Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

“Kazu dienās” atskatās uz paveikto un pagodina saimniecības, kurās izkopj šķirnes dzīvniekus

“Kazu dienās” Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena iepazīstināja ar aktuālo informāciju biedrības darbā, kā arī pateicās kazkopjiem par veiksmīgu sadarbību. FOTO: ILZE FEDOTOVA

Spītējot brāzmainam vējam un lietum, aizvadītajā sestdienā “Kazu dienās” Madonas novada Bērzaunes pagasta saimniecībā “Līvi” tikās kazkopji, nozares entuziasti no daudziem Latvijas reģioniem, lai dalītos pieredzē par attīstības iespējām, šķirnēm un ne tikai. Pasākums bija atvērts ikvienam, tostarp ģimenēm ar bērniem, kuriem bija iespēja vienkopus ieraudzīt dažādu šķirņu kazas, kā arī pašiem iepazīties ar plašo produktu klāstu. Šādu pasākumu jau vairākus gadus rīko Latvijas Kazkopības biedrība, lai popularizētu kazkopības nozari, sasniegumus un ģenētisko kvalitātes novērtējumu ciltsdarba saimniecībās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pasākumā tika godināti kazkopji, kuri savās saimniecībās iegulda lielu darbu šķirnes kazu izkopšanā (ciltsdarbā), par produktivitātes rādītājiem un veiksmīgu attīstību savā nozarē. Šajā reizē pirmo vietu nominācijā par Zānes šķirnes izkopšanu saņēma Smiltenes novada Blomes pagasta zemnieku saimniecība “Muižnieki”.

““Muižnieki” ir viena no senākajām saimniecībām, kura ir iesaistījusies ciltsdarbā. Līdz 2023. gada rudenim bija iesaistījusies bioloģiskajā saimniecībā. Vidējais izslaukums no vienas kazas – 563 kilogrami gadā, tas ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā, ka vērā bioloģisko saimniekošanu un slaucama kazu skaitu, kas ir ap simts dzīvniekiem. Tāpēc vēlējāmies pateikties saimniecei Guntai Muižniecei par ilggadēju darbu Zānes šķirnes izkopšanā un lieliskiem rezultātiem produktivitātes ziņā,” norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena un uzsver, ka apbalvojumi saimniekiem pasniegti par aizvadītā gada sasniegumiem.

Liek uzsvaru uz dzīvnieku ģenētiku

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saimniecība ar kazkopību nodarbojas ap trīsdesmit gadu, piedzīvojot kā kāpumus, tā kritumus nozares attīstībā. Ganāmpulkā izvērtētas dažādas šķirnes. Par labākajām piena devējām saimniece atzīst Zānes kazas, kuras pieradušas pie mūsu salīdzinoši skarbā klimata, pieejamas plašas iespējas mākslīgajai apsēklošanai un kurām ir pats augstākais izslaukums.

G. Muižniece audzētāju biedrībās darbojas no pašiem pirmsākumiem. “Ar kazu ciltsdarbu nodarbojos kopš 1996. gada. Sākumā entuziasti izveidoja Kazu audzētāju apvienību. Kazkopības biedrība kā sabiedriska organizācija tika dibināta vēlāk ‒ 2006. gadā. Saprotams, ka biedrības galvenais uzdevums ir ciltsdarbs. Vēl, ja tā var teikt, būt biedrībā savā veidā nozīmē būt kazkopības elitē. Ar to domājot, būt informētiem, zinošiem par pasaules tendencēm. Tātad ir ļoti svarīgi mācīties, interesēties par to, kas notiek mūsu nozarē un lauksaimniecībā kopumā. Mums ik pa laikam tiek organizēti dažādi semināri, tostarp tiešsaistē. Laika gaitā mainās likumdošana, dažādas nianses. Agrāk bija šķirnes saimniecības, tagad pēc jaunās regulas nu jau tās saucas snieguma pārbaudes saimniecības,” teic “Muižnieku” saimniece Gunta Muižniece. “Strādājam pēc ciltsdarba programmas. Veicam pārraudzību, tātad regulāri saņemam informāciju par to, kādi ir rādītāji mūsu saimniecībām. Protams, ir arī kazu vērtēšanas pasākumi, kas arī ir valsts apmaksāts pasākums. Vēl ir daudz citu labo lietu, esot biedrībā. Pakalpojumi visaugstākajā līmenī ir pieejami ne tikai biedriem, bet arī visiem, kas vēlas slēgt līgumu un darboties. Piemēram, pērn ar biedrības starpniecību no Vācijas un Austrijas tika ievesti Zānes un Būru šķirņu vaislinieki. Taču tas, kā kazkopjiem realizēt savu produkciju un konkurēt tirgū, ir uz katra paša pleciem. Kādam tas izdodas veiksmīgāk, citam ne tik labi,” atzīst audzētāja, kura pirms gadiem desmit ir metusi mieru mājražošanai – kazas piena produktu ražošanai, bet pēdējos gados vairāk pievērsusies šķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanai, kuri paredzēti tirdzniecībai. Ganāmpulkā šobrīd ir pāri 200 Zānes šķirnes dzīvnieku, no tiem daži desmiti slaucamu kazu. Lielāko daļu saražotā piena izlieto kazlēnu dzirdināšanai. Paaudžu maiņa sadarbības partneru piena pārstrādātāju uzņēmumos, kad tradīcijai nav turpinātāju, un ražošanas resursu (degviela, elektroenerģija, darba alga) sadārdzināšanās piespiež izdarīt korekcijas. Pēc netipiski grūtās vasaras arī “Muižniekos” barība nav savākta vajadzīgajā apjomā un kvalitātē. Tā kā saimniece šomēnes sasniegs laimīgo vecuma pensijas vecumu, kad “maize pati nāks mājā”, loģisks un ne tik sāpīgs solis jau ir sperts, lielu daļu kazu pārdodot citiem audzētājiem Latvijā un iepērkot trūkstošo ēdināšanai.

Dzīvnieki savulaik arī eksportēti uz tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva, Ukraina, Gruzija. Šobrīd pārdošanā ir ne tikai kazas, bet arī Zānes šķirnes dažāda vecuma vaislas āži (dzīvnieku izcelsmes valstis ‒ Slovākija, Latvija, Vācija, Austrija, Nīderlande, Francija), auguši brīvās turēšanas apstākļos, dažāda vecuma, asinība ZK 89‒100%. Daļa gatavojas atkal ceļam uz Igauniju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tieši atragošana bijusi par iemeslu tam, kādēļ saimniecība šajā gadā ir atteikusies no bioloģiskās saimniecības statusa. “Daudzus gadus bijām bioloģiskie, nu vairs neesam. Bioloģisko dzīvnieku audzētājiem nav atļauta atragošana, mums nāksies to darīt, tāpēc izlēmu vairs neturpināt saistības un rīkoties tā, kā vairāk pieprasa tirgus tendences. Ārzemnieki vēlas dzīvniekus bez ragiem. Par izkoptiem un veseliem šķirnes dzīvniekiem ir gatavi attiecīgi maksāt,” pamato G. Muižniece un piebilst, ka Zānes šķirne ir populārākā piena kazu šķirne pasaulē, kur audzētāju saskata potenciālu, cenšoties sasniegt arvien labākus rādītājus.

Atgādina par kazkopības produkcijas vērtību

“Kazu dienas” atklāja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena, iepazīstinot klātesošos ar kopējo situāciju kazkopībā, dodot ieskatu gan kopējos skaitļos, gan ciltsdarbā. Proti, Latvijā uz 2023. gada 1. janvāri bija reģistrēti 1787 kazu ganāmpulki. Tajos uz minēto datumu bija 11681 dzīvnieks, tai skaitā 4974 kazu mātes (avots: LLDC 2022. gada ziņojums). No visiem reģistrētajiem dzīvniekiem 1583 ir Latvijas vietējās šķirnes kazas, 1230 Zānes šķirnes kazas, bet pārējās citas šķirnes, tai skaitā dažādu šķirņu krustojumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kazkopības biedrība nav liela, tajā apvienojušies 16 biedri, kuri viens otru pazīst vaigā. Savukārt Dažādu šķirņu audzēšanas programmās ir iesaistīti 32 snieguma pārbaudes un pārraudzības ganāmpulki (piena un gaļas šķirņu), tostarp divi Smiltenes novadā – jau minētie “Muižnieki” un Valdas Zvaigznītes ganāmpulks Drustu pagastā.

Uzrunas vārdus teica arī zemnieku saimniecības “Līvi” saimnieks Raimonds Melderis, kurš ir arī Latvijā lielākā ganāmpulka īpašnieks. Viņa ganāmpulkā šī gada sākumā bija 438 dzīvnieki. Saimniecība ir arī reģistrējusi pārstrādes uzņēmumu un gatavo kazas piena produktus.

K. Piliena minēja, ka daudzviet pasaulē modē nākušas Anglo-Nūbijas kaziņas, taču mūsu klimata apstākļiem tās nav pašas piemērotākās. Viņa atgādināja, ka apdraudēta ir Latvijas vietējā vecā tipa kazas šķirne – ar garu apmatojumu un pavilnu, kas šeit dzīvojušas gadsimtiem ilgi, kas, dzenoties pēc arvien labākas piena ražības un krustojot ar citām šķirnēm, pēdējos gados gluži vai tiek iznīcinātas, tāpēc ir izstrādāta ģenētisko resursu saglabāšanas programma, kurā iesaistītas vairākas saimniecības, kurās audzē šīs šķirnes dzīvniekus. Lai veco kazu tipu ātrāk atjaunotu, risinājums ir meklēt izcilus vaislas āžus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Kazu dienā” tika piedāvāta Latvijā populārāko kazu šķirņu apskate, kā arī praktiskie paraugdemonstrējumi, tostarp dzīvnieku svēršana, kazu eksterjera vērtēšana, nagu apkopšana. Paralēli tam norisinājās tirdziņš “Viss ap un no kazas”. Tirgotāju piedāvājumā bija ne tikai tradicionālie produkti – kazas piens, sieri un siera bumbas, bet arī maize, desa, saldējums un ne tikai. Izrādās, ka no kazas piena top arī ziedes, krēmi,ziepes un citi produkti, ko var lietot skaistumkopšanā. Degustācijas laikā varēja baudīt arī dažādus saldos ēdienus, kuru sastāvā izmantots kazas piens, kā arī nobaudīt sātīgu kazas kājas zupu (Vidzemes gaumē). Interesentiem saimnieka pavadībā bija iespēja doties ekskursijā pa saimniecību.

Uztura speciālisti uzskata, ka cilvēkiem uzturā vajadzētu lietot vairāk kazas piena, jo tas apgādā organismu ar visām nepieciešamajām barības vielām. “Kazas piens ir vērtīgs ar to, ka tas ļoti labi pārstrādājas cilvēka organismā, arī bērnu un vecu cilvēku. Kazas piena pārtikas produkti būs piemēroti arī tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģiskas izpausmes uz govs piena produktu lietošanu uzturā.

“Kazas piens ir daudz veselīgāks par govs pienu. Tas neizraisa laktozes nepanesamību, tajā tikpat kā nav holesterīna, vēl vairāk – kazas piens pat samazina holesterīna nogulsnes uz asinsvadu sieniņām. Tauku molekula, kas kazas pienā, ir ļoti sīka, smalka, tai ir ļoti trausla membrāniņa. Līdz ar to, nonākot gremošanas traktā, kazas piens un kazas piena produkti daudz vieglāk sašķeļas un organismam ir daudz vieglāk uzņemt šīs uzturvielas. Kazas piena sastāvā ir daudz labu vielu – vitamīni, olbaltumvielas, aminoskābes,” atgādina K. Piliena.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.