Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kultūras dzīves organizatori saskaras ar cilvēku bailēm saslimt ar Covid-19

Trešdien Valkas pilsētas kultūras nama rīkotajā diskusijā “Lielā kultūras tērzētava” piedalījās arī Valkas jaunieši – Krista Žēbina (no kreisās), Kristīne Kurmējeva un Katrīna Siliņa kopā ar Valkas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālisti Rominu Meļņiku. Foto: Inga Karpova

“Diemžēl joprojām kultūrai ir jāsaskaras ar cilvēku bailēm saslimt ar Covid-19,” tāds ir viens no galvenajiem Valkas pilsētas kultūras nama direktora Aivara Ikšeļa secinājumiem pēc trešdienas vakarā notikušās diskusijas “Lielā kultūras tērzētava”.

A. Ikšelis stāsta, ka diskusijā piedalījās desmit valcēnieši – visu paaudžu pārstāvji. “Nav svarīgi, cik cilvēku piedalījās šajā diskusijā. Arī viens var ieteikt daudz noderīgu lietu, kas mums turpmāk palīdzētu strādāt šajā sarežģītajā laikā,” uzskata A. Ikšelis.

Cilvēki baidās inficēties

Pa dienu pie A. Ikšeļa ieradās Valkas pensionāru kluba “Zelta rudens” trīs aktīvistes. Seniores atklāti pateikušas, ka daudzi vecākās paaudzes cilvēki joprojām baidās slēgtās telpās apmeklēt kultūras pasākumus un piedalīties pašdarbības kolektīvu mēģinājumos, jo pastāv bažas par saslimšanu ar jauno koronavīrusa paveidu. Kā pēc sarunas sapratis A. Ikšelis, vecākajai paaudzei nelīdz arī argumenti, ka kultūras namā stingri tiek ievēroti visi epidemioloģiskie noteikumi par divu metru distances ievērošanu, sejas masku lietošanu un roku dezinfekciju. Sarunās ar Latvijas kultūras iestāžu vadītājiem nolemts, ka šajos sarežģītajos apstākļos kultūras iestādēm ir jāstrādā arī ar mazu skaitu cilvēku, kuri piedalās pašdarbībā. Arī Valkas pilsētas kultūras namā pašlaik notiek kolektīvu mēģinājumi, neskatoties, cik tos apmeklē.

Nezina, kāds izskatās kultūras nams

Diskusijā piedalījās arī trīs jaunās paaudzes valcēnietes – Krista Žēbina, Kristīne Kurmējeva un Katrīna Siliņa. Krista “Ziemeļlatvijai” atzina, ka, nākot uz diskusiju, apjautusi, ka nemaz nezina, kādas izskatās kultūras nama otrā stāva telpas. Viņas pirmie iespaidi ir, ka nams ir ļoti grezns un acij tīkams. Taču pēdējā laikā nav bijusi iespēja apmeklēt kādu te notiekošu kultūras pasākumu. Savukārt Kristīne domā, ka kultūras nama darbiniekiem ir jāsaglabā tradīcija vasarās brīvdabas estrādē rīkot koncertus un zaļumballes, jo pati tās ir apmeklējusi. Daudz kritiskāka bija Katrīna, kura uzskata, ka pašreizējie pilsētas kultūras dzīves organizatori nemaz tā īsti nevēlas rīkot pasākumus tikai jauniešu auditorijai. Viņa gribētu, lai Valkā koncertu sniegtu latviešu grupa “Bermudu divstūris”. Meitene pieļauj, ka pašlaik Valkā kultūras dzīvi bremzē arī Covid-19 pandēmija.

Skaidrojot jauniešu izteikumus, A. Ikšelis atzīst, ka mūsdienu jaunajai paaudzei ir pilnīgi cits skatījums uz šīm kultūras lietām. Viņiem nav svarīgas tās lietas, kas svarīgas ir vidējās un vecākās paaudzes publikai, un ar to ir un būs jārēķinās. A. Ikšelis uzskata, ka pilsētas kultūras namam, līdzīgi kā tas tagad ir novada Centrālajai bibliotēkai, ir aktuāli nepieciešams savs sabiedrisko attiecību speciālists.

“Tam cilvēkam, kurš veiktu šo pienākumu, ir jājūt katras paaudzes “nervs”. Jaunā paaudze vairs neuztver pasākumu ierasto afišu izskatu un tekstu. Mums tas šķiet pats pat sevi saprotams, bet jaunieši domā citādāk,” skaidro A. Ikšelis.

Cilvēki paši ir kūtri

Diskusiju apmeklēja arī valcēniete Gunita Gendrjuka, kura jau vairākus gadus aktīvi darbojas Valkas pilsētas teātrī. Gunita, paužot savu redzējumu, kritiku veltīja tiem cilvēkiem, kuri tikai par visu čīkst un paši neko nedara un nemaina savu nostāju.

“Valkas pilsētas kultūras namā viss notiek. Cilvēki paši ir kūtri un nevēlas apmeklēt pasākumus. Mums piedāvā labas lietas, bet mēs tikai nepārtraukti dzirdam, ka nekas nenotiek. Šie runātāji pat nezina, kad pēdējo reizi apmeklējuši kultūras namu. Man par šiem cilvēkiem ir kauns. Esmu nolēmusi apmeklēt decembra beigās notiekošo koncertu. Kultūras nams jau reklamē janvārī iecerēto koncertu. Gribu teikt, ka ne tikai koncerti vai teātra izrādes veido kultūras dzīvi. Kultūras namā pašlaik ir apskatāmas trīs brīnišķīgas fotoizstādes. Arī tā ir mūsu kultūra. Cik daudz cilvēku šīs izstādes ir apskatījuši?” jautā G. Gendrjuka.

Sarunas nobeigumā A. Ikšelis atzina, ka šī bijusi kārtējā lietderīgā diskusija, kas liek domāt un izvērtēt padarīto un plānot turpmākos darbus.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.