Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Ja pašam garšo medus, tad bišu dravai būs būt

Margarita Sarkangalve ir pārliecināta, ka ar lielu apņēmību un ieinteresētību var apgūt jebkuru profesiju. Foto: No personīgā arhīva

Šīs vasaras laikapstākļi ir bijuši izaicinājums arī biškopības nozarei. Lai gan medus ienesums esot samazinājies pat divtik, tas nevarot būt par iemeslu atmest ar roku bišu turēšanai. Tā apgalvo Margarita Sarkangalve no Grundzāles pagasta, kurai šī nodarbe patīk no sirds.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Šis ir tāds interesants gads – aukstais pavasaris un lielais sausums ietekmējis arī medus ienesumu. Pavasara medus bija diezgan maz, jo saimēm daudz vajadzēja attīstībai, vasaras medus arī ievērojami mazāk nekā pagājušogad. Toties šogad medum cita garša – kā karamelei, tas arī tāpēc, ka klāt ir izsvīduma medus. Tas tiešām ir garšīgs un sausuma dēļ ar ļoti zemu mitruma procentu,” iesāk M. Sarkangalve.

Ja tirda interese, tad jāsāk mācīties

M. Sarkangalve nāk no Kuldīgas, bet teju divdesmit gadus dzīvo šajā pusē. Savulaik Smiltenes tehnikumā izmācījusies par veterinārārsta asistentu un iepazinusies ar savu vīru Gunti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Margarita ar biškopību sākusi nodarboties pirms sešiem gadiem. Kopš bērnības pašai ļoti garšojis medus, tāpēc laika gaitā nonākusi pie atskārsmes, ka varētu pamēģināt pati, kā tas ir – rūpēties par kādu bišu saimi un likt galdā savu sviesto medu. “Dzīvē bija sanācis tā, ka nekad nebiju bijusi pie kāda cita biškopja, lai redzētu, kā notiek rāmīšu celšana ārā vai kāds cits darbs bišu dravā. Bet interese par biškopību kā tādu auga augumā un tirdīja doma, ka vajag to apgūt no pamatiem. Sāku apmeklēt Latvijas Biškopības biedrības biškopju kursus. Lai paralēli teorētiskajai bāzei zināšanas varētu apgūt arī praksē, mums tika dots ieteikums – pēc iespējas ātrāk tikt pie kādas bišu saimes. Tad arī iegādājos pirmās divas saimes. Bez bailēm gāju klāt un sāku pamazām darboties. Protams, ne bez biškopja tērpa. Laika gaitā saimju skaits pamazām ir audzis. Tagad tās ir aptuveni 30 saimes,” viņa papildina.

Svarīgs ģimenes atbalsts

Bišu drava atrodas Ziemeļgaujas dabas teritorijā – “Randatos”, Virešu pagastā pie Randatu klintīm, pie dabas takas. (“Randati” ir Sarkangalvju dzimtas īpašums). Dravošanu veic ar Latvijas stāvstropiem, Krainas (Karnikas) bišu pasugu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tiek sēti nektāraugi, bišu ganībām tiek audzēta facēlija un bišu amoliņš. Pie mājas aptuveni hektārs zemes ir atvēlēts bišu ganībām, bet medus vācējas lido arī uz kaimiņu bioloģiskajiem laukiem, kur ir zemeņu, aveņu, cidoniju stādījumi un pļavas, un tos apputeksnē. Blakus ir Gauja un Randatu klintis. Stropus un citu koka inventāru izgatavo vīrs, bet pie medus degustācijas un rāmīšu sagatavošanas palīdz atvasītes. “Ar pašām bitēm galvenokārt draudzējos, proti, strādāju es, bet vienkāršākajos darbos iesaistās arī visi trīs bērni, viņiem patīk naglot rāmīšus. Ir gandarījums, ka visi ģimenē atbalsta manu nodarbi. Ja stopus gatavojam paši, tad tas ir ekonomiski daudz izdevīgāk, turklāt varam variēt ar bišu mājiņu vizuālo tēlu, tāpēc stropi ir dažādās krāsās. Esam novērojuši, ka nebūt ne visas krāsas patīk bitēm. Piemēram, bitēm patīk gaiši zila, brūnu un dzeltenu toņu nokrāsas,” stāsta Margarita.

Sarkangalvju jaunākā paaudze Bella un Raivo ne tikai vēro mammas rosīšanos bišu dravā, bet arī paši līdzdarbojas – viņiem īpaši labi padodas rāmīšu naglošana. Foto: No personīgā arhīva

Dažādo piedāvājumu

Ražotajai produkcijai dots nosaukums “Sarkangalvju drava”. Medus ienesums pēdējos gados no vienas saimes esot vidēji 20 kilogrami. “Sezona tuvojas noslēgumam, bet vēl būs rudens medus, ko ievāksim. Sadārdzinās elektrība, pieaug bišu piebarošanas izmaksas uz cukura rēķina. Tas viss kopā veido produkta cenu, pie kuras turamies. Tāpēc, ja kāds brīnās, kāpēc par litra burku medus jāmaksā desmit eiro, vienmēr to cenšamies arī izskaidrot. Klientiem, kuriem ir svarīgi kvalitātes un garšas kritēriji, to izprot un respektē,” stāsta dravas saimniece.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai piedāvājums būtu daudzveidīgāks, M. Sarkangalve piedāvā arī bišu maizi, propolisu un tītas vaska sveces, bet vasaras sezonā uzņem ciemos interesentus, lai parādītu, kā bites dzīvo un kas dravā notiek. “Sarkangalvju dravas” produkciju var iegādāties uz vietas “Randatos” vai Kuldīgā, kur dzīvo Margaritas vecāki. Produkcijas piegāde notiek arī caur pakomātiem, kas esot īpaši iecienīts pakalpojums gada nogalē, kad daudzi izvēlas iepriecināt mīļos ar veselīgiem dāvanu komplektiem.

Nav šaubu, ka biškopība prasa daudz laika un darba. Ja sākumā Margaritai tas bija vairāk kā hobijs, tad tagad tas ir dzīvesveids un kaislība. “Ja ir piemēroti laikapstākļi, tad vasarā eju pie bitēm teju katru dienu. Ziemā, ejot klausīties, kā bites ziemo, jau gaidu pavasari, kad sāksies aktīvais darbs pie stropa. Izbaudu mirkļus, kad varu apsēsties pie stropa un vērot bišu lidošanu no stropa pļavā un atgriešanos bišu mājiņā ar putekšņu nastiņām,” ar īpašu noskaņu izskan no bitenieces.

Viņa ir priecīga par iespēju dzīvot laukos un realizēt savas ieceres. “Mums ir svarīgi izaudzēt sev un ģimenei pārtiku, būt dabā un mijiedarbībā ar to. Novērtējam, ka katru dienu mums ir iespēja baudīt svaigu gaisu, ēdienu, mieru un brīvību. Īpaši to izjūtam laikā, kad aug bērni. Lai gan ikdienā visi saskaramies ar skaudro realitāti – ceļu kvalitāti, lauku skolu un pasta nodaļu slēgšanu –, mūsu skatījumā, plusu ir vairāk nekā mīnusu,” uzsver Margarita un stāsta, ka bērni mācās Grundzāles pamatskolā, septembrī atsāks mācības 3. un 6. klasē, bet jaunākā atvasīte dosies dārziņa gaitās. Pēc viņas paustā, visas nepieciešamākās lietas jaunā mācību gada atsākšanai jau ir sarūpētas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bez biškopības Margaritai ir daudz vēl citu aizraujošu nodarbju. Starp tām ir augi, puķes, piemājas dārzs. Viņa daudz interesējas par vēsturi. Brīvajā laikā pievēršas radurakstiem un ciltskoka pētīšanai, dzimtas saknes sazīmējot līdz pat 1800. gadam. Ir jāpiemin arī tautastērpa izgatavošana. “Man patīk rokdarbi – adīšana, tamborēšana un šūšana. Mums pagastā netrūkst radošu un idejām bagātu cilvēku. Tā, piemēram, kādu laiku atpakaļ vietējo deju kolektīvu vadītājas Ingas Ķesteres vadībā mums bija iespēja darināt tautas tērpus. Es izvēlējos sava dzimtā novada – Kuldīgas tautas tērpu. Pie brunču un atsevišķu detaļu darināšanas palīdzēja Inga, veste un krekls – pašas šūts. Trūkst vēl tikai villaines. Šo tautastērpu varu nēsāt īpašās svētku reizēs ar lielu lepnumu,” pauž Margarita.

Viņai ir svarīgi ne tikai saglabāt atmiņā, bet nest tālāk savas dzimtas vērtības, par tām runāt ģimenē un rādīt kā piemēru jaunākajai paaudzei. Cita starpā, aizvadītajā svētdienā Gaujienā norisinājās kapusvētki, kuros ģimene satikās ar saviem radiniekiem ne vien no Gaujienas, bet arī Blomes un Alūksnes.   

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.