Kā saimniekot baltajam stārķim draudzīgi?

Vēl pirms 100 gadiem Latvijā baltie stārķi ligzdas lielākoties būvēja kokos, taču šobrīd lielākā daļa ligzdu – aptuveni 80%, atrodas uz stabiem, tātad baltie stārķi pārsvarā mitinās cilvēku tuvumā – pagalmos, laukmalās, ceļu malās – cilvēku uzturētās un apsaimniekotās teritorijās. Tāpēc Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar AS Sadales tīkls skaidro, kā apsaimniekot īpašumu baltajam stārķim draudzīgi.

Balto stārķu ligzdošanas sekmes ir atkarīgas no pieejamā barības daudzuma – vai barošanās teritorijā, kas ir līdz aptuveni 5 km rādiusā ap ligzdu, ir pietiekami daudz piemērota ēdamā, lai sevi varētu nodrošināt gan vecāki, gan pietiktu bērniem. Jāņem vērā, ka stārķu mazuļi vienas vasaras laikā sasniedz gandrīz pieauguša putna izmēru, līdz ar to tiem ir nepieciešams daudz barības, turklāt tai jābūt pieejamai gan laikā, kad jaunie putni ir ligzdā, gan arī periodā pēc tās atstāšanas, kad putniem jāgatavojas migrācijas ceļam.

Baltie stārķi ir gaļēdāji, kas pārtiek no neliela izmēra dzīvniekiem – kukaiņiem, tārpiem (sliekām) un abiniekiem, tie ēd arī zivis, čūskas, nelielus zīdītājus (galvenokārt strupastes) un putnus. Šādas barības pieejamību nodrošinās ekstensīva saimniekošana un lielāka vides daudzveidība. Ja apkārtējā ainava būs dažāda – tajā būs gan zālāji, gan mitrzemes, arī nelielas aramzemju platības, tad arī stārķiem būs nodrošināta barības pieejamība dažādos ligzdošanas sezonas periodos – sākot no pavasara līdz jūlijam un augustam, kad jaunie baltie stārķi izlido un dodas uz ziemošanas vietām. Par optimālu barošanās biotopu tiek uzskatīti zālāji, kas mijas ar mitrzemēm, turklāt zālāju apsaimniekošanā tiek veicināta dažādība – piemēram, pļaušanu veicot vairākos piegājienos vasaras gaitā (nevis nopļaujot visu uzreiz), noder arī ekstensīvi noganītas teritorijas. Šādi apsaimniekotas teritorijas būs piemērotas barošanās vietas arī citām putnu sugām, piemēram, mazajam ērglim.

“Balto stārķu populācija Eiropā šobrīd ir stabila un tai ir labvēlīgs aizsardzības statuss, tomēr pēdējos gados dažviet Eiropā ir reģistrēta šo putnu skaita samazināšanās – tā saistīta ar barības ieguvei piemērotu teritoriju platību samazināšanos. Tāpēc, ja vēlamies saglabāt Latvijā stabilu balto stārķu populāciju, ir svarīgi parūpēties par zālāju un mitrzemju saglabāšanu mūsu lauku ainavā,” saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs.

Jau trešo sezonu Latvijas Dabas fonds ar AS Sadales tīkls atbalstu nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas. Tiešraide vērojama LDF YouTube kanālā. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un “Sadales tīkls” (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 80 % Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo elektroapgādes infrastruktūrā, tāpēc AS “Sadales tīkls” rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, “Sadales tīkls” zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā “Balto stārķu ligzdu pamatnes”, kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonds, Komunikācijas vadītāja