Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kas ir pašsabotāža? Kā palīdzēt apturēt apburto ciklu

Pašsabotējoša uzvedība attiecas uz tīšu darbību (vai bezdarbību), kas grauj cilvēka progresu un neļauj sasniegt savus mērķus. Pašsabotāža notiek, kad mēs paši traucējam saviem panākumiem. Lai gan tas šķiet neticami, daudzi cilvēki patiesība grauj savus ilgtermiņa mērķus. Kad cilvēki veic šos destruktīvos soļus, viņu kaitīgā uzvedība var negatīvi ietekmēt gandrīz katru viņu dzīves daļu, tostarp viņu attiecības un karjeru. Šajā rakstā psihologs Rīgā “Pirmais Psihologs” aplūkos, kāpēc veidojas sabotējošā uzvedībā, un sniegs situāciju piemērus.

Kas izraisa pašsabotējošu uzvedību?

Cēloņi svārstās no bērnības problēmām līdz iepriekšējo attiecību ietekmes. Citi šāda veida destruktīvas uzvedības iemesli ir zema pašcieņa, līdz kognitīvās disonanses problēmām.

Pašsabotāža bieži kalpo kā pārvarēšanas mehānisms, ko cilvēki izmanto, lai risinātu stresa situācijas un pagātnes traumas. Diemžēl tas parasti pasliktina problēmu un ierobežo cilvēka spēju veiksmīgi virzīties uz priekšu veselīgā veidā. Augšana disfunkcionālā ģimenē var veicināt pašsabotāžas aktus. Mūsu agrākā saikne ar aprūpētājiem ietekmē to, kā mēs mijiedarbosimies ar citiem.

Bērns, kuru aizskar uzticības persona, var nākotnē skatīties uz pasauli kā nedrošu un uzskatīt sevi par nepietiekami labu, kas noved pie sevis sabotāžas. Parasti nedrošība un ierobežojoši uzskati parādās, kad tuvojamies kaut kam, ko patiesi vēlamies. Nedrošība rodas no iekšējā kritiķa, kas mums saka, ka mēs nevaram paveikt noteiktu uzdevumu vai neesam pietiekami labi.

Garīgās veselības speciālisti ir identificējuši vairākus psiholoģiskus mehānismus, kas veicina pašsabotāžu:

Bailes no neveiksmes: viens no galvenajiem pašsabotāžas iemesliem ir bailes no neveiksmes. Cilvēki var iesaistīties sevis sabotējošā uzvedībā, lai izvairītos no kaut kā jauna mēģināšanas vai riskēšanai, jo neveiksmi var uztvert kā draudus pašcieņai.

Šaubas par sevi: cilvēki ar zemu pašvērtējumu bieži iesaistās pašsabotējošā uzvedībā, jo uzskata, ka viņi nav pelnījuši panākumus vai laimi, piemēram, nevēlēšanos rīkoties vai izmantot iespējas.

Perfekcionisms: lai gan perfekcionisms var veicināt augstus sasniegumus, tas var izraisīt arī pašsabotāžu, kad tiekšanās pēc pilnības kļūst paralizēta. Bailes kļūdīties vai neatbilstoši augsti standartiem var kavēt progresu.

Neatrisinātas emocionālas problēmas: pagātnes traumas vai neatrisinātas emocionālas problēmas var izraisīt pašsabotāžu, jo indivīdi var iesaistīties pašiznīcinošā uzvedībā, lai tiktu galā ar emocionālām sāpēm.

Komforta zona: mēs mēdzam pretoties atstāt savu komforta zonu, pat ja tas nozīmē noraidīt izaugsmes iespējas. Pašsabotāža var notikt, ja indivīdi izvēlas pazīstamo un drošo, nevis nezināmo un potenciāli atalgojošo.

Negatīva iekšējā runa: negatīvas domas, kas bieži sakņojas kognitīvos izkropļojumos, var pastiprināt pašsabotāžu. Ticība savai nepilnībai vai sliktāko iznākumu gaidīšana var novest pie pareģojumiem, kas piepildās.

Tomēr ar apzināšanos, terapeitisku iejaukšanos un veselīgāku mehānismu izstrādi, mēs varam pārvarēt pašsabotāžu un sasniegt savus mērķus. Psihologiem ir izšķiroša nozīme, palīdzot indivīdiem izprast pašsabotāžas pamatcēloņus un virzīt viņus uz sevis atklāšanas, sevis pieņemšanas un pozitīvu pārmaiņu ceļu.

Vairāk informācijas:

www.pirmaispsihologs.lv

E-pasts: info@pirmaispsihologs.lv

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.