Reklāma

Jaunizveidotajā Smiltenes novadā iedzīvotāji robežas nešķiro

Baiba Vadone ar vīru Intu Apē ir zināmi kā stādu audzētāji. Viņi cer, ka, pievienojoties Smiltenes novadam, arvien vairāk attīstīsies gan lielie, gan mazie uzņēmēji. Foto: No personīgā arhīva

Laikraksts “Ziemeļlatvija” interesējās, kā jaunizveidotajā Smiltenes novadā iekļaujas bijušā Apes novada (Apes pilsētas, Apes, Gaujienas, Virešu un Trapenes pagastu) iedzīvotāji, kā mainījušies cilvēku ikdienas paradumi – pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, kultūras pasākumu baudīšana, izglītības ieguve un citi.

Smiltenes novadā iejūtas pamazām

Aptaujājot Apes pilsētas, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu iedzīvotājus, atklājas, ka cilvēku domas dalās. Vairums uzrunāto atzina, ka teritoriālā reforma viņus skar, tāpēc tagad saņemt pakalpojumus, iepirkties, apmeklēt kultūras pasākumus dodas galvenokārt uz novada jauno centru – Smilteni.

Daļa nevar pierast pie teritoriālās reformas, tāpēc saņemt pakalpojumus, iepirkties, apmeklēt kultūras pasākumus lielākoties dodas uz Alūksni, kas vēsturiski ir bijis novada centrs. Iedzīvotāji ir vienisprātis, ka iekļaušanās, piederības sajūtas izveidošanās ir vairāku gadu jautājums, dažos mēnešos var runāt tikai par tādu kā adaptācijas periodu, fakta pieņemšanu, ka novada robežas ir mainījušās. Izmaiņas saskata citās lietās, piemēram, vecākā gadu gājuma ļaudis pagastos atzina, ka tagad, pārlapojot pašvaldības izdoto laikrakstu vai veroties vietējās avīzēs, daudzas sejas, vārdi, uzvārdi, kuri tiek saistīti ar pašvaldības vārdu, viņiem šķiet sveši un neierasti. Bet iedzīvotāji paši vien pasmaida, ka tas ir tikai laika jautājums, gan jau tie drīzumā tiks iegaumēti.

Ierastajā ikdienā izmaiņas nejūt

Trapenes pagasta iedzīvotājiem ērtāka satiksme ir ar Alūksni, tā ir bijis visu laiku, apgalvo pagasta iedzīvotāja seniore Edīte Kārkliņa. “Alūksne man tuvāk sanāk. Tas ir arī ceļā pavadītā laika ziņā labākais variants. Daudzi brauc pie ārstiem, uz veikaliem Alūksnē. Turklāt man bērni dzīvo Alūksnē. Izdaru visu, kas nepieciešams pilsētā, tad, ja atliek laiks līdz autobusam, ir vismaz pie kā palikt. Arī, esot Apes novadā, man tas daudz neko neizteica, tāpat pārsvarā braucu uz Alūksni. Pagastā vēl darbojas pārvalde. Ja kaut ko vajag nokārtot, kas saistīts ar papīru lietām, tad varam to izdarīt tepat,” atzīst E. Kārkliņa, kura aktīvi piedalās arī sabiedriskajā dzīvē pagastā, dzied senioru ansamblī, apmeklē kultūras pasākumus, kad tādi notiek.

Trapenes kultūras nama un novadpētniecības centra vadītāja Svetlana Spalviņa priecājas, ka cilvēkiem laukos ir savas kultūras dzīves tradīcijas. Foto: No personīgā arhīva

Arī Svetlana Spalviņa nekādas pārmaiņas, kas būtu skārušas viņas ikdienu, nevar nosaukt. “Ja godīgi, nekas nav mainījies. Vienīgi pasta adresē Apes novada vietā tagad jāpierod pie Smiltenes novada. Kas mainījies? Tagad mums novada centrs ir uz otru pusi. Domāju, ka laukos cilvēki izmaiņas nejūt – dzīvo, kā dzīvojuši līdz šim. Kam ir darbs, tie strādā. Vai tā būtu Smiltene, Valmiera, Alūksnes vai Igaunija. Man pašai katru dienu sanāk būt ceļā. Strādāju Trapenē, bet pati esmu no Gaujienas,” neslēpj S. Spalviņa, kura ir arī Trapenes kultūras nama un novadpētniecības centra vadītāja. Viņa pieļauj, ka iedzīvotāji tikai pamazām sāk iepazīt to, ko viņiem var piedāvāt Smiltenes novads, kādas iespējas tas paver. “Personīgi man ir citādāk. Es ļoti bieži braucu uz Smilteni – gan saistībā ar darbu, gan saņemt ikdienā nepieciešamos pakalpojumus. Smiltenes pusē man dzīvo meita, tāpēc sanāk doties ciemos. Tā laika gaitā esam iesākuši braukt uz Smilteni. Domāju, katram jau ir izveidojušies kaut kādi ikdienas paradumi, pie kā cilvēks ir pieradis, kur brauc atpūsties, baudīt kultūras pasākumus un tā tālāk,” spriež S. Spalviņa un iedzīvotāju vārdā izsaka vēlēšanos: “Kaut ātrāk beigtos pandēmija. Cilvēki varētu nākt uz pasākumiem, atgriezties ierastajā ikdienā. Ja vien tas būtu kādas pašvaldības iespēju varā. Bet nav.”

Izmaiņas ikdienā neizjūt arī seniore Dzintra Ozoliņa no Apes. “Nekādas izmaiņas mani nav skārušas. Ir tikai jāpierod, ka tagad mainījies novada nosaukums. Vēl no daudziem dzirdu, ka sanāk automātiski pārteikties – Apes novads. Bijām pie tā pieraduši. Bet citādāk viss kā parasti. Ja jābrauc pie kāda speciālista, tad viss ir kā līdz šim, savā reizē tā ir Alūksne, dažreiz Smiltene, Gulbene vai arī Valmiera. Katrs meklē sev piemērotāko variantu. Kāds brauks ar autobusu, cits sarunās radiniekus vai kaimiņu, lai aizved pie ārsta. Tāda ikdiena mums ir bijusi, un nekas arī nav mainījies.”

Dodas uz pilsētu, kas sanāk pa ceļam

Gaujienas pagasta iedzīvotājas Klintas Bernartes, kura šobrīd atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, dzīve līdz ar teritoriālo reformu nav mainījusies. “Oktobrī man jāatgriežas darbā. Interesanti, kā tagad mainīsies mana amata nosaukums, līdz šim biju Apes novada jaunatnes lietu speciāliste. Tagad esam klāt Smiltenes novadam. Ceru, ka līdzšinējās darba vietas cilvēkiem tiks saglabātas,” klāsta K. Bernarte, kura Gaujienā ieprecējusies no Alūksnes puses, tāpēc ir likumsakarīgi, ka lielākā saikne saglabājusies ar Alūksni. “Lai gan Smiltene man sanāk tuvāk, uz turieni braukt neesam iesākuši. Tas tāpēc, ka Alūksnes novada Mālupes pagastā man ir radinieki. Protams, dodamies ciemos pie viņiem, tāpēc arī Alūksne mūsu ģimenei tomēr ir tuvāka. Tur sanāk braukt, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, apmeklētu veikalus un tamlīdzīgi. Ja ir vajadzība, tad dodamies uz kādu citu pilsētu. Piemēram, Gulbenē mums ir zināms labs acu ārsts,” stāsta jaunā māmiņa. Viņa ir starp tiem iedzīvotājiem, kuri regulāri izmanto pasta pakalpojumus un cer, ka tas tā būs arī turpmāk. “Esmu dzirdējusi, ka daudzviet laukos tiek likvidētas pasta nodaļas, tāpēc ceram, ka mūsu pagastā tas nenotiks. Dzīvoju ar bērniem pa māju, daudz iepērkos interneta veikalos, pēc pasūtījumiem dodos uz pastu. Gaujienā jau nav pakomātu. Lai gan tas ir privāts uzņēmums, pašvaldībām noteikti jāiestājas, lai iedzīvotāji turpina saņemt ierastos pakalpojumus,” pārliecināta K. Bernarte.

Pagastos ir daudz vajadzību

Iedzīvotāji pagastos atzīst, ka vēlas, lai par viņiem netiktu aizmirsts, lai novada budžeta līdzekļi nonāktu arī līdz lauku pagastiem. Katrā no tiem ir dažādas vajadzības un lietas, kurām būtu jāpievēršas pēc iespējas ātrāk.

Savā laikā, kad diskutēja par to, kuram novadam pievienosies Ape, toreizējā Gaujienas pils vadītāja Ieva Zariņa (arī O. Vācieša Gaujienas pamatskolas direktore) balsoja par pievienošanos Smiltenes novadam. Vēl ir bijis pārāk maz laika, lai izdarītu kādus secinājumus, taču viņa cer uz labām pārmaiņām. Piemēram, par to, ka jaunizveidotajā novadā tiktu pievērsta uzmanība arī Gaujienas pils kompleksa uzlabošanai. “Ilgus gadus esot Apes novadā, pašvaldības budžetā nav bijis iespējams atrast līdzekļus, lai atjaunotu pils kompleksu. Kopš tajā vairs neatrodas skola, tas ir tukšs, taču tur ir skolas muzejs, kurā ieguldīts vairāku gadu desmitu cilvēku darbs. Jā, telpas tur ir skaistas, savā laikā tika veikts kosmētiskais remonts, nomainīts jumts, bet fasāde ir bēdīgā stāvoklī. Sirds sāp noraugoties. Ir nepieciešams nostiprināt nogāzi, kuru ar katru gadu arvien vairāk izskalo lietusūdeņi. “Tie, protams, būs lieli ieguldījumi. Visticamāk, pašvaldībai būs jādomā, kā piesaistīt kāda projekta līdzekļus, jo varam redzēt, ka citviet Latvijā kultūrvēsturiskas vietas saņem atbalstu un atdzimst no jauna,” atzīst I. Zariņa.

Viņa zina stāstīt, – kopš Gaujienā vairs nav vidusskolas, bērni lielākoties mācās Smiltenē, netrūkst arī tādu, kas pēc zināšanām dodas uz Valmieru.

I. Zariņa atzīst, ka citā ziņā viņas ikdienas paradumi nav būtiski mainījušies. Laika gaitā ārstu apmeklējumu, iepirkšanos un citus svarīgus pakalpojumus viņa devusies saņemt uz Alūksni. “Iedzīvotāji dodas uz to pilsētu, kur var saņemt ierastos pakalpojumus. Saņemt medicīniskos pakalpojumus, pie ģimenes ārsta, friziera gadiem dodos uz Alūksni. Turpat sanāk arī iepirkties. Patīkami, ka tur satieku arī pazīstamus cilvēkus, kuri nāk pa ielu pretī, pasmaida, varam sasveicināties,” min I. Zariņa un piebilst, ka Smilteni kā novada centru viņai nāksies vēl tikai iepazīt gan saistībā ar darba lietu kārtošanu, gan jaunu, plašāka klāsta pakalpojumu saņemšanu.

Iedzīvotājiem pagastos nav svarīgi, kāds nosaukums tagad ir novadam. Pats galvenais, lai cilvēkiem būtu darba vietas, bērni varētu iet skolā un būtiskākie pakalpojumi atrastos tuvāk dzīvesvietai. Tā domā arī Klinta Bernarte ar ģimeni Gaujienā. Foto: Ilze Fedotova

Apes puses ļaudis raugās arī pāri valsts robežai

Iedzīvotāji Apes pilsētā un pagastos atzina, ka nav svarīgi, kādas robežas tiek veidotas vai kā mainās novada nosaukums, viņiem visbūtiskāk, lai būtu darba vietas tuvāk dzīvesvietai. Tā uzskata arī Baiba Vadone, saimnieciskās darbības veicēja, kura ar ģimeni Apes pusē ir zināma kā stādu audzētāji jau padsmit gadus, kā arī bijušā Apes novada teritorijā strādā kā uzņēmējdarbības speciāliste. “Kur tikai vēsturiski neesam skaitījušies – esam bijuši gan zem Valkas, gan Alūksnes, bija pašiem savs Apes novads, bet Smiltenes novadā vēl neesam bijuši. Nav svarīgi, kādas ir teritoriālās reformas, būtiskākais, lai cilvēki šeit var strādāt, dzīvot, lai viņu bērniem ir iespēja apmeklēt skolu, iegūt izglītību, lai nepazūd attīstība lauku apvidos, lai cilvēki, kuri šeit dzīvo, ir nodarbināti. Ne visi spēj un vēlas būt saimnieki paši sev un attīsta uzņēmējdarbību, svarīgi ir valstiski domāt, kā attīstīt reģionus un radīt darba vietas,” iesāk B. Vadone un turpina: “Mēs visi izjūtam pārejas procesu, kas, protams, šobrīd sakrīt ar “Covid 19” un rada ne mazums dažādu jaunu piemērošanās vajadzību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Mēģinām adaptēties Smiltenes pašvaldības plašajā teritorijā, lielajā kolektīvā, saprast, kur ir mūsu vieta, saprast, kā tiks organizēts darbs Apes pārvaldē. Krasas izmaiņas nejūtam un ceram, ka tā arī būs. Arī pakalpojumu saņemšanas ziņā nekas nav mainījies. Ir pakalpojumi, kurus saņemam Smiltenē un kurus Alūksnē. Uzņēmējiem nereti ir laika trūkums, tāpēc primāri tiek izmantoti pakalpojumi, kurus var saņemt tuvāk dzīvesvietai, šobrīd tas notiek arī attālināti. Cilvēkus arvien vairāk pārņem elektroniskā sasaiste, taču, ir daudz ikdienišķu lietu, ko iedzīvotājam ir nepieciešams risināt klātienē, pagasta pārvaldē.” Jau vairākkārt kā bijušā Apes novada uzņēmējdarbības speciāliste Baiba sazinājusies ar pakomātu servisiem, lūdzot kaut vienam no pakalpojumu sniedzējiem izvietot pakomātu Apes pilsētā, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem bijušā Apes novada teritorijā sniegtu ērtu pakalpojumu pieejamību, taču līdz šim tas vēl nav izdevies, jo netiek sadzirdēti. “Šobrīd jo sevišķi šī ir ļoti aktuāla tēma tieši lauku attālākiem reģioniem. Domājams, ka, esot lielākā novadā, mums būs lielākas iespējas un beidzot iedzīvotāji un uzņēmēji tiks sadzirdēti, un Apē spēsim kopā rast kaut vienu no pakomātu servisa sniedzēju pakalpojumiem pašapkalpošanās vidē. Tas atvieglotu gan lielākiem gan mazākiem uzņēmējiem preču piegādes un saņemšanas iespējas, kā arī iedzīvotājiem kopumā. Tagad vairāk katrs priekš sevis izvērtē. Ja sev svarīgu pakalpojumu varam saņemt jaunizveidotajā Smiltenes novadā, tad to arī darām. Ir pozitīvas atsauksmes no iedzīvotājiem par lielisku saskarsmi ar Smiltenes būvvaldi. Tas, protams, iedzīvotājiem rada drošības sajūtu, ka vajadzības gadījumā zina, kur vērsties un risināt aktuālus jautājumus. Kas attiecas uz uzņēmējdarbību, jau vairāku gadu garumā Apes projektu vadītājiem sadarbojoties ar Igaunijas kolēģiem, Apes novads veidoja kopīgus projektus arī ar Smiltenes novadu, ar kuru kopā iesaistījāmies arī pārrobežu aktivitātēs, kur pamazām iepazinām tolaik kaimiņu novada uzņēmējdarbības vidi,”  klāsta B. Vadone un saka, ka apenieši izjūt zināmu saikni ar kaimiņiem igauņiem, tāpēc nereti rīko dažādas starpvalstu aktivitātes, pasākumus, kas vieno abu tautu iedzīvotājus. “Šo svētdien mums Apē ir gaidāma ielu tirdzniecības aktivitāte “Rudens andele Apē,” kas tradicionāli noris septembra beigās. Ikgadēji šis bijis “Pierobežas Rudens gadatirgus” – plaši atpazīts un apmeklēts, gaidīts gan no tirgotāju, gan pircēju puses. Lai gan, ņemot vērā epidemioloģiskos ierobežojumus, šogad gaidāma “MAZĀ Rudens andele Apē”. Svarīgākais, ka tradīcijas nezūd, un mūs sagaidīs interesants amatnieku, mājražotāju piedāvājums, stādu un rūpniecības preču klāsts. Ik gadus septembra beigās andelmaņi atkal atrāda savus labumus un gaida pircējus. Aicinām būt piesardzīgiem, nedrūzmēties, skatīt piedāvājumu nesteidzīgi un atstatu vienam no otra, nesteidzīgi baudīt mazpilsētas burvību un dabas skaistumu, cilvēku ieguldījumu  Apes Vaidavas dabas takā, cerot, ka pavasara pierobežas gadatirgus varēs atkal uzņemt apjomus, priecēt gan iedzīvotājus, gan iebraucējus, tirgotājus šeit pierobežas mazpilsētā Apē, kur tautas satiekas. Būs atjaunots Avotu ielas segums un varēsim pavasarī organizēt lielo robežtirgu,” pārliecināta B. Vadone.

Iedzīvotāji saka, ka Apei ir plašas iespējas attīstīties visās jomās. Attēlā Apes centrs septembrī jau iegūst rudens krāsainību. Foto: Madara Tjukša

Viņa akcentē, ka jautājums par darba vietām ir bijis svarīgs visos laikos, visos novados, to pašvaldībās, lai kādas tās bijušas. “Ir skaidrs, ka liela daļa cilvēku, kā no Apes, tā Gaujienas, Trapenes un citiem pagastiem, strādā aiz valsts robežām – Igaunijā. Mums Apē aktuāls ir mājokļu jautājums.  Tukšu dzīvokļu praktiski nav. Tiešām, cilvēki interesējas daudz, jo meklē iespējas naktsmītnēm. Proti, ir gadījumi, ka uz darbu Igaunijā iedzīvotāji brauc no Gulbenes vai kāda cita tālāka novada un vēlas atrast palikšanas iespējas Apē, lai vismaz tādā veidā būtu tuvāks ceļš līdz darbam. Tāpēc daudzu cilvēku vārdā iesaku Smiltenes novada pašvaldībai pievērsties šīs problēmas risināšanai. Protams, tas nenotiks uzreiz, bet cilvēki vienalga cer, jo Apē pagaidām nav ražotņu, kur strādāt lielam cilvēku daudzumam, bet kaimiņvalsts piedāvājums iet plašumā, tādējādi pierobežas pilsētiņa piesaista iedzīvotājus, kas labprāt mitekli un skolu bērnam izvēlētos šeit,” viedoklī dalās Baiba.

Viņa zina stāstīt, ka iedzīvotājiem, kuriem nav sava transportlīdzekļa, svarīgi, lai nokļūšanai uz darbu ir ērta sabiedriskā transporta satiksme. Ir cilvēki, kas no Apes katru dienu brauc uz darbu Alūksnes novadā. “Smiltene tomēr ir patālu, lai katru dienu uz turieni brauktu uz darbu. Kilometru ziņā Alūksne mums vienmēr būs tuvāk,” spriež B. Vadone.

Novadu asociē ar māju sajūtu

Vairāki iedzīvotāji pamanījuši interesantas pārmaiņas, ja jādodas uz mājām no Rīgas puses. “Teorētiski tagad varam atbraukt ātrāk mājās, ar to domājot, Smiltenes novadā. Ja braucam pa šoseju no Rīgas puses, tad jau Raunas pagastā sākas Smiltenes novads. Tas ik reizi liek pasmaidīt, ka nav svarīgi, cik kilometru vēl jānobrauc, bet drīz jau būsim mājās, jo esam jau Smiltenes novadā,” norāda K. Bernarte. Tāpat domā arī Baiba Vadone no Apes. “Var teikt humoram, bet tā ir taisnība. Tas ir pozitīvi, ka tagad, mērojot ceļu no Rīgas, pie uzraksta Smiltenes novads jau praktiski iebraucam mājās. Proti, tad vairs neesam kādā svešā novadā, bet jau savējā.”

Uzziņai

Līdzšinējā Apes novadā kopējais iedzīvotāju skaits: 3353, kas reģistrēts uz 01.08.2021. (saskaņā ar Iedzīvotāju reģistru ZZDats) – Apes pilsētā 845 un Apes pagastā 456, Apes pilsētā un pagastā kopā 1301, Gaujienas pagastā 832, Trapenes pagastā 664, Virešu pagastā 556 iedzīvotāji.

Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā ir 60,4%, kas tiek uzskatīti par teritorijas demogrāfisko un ekonomisko potenciālu, līdz darbspējas vecumam 15,4% un virs darbspējas vecuma 24,2% iedzīvotāju, iedzīvotāju blīvums  6,44 iedz./km2.  

Bezdarba līmenis: Apes novadā uz 30.06.2021. bija 6,2%, kas pusgada griezumā ir palielinājies par 0,4%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem uz 30.06.2021. reģistrēto bezdarbnieku skaits – 121.

Vidējā darba alga: pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā bruto darba samaksa Apes novadā 2020. gadā – 664 EUR.

Ģeogrāfiskais novietojums ir liels potenciāls starprobežu sadarbībai ar Igauniju, transporta mezgls – autoceļš A2, E77 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža) un autoceļš P19, kas šķērso teritoriju, ir liels atbalsts tranzīta kravu pārvadājumu un loģistikas nozares attīstībai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Jaunizveidotajā Smiltenes novadā iedzīvotāji robežas nešķiro” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

20210629-1021-20200804-0805-maf-logo-maz

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.