Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kas jāzina, lai pasargātu sevi no karstuma

www.pexels.com

Karstuma viļņi ir kļuvuši par bieži sastopamu parādību arī Latvijā, un šī vasara nav izņēmums. Augstā gaisa temperatūra var radīt dažādus veselības riskus. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige Latvija” ir sagatavojusi praktiskus padomus, kā efektīvi aizsargāties pret pārmērīgu tveici un kā izvairīties no iespējamām veselības problēmām, ko karstums var radīt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai pasargātu sevi no pārkaršanas, izvairies no tumša apģērba un fiziskām aktivitātēm

Šogad karstuma dēļ cietuši vairāki Latvijas iedzīvotāji, tostarp 5 gadus vecs bērns, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegtie dati. Lielā karstumā sliktas pašsajūtas simptomi mēdz būt dažādi. Saules dūriena laikā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku. Cilvēks var izjust vājumu, miegainību un nespēku. Ķermeni pārklāj auksti sviedri, parādās galvassāpes, vemšana un paātrināta sirdsdarbība. Savukārt par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis un apjukums. Lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, sirdij ir jāpumpē vairāk asiņu. Tas var izraisīt arī sliktu dūšu un vemšanu. Izvairies no saules vai karstuma dūriena, nevelc tumšu apģērbu! Dod priekšroku elpojošām un gaišām drēbēm, platai cepurei un saulesbrillēm. Vienlaikus obligāti lieto aizsargkrēmus, tā tu pasargāsi sevi no UV starojuma, kas bojā ādas šūnas un laika gaitā var veicināt ādas vēža attīstību. Laikposmā no 10.00 līdz 16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē, tāpēc meklē patvērumu ēnā vai vēdinātās telpās. Mediķi atzīmē, ka īpaši pakļauti riskam ir cilvēki, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, mazi bērni un seniori.

Dzer ūdeni, kā arī izvairies no alkohola un smagām maltītēm

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tā kā karstā laikā ūdens nepieciešams vairāk nekā ikdienā, speciālisti aicina padzerties ūdeni, vēl pirms parādās slāpes. Saldinātie dzērieni tās neremdē, tāpēc, dodoties ārpus mājas, ņem līdzi ūdens pudeli. Alkohols un citas apreibinošas vielas negatīvi ietekmē sirdsdarbību un bieži vien ir iemesls dažādām traumām. Ceļu satiksmes drošības direkcija ziņo, ka jau vairākus gadus ceļu satiksmes negadījumi visbiežāk notiek vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā. Savukārt viens no galvenajiem iemesliem – alkohols. Nevadi transportlīdzekli alkohola reibumā, kā arī pasargā apkārtējos no pārgalvīgas rīcības. Svarīgi atcerēties, ka jebkāda veida slodze karstā laikā paaugstina vājuma risku. Nepavadi daudz laika fiziskās sagatavotības treniņos. Ja tomēr nepieciešams piedalīties āra aktivitātēs, dari to stundās, kad gaisa temperatūra vēl ir zema, piemēram, no plkst. 4.00 līdz 7.00, kā arī pēc 22.00. Atceries, ka arī smagas maltītes karstā laikā tiek uzskatītas par papildu slodzi. Izvairies no ēdiena, kas satur daudz olbaltumvielu, piemēram, gaļas. Izvēlies zivi, dārzeņus, augļus. Kardiologi iesaka mazināt sāls izmantošanu ēdienreizēs, jo tas paaugstina asinsspiedienu. Ēd nelielas maltītes vairākas reizes dienā.

Neatstāj bērnus un mājdzīvniekus automašīnā bez uzraudzības

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir reģistrēti vairāki desmiti gadījumu, kad bērni un mājdzīvnieki izglābti no pārkaršanas automašīnās. Bērna atstāšana karstā automašīnā ir neapdomīga rīcība, visbiežāk nelaimes gadījumi notiek neapzināti. Svarīgi atcerēties, ka arī atvērti logi neglābj transportlīdzekli no pārmērīgas tveices. Bērnu nepieciešams ņemt līdzi visās ikdienas gaitās, taču, ja redzi kādu, kurš palicis viens karstā automašīnā, nekavējoties par to ziņo 112. Gaidot palīdzību, klauvē pie mašīnas loga. Ja bērns nereaģē uz saucieniem vai radīto troksni, mēģini atrast, ar ko izsist mašīnas logu, neapdraudot ne sevi, ne cietušo.Tāpat jāiegaumē, ka karstā laikā nevajag segt pāri bērna ratiņiem lakatu vai dvieli, kas šķietami pasargā no saules. Patiesībā ratiņu iekšienē gaiss bīstami uzkarst, un bērns var tikt apdraudēts. Lai atvēsinātu bērnu ratiņos, piestiprini tiem saulessargu un nodrošini gaisa plūsmu ar vēdināšanu. Tāpat svarīgi pieskatīt, lai bērns regulāri dzer ūdeni. Ja pamani tādus simptomus kā pārmērīgu svīšanu, bālumu vai miegainību, pārbaudi bērna temperatūru, pieskaroties kaklam vai mugurai. Pārkaršanas gadījumā atbrīvo bērnu no drēbēm un konsultējies ar ārstu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī mājdzīvnieka labturības pārkāpšana ir sodāma rīcība. Mājdzīvnieki ir īpaši jutīgi pret karstumu, viņu ķermeņa temperatūra paaugstinās pat trīs līdz piecas reizes ātrāk nekā cilvēkam. Pat ar atvērtu logu 10 minūšu laikā temperatūra automašīnas salonā var pieaugt no +25 līdz +45 grādiem, sasniedzot dzīvībai bīstamu līmeni. Dodoties ceļā, pārvadā mājdzīvnieku droši – plāno braucienu agrās rīta vai vēlās vakara stundās, izvēlies viņa vietu automašīnā tā, lai mājdzīvnieks netraucētu tev vadīt automašīnu, kā arī ņem līdzi ūdeni un mājdzīvnieka dokumentus. Ja mani, ka dzīvnieks pakļauts briesmām, par situāciju nevilcinoties ziņo VUGD, zvanot 112.

Kā rīkoties, ja kādam nepieciešama palīdzība karstā laikā

Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, pārrunā ar sev tuvajiem piesardzības soļus, ko nepieciešams ievērot karstās dienās. Apciemo ģimeni, draugus vai kaimiņus, kuri dzīvo vieni, jo varbūt viņiem ir nepieciešama tava palīdzība. Ja mani, ka kādam kļuvis slikti, tad gādā, lai cietušais pārtrauc jebkādu fizisko slodzi. Apsēdini cilvēku ēnā vai vēsākā vietā pusguļus un atbrīvo no bieza vai apspīlēta apģērba. Ar vēsu ūdeni mitrini cilvēka galvu, plecus un krūtis. Atceries, ka strauja temperatūras samazināšanās var radīt vēl nopietnākus apdraudējumus, tāpēc neizmanto aukstu vai ledainu ūdeni. Centies radīt vēja plūsmu, lai veicinātu cietušā atdzesēšanu. Ja minētie pasākumi nepalīdz, izsauc NMPD, zvanot 113. Savukārt, ja pēc uzturēšanās karstumā rodas ilgtermiņa veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).

Rūpējies par sevi un līdzcilvēkiem, esi piesardzīgs!

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.