Ko mācīties, lai nākotnē pelnītu vairāk?

Zinību dienā Ekonomikas ministrija vēl veiksmīgu jauno mācību gadu ne tikai skolēniem, studentiem un mācībspēkiem, bet aicina arī ikvienu nodarbināto kritiski izvērtēt savas prasmes un zināšanas, un pieņemt lēmumu par to papildināšanu – mums ik vienam un ik dienu ir svarīgi mācīties visa mūža garumā, lai mēs spētu strādāt produktīvāk un pelnītu vairāk, vienlaikus sekmējot Latvijas labklājības līmeņa celšanos un ekonomikas kopējo izaugsmi!

Ekonomikas transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu ir un arī turpmāk būs nepieciešams augstas kvalifikācijas darbaspēks un darbinieki ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos, bet arvien samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits.

“Šobrīd atrodamies straujas zinātnes sasniegumu attīstības un augsto tehnoloģiju laikmetā. Tas prasa arvien jaunas zināšanas, rada jaunas profesijas un dod iespēju strādāt gudrāk. Tāpēc svarīgi ir pielāgot izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm, tuvāko gadu laikā būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs. 2030. gadā augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums var pārsniegt 9 tūkstošus darbinieku. Tāpat jāuzsver, ka darbaspēka nepietiekamība ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt gandrīz 70 tūkstošus darbinieku, īpaši izteikts darbaspēka trūkums var veidoties pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos.

Savukārt, grūtības atrast darbu varētu būt cilvēkiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Prognozējam, ka līdz 2030. gadam šādas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums varētu sasniegt gandrīz 96 tūkstošos. Tāpat problēmas atrast darbu varētu būt augstākās kvalifikācijas speciālistiem ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitārās zinātnēs.

Attiecīgi būtiskākais jauno darbavietu pieaugums līdz 2030. gadam sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.

Vienlaikus ilgtermiņā jeb līdz 2040. gadam visvairāk jaunas darbavietas varētu būt profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, kā arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.

Pēdējo gadu izaicinājumi – Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās atstājuši redzamas “pēdas” darba tirgū, jo nodarbināto skaits un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no 2019. gada līmeņa jeb laika pirms pandēmijas un kara Ukrainā. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamība. Lai arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau šogad tas varētu samazināties zem 7% atzīmes.

Kā zināms, darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenārijiem un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm, kā arī aktuālajiem globālās ekonomikas procesiem. Ministrijas izstrādātās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Detalizēti ar darba tirgus prognozēm, ekonomikas izaugsmes scenārijiem un demogrāfijas prognozēm iespējams iepazīties vietnē: https://prognozes.em.gov.lv.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa