbulim (LVC Vidzemes reģiona nodaļas ceļu būvinženierim, šī projekta vadītājam – redakcijas piezīme),”  pateicas  Inga Rozentāle.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tagad viņa jau prāto stādīt puķes ceļa malā, lai būtu skaistāk, beidzot to varēšot darīt, jo arī augiem nebūs “jārij” putekļi. Drīz Inga ķersies pie mājas tīrīšanas, visi skapji esot pilni ar putekļiem.

Pagaidām jābrauc ar ierobežotu ātrumu

LVC informē, ka ceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe visā atjaunotajā posmā pirms divkārtu virsmas izbūves ir sakārtota ūdens atvade no ceļa – noņemta liekā grunts, izcirsti krūmi, iztīrīti grāvji abās autoceļa pusēs, iztīrītas un atjaunotas caurtekas, kā arī labots ceļa profils. Autobusu pieturvietās “Mežnieki”, “Kalna Pūķi” un “Ķempes” abos virzienos ir  atjaunoti soli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Būvdarbus par līgumcenu 963 612,36 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) veica uzņēmums SIA “Valkas ceļi”. Būvuzraudzību nodrošināja OU “Teede insenerid”.

Kamēr ceļa segums noformējas, visā atjaunotajā posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā.

“Segumu noformē arī autobraucēji ar savu auto riepām, tāpēc aicinām nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, jo, to darot, ar riepām no seguma tiek atrauti akmentiņi, kas var izsist pretimbraucoša auto stiklus. Jāņem vērā, ka divkārtu virsmas apstrāde nepalielina ceļa nestspēju. Ja pa grants ceļu, kuram veikta virsmas apstrāde, brauks pārkrauts smagais kravas transports, ceļš var ātri sabrukt. Uz dubultās virsmas apstrādes autoceļiem nedrīkst driftēt un veikt pārgalvīgus manevrus, kas var bojāt seguma virsmu. Aicinām ceļu lietotājus rūpēties par to, lai ceļš netiek bojāts,” uzsver LVC Komunikācijas daļa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LVC skaidro, ka  divkārtu jeb dubulto virsmas apstrādi veic uz reģionālajiem un vietējiem grants seguma autoceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti, lai novērstu putekļošanos, ūdens iekļūšanu ceļa konstrukcijā un nodrošinātu komfortablākus braukšanas apstākļus. Papildu ieguvums ir mazākas ikdienas uzturēšanas izmaksas, jo autoceļš nav jāgreiderē, un ilgāks ceļa kalpošanas laiks. Turklāt šāds ceļš ir labi izbraucams arī šķīdoņa laikā.

Vislabākais, kas var būt

“Ziemeļlatvijas” aptaujātie ceļam tuvējo māju iedzīvotāji atzīst, – vēl joprojām nespēj noticēt, ka  ceļš vairs neput.

Mārīte Rozīte smaidot stāsta, ka nesen notikušo Palsmanes kapusvētku dienā mašīnas pa ceļu mājai braukušas garām cita pēc citas, viņa sēdējusi pagalmā  un brīnījusies, – kaut kas nav kārtībā, kur tad putekļi?

“Savu bērnību es atceros putekļos, mani mazbērni uzauga pie manis putekļos. Dārzā viss vienmēr bija jāmazgā. Siens, ko lopiņiem devām, bija putekļos. Tas bija briesmīgi. Katru gadu pa ceļu brauca arvien vairāk transportlīdzekļu. Nevarēja reizēm ārā brīvi elpot, trūka gaisa. Dabūju bronhiālo astmu. Tagad ceru, ka pamazām no tās tikšu vaļā,” teic Mārīte Rozīte.

Guntai Kurzemei no Variņu pagasta “Sebru” mājām ir līdzīgas sajūtas, – esot lieliski no rīta atvērt logu un mājā ielaist svaigu gaisu. Pirms tam bijis jāskatās, kādā virzienā pūš vējš, lai saprastu – var iziet pagalmā vai ne.

Arī palsmaniete Aija Zeibote no “Atvašu” mājām dzīvi putekļos atceras kā tagad pagātnē palikušu teju murgu. “Dārzā jāņogas bija apputējušas tā, it kā būtu iecementētas. Bija jāmazgā trīs ūdeņos.  Nevarēja normāli pieiet pie krūma un ēst. Nomazgāta automašīna, stāvot pagalmā, kļuva briesmīga. Tagad ir kā diena pret nakti. Nespēju vēl noticēt, ka vairs nebūs putekļu. Tas ir vislabākais, kas var būt,” priecājas Aija Zeibote.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.