Konferencē iedzīvotāji diskutē par Eiropas problēmām un prioritātēm

Jau zināms, ka līdz pavasarim Eiropas konference nāks klajā ar secinājumiem un sabiedrībai sniegs norādes par Eiropas nākotni. Kas ir konference par Eiropas nākotni, “Ziemeļlatvija” jautāja Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājai Martai Rībelei.

Viņa stāsta, ka konference par Eiropas nākotni ir unikāla iespēja Eiropas Savienības (ES), tostarp arī Latvijas, iedzīvotājiem diskutēt par Eiropas problēmām un prioritātēm. Eiropas projekta nākotnes veidošanā var piedalīties visu sabiedrības slāņu eiropieši visā plašajā Savienībā, un galvenā loma ierādīta Eiropas jauniešiem.

Tiek iesaistītas arī Eiropas valstu, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskā sabiedrība un citas organizācijas, kas vēlas rīkot pasākumus un sniegt idejas. Savukārt par konferences norisi atbild trīs iestādes, ko pārstāv Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, kuri veido konferences kopīgo prezidentūru. Šo kopīgo prezidentūru atbalsta valde, kuru kopīgi vada trīs ES iestāžu pārstāvji – Eiropas Parlamenta deputāts Gijs Verhofštats, Padomes prezidentvalsts Francijas Eiropas lietu valsts sekretārs Klēments Bons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demogrāfijas un demokrātijas jautājumos Dubravka Šuica.

M. Rībele skaidro, ka konferences par Eiropas nākotni centrālais kontaktpunkts ir digitālā platforma, kas interesentiem dod iespēju iesaistīties un izteikties šajā konferencē. Digitālajā platformā var dalīties pārdomās par Eiropu un izmaiņām, kas jāpanāk, kā arī uzzināt, kas sakāms citiem, atrast pasākumus sev tuvumā, organizēt savu pasākumu un sekot līdzi konferences virzībai un rezultātiem. Tas viss ir iespējams 24 oficiālajās ES valodās.

Šī digitālā platforma ir strukturēta pa svarīgākajiem diskusiju un apspriešanas tematiem – klimata pārmaiņas un vide; veselība; spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība; ES pasaulē; vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība; digitālā pārveide; Eiropas demokrātija; migrācija un izglītība, kultūra, jaunatne un sports.

Šos tematus papildina “atvērts lauks”, kurā ļauts izklāstīt idejas arī par citiem jautājumiem, kas ir svarīgi pašam diskutētājam. Ikviens ir aicināts lasīt un pārlūkot platformā iesniegtās idejas un ievietotos pasākumus.

Taču, lai sniegtu savu ieguldījumu ideju vai pasākumu veidā, ir nepieciešams reģistrēties oficiālajā ES tīmekļa vietnē https://futureu.europa.eu. Lietotāji reģistrējas, izmantojot “EU Login” sistēmu, vai var pieteikties ar sociālo
pl­aš­saziņas līdzekļu starpniecību. M. Rībele uzsver, ka ziņojumā, kas tiks publicēts 17. martā, ņems vērā tikai tos komentārus, kas platformā būs iesniegti līdz 20. februārim. Šāds termiņš noteikts, lai varētu ziņojumu publicēt visās oficiālajās valodās un izmantot konferences plenārsēdēs un darba grupās. Taču, lai debates varētu turpināties tiešsaistē, platformā publicēt savu informāciju varēs arī pēc minētā datuma. Ziņojums, kurā būs apkopoti šādi saņemtā informācija, tiks sagatavots pēc 9. maija.  

Kopš 2021. gada aprīļa, kad digitālā platforma sāka savu darbību, šajā daudzvalodu digitālajā platformā jau ir publicēti trīs starp­posma ziņojumi, un tie ir izmantoti Eiropas un valsts pilsoņu paneļdiskusijās un konferences plenār­sēdēs. Divas pēdējās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas notiks jau šo piektdien, 11. februārī, un svētdien, 13. februārī, kā arī 25. un 27. februārī.

M. Rībele stāsta, ka no 11. līdz 13. februārim aptuveni 200 dažādu vecumu un dažādas izcelsmes pilsoņi no visām dalībvalstīm Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā par ES pasaulē un migrāciju izstrādās savus ieteikumus par Eiropas nākotni. Paredzams, ka tie galvenokārt aptvers ES mērķus un stratēģijas drošības, aizsardzības, ārpolitikas un tirdzniecības politikas, humānās palīdzības un attīstības sadarbības, paplašināšanās un migrācijas jomā. Šo trešo un pēdējo paneļa sesiju rīko Eiropas Valsts administrācijas institūts un “Studio Europa Maastricht” Māstrihtā, Nīderlandē. Piektdienas, 11. februāra, un svētdienas,  13. februāra, paneļdiskusijas rīta sesijas tiks pārraidītas konferences daudzvalodu digitālajā platformā. Kad platformā ie­sniegtās idejas izvērtējuši un pa­pildinājuši pilsoņi, tās nonāk uz Konferences plenārsēdes galda. Tā arī notiek Strasbūrā, līdzīgi kā Eiropas Parlamenta plenārsēde,” skai­dro M. Rībele. No Latvijas plenārsēdē ir 12 pārstāvji, tajā skaitā arī Eiropas Parlamenta de­putāti Dace Melbārde un Nils Uša­kovs. Plenārsēde sagatavos galīgo ziņojumu par to, kas jāmaina ES darbā.

M. Rībele min, ka, piemēram, 21.‒22. janvārī Konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē apsprieda pilsoņu idejas par demokrātiju, tiesiskumu, vidi un veselību. Vairāk nekā 40 Eiropas un valstu pilsoņu paneļdiskusiju pārstāvji diskutēja ar Eiropas un valstu parlamentu deputātiem, ES iestāžu un valstu valdību, reģionālo un vietējo paš­valdību, arodbiedrību un pilso­nis­kās sabiedrības pārstāvjiem, lai apspriestu priekšlikumus labākai Eiropai. Debates, kas norisinājās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, notika pēc sešas nedēļas nogales ilgām pilsoņu grupu apspriedēm, un tajās tika ņemtas vērā tūkstošiem ideju, kas izskanēja pilsoņu paneļdiskusijās vai tika publicētas tiešsaistē. Plašu plenārsesijas dalībnieku atbalstu guva idejas par to, kā vēl vairāk stiprināt tiesiskumu ES, apkarot dezinformāciju un nodrošināt plaš­saziņas līdzekļu neatkarību. Tika izteikti  aicinājumi veikt pa­sākumus pret diskrimināciju darba­vietā un izveidot sistēmu, kas atbalsta darba un privātās dzīves līdz­svaru. Sa­vukārt diskusijās par vidi un vese­lību galvenā uzmanība tika pie­vērsta klimata pārmaiņām. Proti, paneļdiskusijas dalībnieki mu­dināja ES ieguldīt līdzekļus klimatam draudzīgās tehnoloģijās, at­balstīt mazāk piesārņojošus transporta veidus un īstenot vides mērķus visos nolīgumos ar citām valstīm. Tika uzsvērti arī konkrēti pasākumi, lai uzlabotu dzīvnieku labturību un lauku apvidos dzīvojošo cilvēku aprūpi. Aktīvās debatēs paneļdiskusiju dalībnieki aicināja politiķus sniegt detalizētu un savlaicīgu atgriezenisko saiti par paneļdiskusiju priekšlikumiem.

Pēc pasākuma Konferences līdzpriekšsēdētājs  Gijs Verhofštats atzina, ka viņu pārsteidza tas, cik pārliecinoši pilsoņu pārstāvji aiz­stāvēja savus ieteikumus dis­kusijās ar pieredzējušiem politi­ķiem.

Atklājot plenārsēdi G. Verhofštats uzsvēra, ka, pamatojoties uz šiem pilsoņu ieteikumiem, ir jāizstrādā priekšlikumi un secinājumi Konferencei. Arī Konferences par Eiropas nākotni līdzpriekšsēdētāja Dubravka Šuica apliecināja dalībniekiem, ka nav iemesla šaubīties – viņu aicinājumi tiks sadzirdēti,” apliecina M. Rībele. 

UZZIŅAI 

Kas pašlaik notiek konferencē par Eiropas nākotni?

• Reģistrēto dalībnieku skaits digitālajā platformā – 43 664
• Pasākuma dalībnieki – 443 119
• Idejas – 14 022
• Komentāri – 19 425
• Pasākumi – 5209

Avots: futureu.europa.eu

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju.