Jau 27. reizi Gaujas plosts iet savu ceļu

Lai 16. maijā rīta agrumā Gaujas plosts uzsāktu savu divu dienu garo plosta ceļu, jau trešdien no paša rīta Valkas novadā aiz Spicu tilta Gaujas krastā rosījās plostnieki – aptuveni 30 vīri un sievas. Viņu prasmes un plostnieku amatu apguva arī 17 skolnieki no Strenču pamatskolas.

“Ziemeļlatvija” pie plostniekiem ciemojās pēc pusdienas laika, kad lielākoties visi jau bija iestiprinājušies ar karstu pupiņu zupu, gatavotu uz dzīvās uguns. Plostnieku sievas no ugunskura izrušināja smaržīgus ceptus kartupeļus ar visu mizu, kurus plosta būvnieki notiesāja ar salātiem, kas aizdarīti ar skābu krējumu.

Kā allaž, plosta siešanas darbus stigri uzraudzīja ilggadējais plosta kapteinis Romāns Polītis. Viņš lēš, ka šopavasar plosts taps vismaz no 10 plenēm. Kapteinis atceras, ka aizvadītā gada pavasarī plosts tapa no 15 plenēm. Tas esot daudz par daudz, jo apgrūtina stūrēšanu un veiksmīgu upes līkumu iziešanu. R. Polītis atklāj, ka ekspedīcijas pirmajā dienā uz plosta varētu uzkāpt ap 60 dalībnieku, bet piektdien – ap 70. Kapteinis mierina, ka šogad Gaujā ir pietiekami daudz ūdens, tāpēc upe plostniekus nepievils.

Bijušais strencēnietis Ēriks Strēlis, kurš jau daudzus gadus dzīvo Anglijā, katru gadu maijā atgriežas savā dzimtajā pusē, lai piedalītos plosta būvēšanā un divi dienu ekspedīcijā, kā arī izbaudītu Plostnieku svētkus. Viņš atzīst, ka pusi no savas dzīves piedalījies šajās aktivitātēs, un katru gadu janvārī rezervē biļetes lidojumam uz Latviju. Par plostnieku amata prasmēm un plosta ekspedīciju Ēriks daudz stāstījis arī savām abām meitām – pusaudzēm. Abas cer, ka kādreiz izdosies kopā ar tēti kāpt uz plosta un izbaudīt plosta ceļu.

Jau 25 pavasarus viena no galvenajām plostnieku zupas vārītājām ir Trauta Ķelpe. Katru gadu viņa kā neredzamais un labais gariņš rosās uz vienas no plenēm, uz kuras plostnieki, ievērojot visus drošības noteikumus, iekurina ugunskuru, uzkar lielo podu, kurā taps kaut kas tik garšīgs, kas var tapt tikai uz plosta. Viens no plosta nerakstītiem likumiem ir tāds, ka katrs ekspedīcijas dalībnieks kopīgajam pusdienu katlam ziedo kaut ko no pārtikas – vai tie būtu kartupeļi, vai sīpoli un burkāni, vai gaļas konservi. Der viss, kas ziedots no sirds! Uz jautājumu, kāpēc Trautai nepieciešams šis pasākums ar visām zināmajām aktivitātēm, viņa savā manierē parausta plecus, pasmaida un atzīst, ka šis ir viens no dzīves svarīgākajiem pasākumiem.

Viens no ilggadējiem plostniekiem ir arī Dzintars Pulkstenis. Viņš trešdien bija viens no tiem, kurš ar pārinieku Gaujā ripināja varenos priedes baļķus. Tos pēc tam savelkot kopā ar drātīm, tiek veidotas plosta plenes. Dzintars atzīst, ka šogad plostniekus lutina vasarīgais laiks un arī darbīgā un sirsnīgā gaisotne. Īpaši viņš priecājas par jauniešiem, kuri ar interesi palīdzējuši visur, kur vien varējuši.

Lai nākamajām paaudzēm atstātu dokumentētas liecības par plosta siešanu un plostnieku amata prasmēm, trešdien Gaujas krastā fiksēja, dokumentēja un ar šī pasākuma dalībniekiem sarunājās ogrēnieši Sandra un Valdis Ošiņi. Viņi turpina pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes iesākto darbu, jo valsts vīrs uzskatīja, ka ar gadiem Latvijas lauku dzīve kardināli mainīsies. Tolaik septiņu gadu garumā notika ekspedīcijas uz dažādām Latvijas vietām, lai tur fiksētu notikumus. Visas šīs liecības ir nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Sandra stāsta, ka ir jau pabūts Zemgalē, Vidzemē un Latgalē un plānota ir vēl ekspedīcija Kurzemē.

“Strenču plostnieku aktivitātes fiksējam pirmo reizi. Tas, kas te notiek, ir brīnišķīgi. Priecē šie jaunie cilvēki, kuri ir atrāvušies no saviem viedtālruņiem un kopā ar pieredzes bagātajiem vīriem kopā darbojas. Ja kādā Latvijas vietā notiek kaut kas interesants, mēs noteikti tur vēl atgriežamies. Mums ir doma Strenčus apciemot sestdien, kad notiks Plostnieku svētki,” sola Sandra un Valdis Ošiņi.

Vairāk foto un video no plosta siešanas – www.ziemellatvija.lv.