Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Ko varēsim novērot Latvijas debesīs 2022.gadā?

Foto: pixabay.com

2022. gads Latvijas debesīs būs interesants ikvienam novērotājam. Svarīgākie notikumi gaidāmi gada otrajā pusē, kad 25. oktobrī dienas vidū būs novērojams daļējs Saules aptumsums, bet 8. decembra rīta stundās varēs redzēt, kā Mēness aizklāj Marsu. Nākamais gads būs arī labvēlīgs spožāko Saules sistēmas planētu novērojumiem. Ierastajos datumos aktīvāko meteoru plūsmu maksimumu brīžos būs redzamas krītošās zvaigznes. Palielinoties Saules aktivitātei, pieaugs arī iespējamība Latvijā novērot izteiksmīgākas ziemeļblāzmas.

2022. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 30. aprīlī būs novērojams daļējs Saules aptumsums, 16. maijā – pilns Mēness aptumsums, 25. oktobrī – daļējs Saules aptumsums, 8. novembrī – pilns Mēness aptumsums. No šiem aptumsumiem Latvijā varēs novērot 16. maija pilnā Mēness aptumsuma pašu sākumu, jo Mēness Latvijā rietēs drīz pēc tā ieiešanas Zemes pusēnā, kā arī 25. oktobra daļējo Saules aptumsumu, kura maksimumā Mēness aizklās vairāk nekā pusi no Saules diska (aptumsuma maksimālā fāze būs 0,60). Daļējais Saules aptumsums visā Latvijā būs novērojams no plkst. 12:13 līdz plkst. 14:33, bet maksimālā fāze būs plkst. 13:23.         

2021. gadā Latvijā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot no 15. līdz 30. aprīlim, bet rīta redzamības periods Merkuram būs no 4. oktobra līdz 15. oktobrim. Venera būs novērojama no februāra līdz septembrim rītos zemu debess dienvidaustrumu, austrumu un ziemeļaustrumu pusē.

Marss būs novērojams, sākot no jūlija, kad tas būs redzams no rītiem. Septembrī Marsu varēs novērot no pusnakts, savukārt no novembra Marss būs redzams visu nakti kā spožas spīdeklis. 8. decembrī Marss nonāks opozīcijā (tas atradīsies uz vienas līnijas ar Zemi, skatoties no Saules), un tieši šajā datumā būs arī pilns Mēness, tādēļ agri no rīta plkst. 6:56 varēs novērot, kā Marss gandrīz uz stundu “pazūd” aiz spožā Mēness diska. Brīdī, kad Mēness atklās Marsu (plkst. 7:44), abi spīdekļi jau atradīsies zemu pie horizonta, tādēļ šī momenta novērošanai vajadzēs izvēlēties piemērotu vietu, kur skatienu debess ziemeļrietumu virzienā neaizsedz koki vai ēkas.

Lielākā Saules sistēmas planēta Jupiters būs redzama no jūnija līdz gada nogalei. Vispirms tas būs novērojams no rītiem austrumos, bet no septembra Jupiteru varēs novērot visu nakti vidējā augstumā Zivju zvaigznājā debess dienvidaustrumu, dienvidu un rietumu pusē. Arī Saturns būs novērojams no jūnija līdz gada nogalei Mežāža zvaigznājā. Vispirms tam ir gaidāma rīta redzamība, kad Saturns būs atrodams dienvidaustrumu pusē, rudenī tas būs novērojamas visu nakti debess dienvidu un dienvidrietumu pusē, bet gada nogalē – vakaros debess dienvidrietumu pusē.

Kaut arī Saules sistēmas septītās planētas Urāna novērošanai parasti ir nepieciešams vismaz binoklis vai neliels teleskops, 2022. gadā ir vērts pievērst uzmanību arī šai planētai, jo Latvijā varēs novērot divas Urāna aizklāšanas, kad Urāns gluži kā Marss uz aptuveni stundu “pazudīs” aiz Mēness. Pirmā aizklāšana būs novērojama 14. septembra naktī no plkst. 0:38 līdz plkst. 1:42, bet otrā aizklāšana – 5. decembra vakarā no plkst. 18:54 līdz plkst. 19:53.    

Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā un organizē regulāras informatīvas tiešsaistes sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Informāciju sagatavoja: Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) un SIA “StarSpace”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.