Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Ja esi inficējies un stāvoklis nav kritisks, paliec mājās un ārstējies

Foto: freepik.com

Latvijas iedzīvotāju veselības pratība ir vissliktākā Eiropas Savienībā, apgalvo Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Nereti mediķi pārmet cilvēkiem novēlotu vēršanos pie ārsta, jo tā slimība tiek ielaista, taču ar Covid-19 situācija ir atšķirīga. Inficētais neiet pie ārsta, arī dakteris uz mājām pie slimnieka nebrauc, izņemot kādus īpašus gadījumus.

Ģimenes ārsti ar Covid-19 pacientiem ik dienas sazinās pa telefonu, tādējādi sniedzot pacientam padomus ārstēšanās gaitā un sekojot līdzi tā veselības stāvoklim. Vai šāda ārstēšanās nav viens no iemesliem, kāpēc slimība attīstās un vēlāk cilvēks nonāk slimnīcā, šādi spriedelējumi vai ik dienu lasāmi sociālajos tīklos, kur cilvēki komentē ziņas par Covid-19.

Baidījās saukt ātros un nonākt slimnīcā

Situācijā ar Covid-19 šobrīd šķiet neviens nevar zināt, kā attīstīsies slimības gaita konkrētajā gadījumā. Tagad, kad slimo ļoti daudzi, salīdzināt slimības gaitu viennozīmīgi nevar. Vieni inficējas un pārslimo visai viegli, citi slimo smagi, pat mēnešiem, bet daži zaudē dzīvību. Edgars (uzvārds redakcijā zināms) arī domāja, ka tiks galā ar slimību saviem spēkiem. Tā nenotika. Viņam pēc desmit slimošanas dienām nācās doties uz slimnīcu. Edgars bija paguvis saņemt tikai vienu vakcīnas devu un viņam neizdevās pēc potes izvairīties no kontaktēšanās ar inficētu personu, ko parasti ārsti iesaka darīt, uzsākot vakcinēšanās procesu.

“Visi kovida simptomi vīram bija pēc pilnas programmas – ilgstoši augsta temperatūra, nespēks, caureja, skābeklis svārstījās, te labāk, te sliktāk, bet visu laiku uz kritiskās robežas. Vairākkārt teicu, ka nupat zvanīšu ātrajiem, bet viņš negribēja, lai to daru, jo baidījās nonākt slimnīcā, kur, kā dzirdējis, nereti vienā palātā atrodas vairāki inficētie. Ja būtu jānovēro letāls iznākums kādam, viņš to neizturēšot,” stāsta Edgara dzīvesbiedrene, kura arī inficējās ar Covid-19 un pašai, par laimi, bija vien viegli slimības simptomi un nu jau tie sen ir pazuduši pavisam. Viņa uzsver, ka visu slimības laiku ģimene sazinājusies ar savu ģimenes ārsti, pat vairākas reizes dienā. Sarunas mierinājušas un palīdzējušas. “Ja slimotu mēs abi, tad gan būtu ļoti traki. Lai vingrinātu plaušas, daktere ieteica pūst balonu. Tas kādu brīdi palīdzēja, jo skābekļa rādītāji nedaudz uzlabojās. Kas tikai nebija mūsu ārstēšanās arsenālā – visādi pulverīši, vitamīni un klepus zāles. Izrakstīja antibiotikas, bet daudz ko labāk nekļuva. Vienā rītā dzirdu, ka Edgars tā smagi sācis elpot. Tas bija brīdis, kad zvanīju ātrajiem. Paņēma slimnīcā, pielika arī skābekļa masku. Tur atklājās, ka jau ir pneimonija, skarta trešā daļa plaušu. Pēc vairākām slimnīcā pavadītām dienām viņa stāvoklis jau ir krietni labāks. Šajās dienās izrakstīs no slimnīcas,” pieredzē dalās sieviete, kura noteikti nav vienīgā, kas nonākusi šādā situācijā.

Ģimenes ārste Maruta Bindre uzsver, ka pacientam, kurš saslimis, obligāti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš savus pacientus pazīst. Tālākais atkarīgs no slimības smaguma un cilvēka blakus slimībām. “Ja nepieciešams, tiks sagādāts pulsa oksimetrs, kuru piegādā uz mājām. Ar pulsa oksimetru var veikt paškontroli. Ja skābekļa saturācija pazeminās zem 93%, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas izvērtēs nepieciešamību stacionēt intensīvai ārstēšanai,” norāda M. Bindre un piekodina, ka ar zvanīšanu ātrajiem nevajag vilcināties. Vajag vērsties pēc palīdzības un izskaidrot situāciju, tikai mediķi var noteikt tās nopietnību.

Kam vēl jāpievērš uzmanība

Elpošana, pareiza poza (svarīgi ir negulēt vienā pozā, pēc iespējas mazāk gulēt uz muguras, labāk gulēt pussēdus un ik pa brīdim pagulēt uz vēdera), miers, labs miegs, daudz šķidruma, temperatūras pazemināšana un sāpju mazināšana ir vissvarīgākais, kas jāatceras ceļā uz veselības atgūšanu. Bet viens no lielākajiem veselības ienaidniekiem ir bailes, kas var ietekmēt slimības gaitas attīstīšanos visos līmeņos. 

Ārsti atgādina, ka sirdsdarbība uz augstas temperatūras fona var pieaugt pat līdz 110–120 sitieniem minūtē, un tas nav kritisks rādītājs, savukārt lielāks pulss noteikti norāda uz organisma pārslodzi. Asinsspiediens arī var nedaudz palielināties (140–150/80–90 mmHg), ja tas iepriekš bija normāls – un tas ir pieņemamās robežās. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir elpošanas ātrums (pieaugušajiem parasti 12–20 reizes minūtē), bet vairāk nekā 25 reizes minūtē jau tiek uzskatīts par paaugstinātu un norāda uz iespējamo vīrusa izraisītu plaušu bojājumu.

 Mediķu vidū izskan viedoklis, ka pulsa oksimetrs koronavīrusa pandēmijas laikā ir  vērtīgs mājas aptieciņas papildinājums, kas var palīdzēt patstāvīgi uzraudzīt Covid-19 slimības gaitu tiem cilvēkiem, kuriem nav nepieciešama tūlītēja hospitalizācija un slimība uz to brīdi tiek izslimota mājās. “Skābekļa līmenis asinīs ir viens no rādītājiem, kas vēsta par Covid-19 slimības gaitu. Ar pulsa oksimetru cilvēks pats var izmērīt skābekļa līmeni asinīs. Tā ir vienkārši lietojama ierīce. Turklāt nopērkama aptiekās. To var pasūtīt arī internetā,” uzsver Ērģemes feldšerpunkta vadītāja Mārīte Ūburga.

Viņa norāda, ka būtiskākais, kas jāatceras, – jau no pirmajām dienām ļoti jāseko šķidruma lietošanai, var dzert vienkārši siltu ūdeni, var dzert zāļu tējas. Pietiekami daudz šķidruma tas ir vismaz 2–2,5 litri dienā, lai no organisma izvadītu toksīnus, kuri arī nosaka jūsu stāvokli. Svarīgi lietot arī D, C un cinku saturošus vitamīnus. Ja klepus ir spēcīgs, iesaka lietot līdzekļus, kas palīdz atklepot. Aptiekā tie ir pieejami bez receptes. Viens no tādiem ir acetilcisteīns, bet ir vēl daudzi citi, par kuriem vislabāk runāt ar savu ārstu vai konsultēties ar farmaceitu.

Paaugstinātas temperatūras gadījumā jālieto paracetamols vai ibuprofēnu saturoši līdzekļi. “Nevajag aizmirst piezvanīt savam ģimenes ārstam un pastāstīt par visām veselības stāvokļa izmaiņām. Protams, var gadīties, ka slimības laikā saasinās kāda cita kaite. Ja viņš nezvana un neinformē mūs, tad nekādi palīdzēt nevaram,” piekodina M. Ūburga, sakot, ka pat sākotnēji viegli slimības simptomi prasa tūlītēju reaģēšanu – ārstēšanās jāsāk ar pašu pirmo dienu. 

Palīdz arī plaušu vingrinājumi

Ārstējoties mājās, ja vien nav ļoti augsta temperatūra un slikta pašsajūta, ieteicams ik pa laikam pastaigāties pa istabu, nevis visu dienu pavadīt gultā. Guļus stāvoklī cilvēks elpo virspusēji, tāpēc plaušas sliktāk ventilējas, kas neveicina izveseļošanos. Jāatceras, ka svarīgi regulāri un kārtīgi vēdināt telpas.

Lai uzlabotu plaušu ventilāciju, sākot izveseļoties, ieteicams pūst balonu vai ziepju burbuļus. Šīs aktivitātes palīdzēs izdalīties krēpām un, ja iekaisums skāris pleiras lapiņas, neļaus veidoties saaugumiem. “Žurnālos, internetā var smelties informāciju par dažādiem vienkāršiem vingrinājumiem plaušu ventilācijas uzlabošanai. Vīrusa ārstēšanai jau nekādi brīnumlīdzekļi nav atklāti,” skaidro M. Ūburga un secina to pašu, ko citi, ka slimība plešas plašumā cilvēku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Ar saaukstēšanās pazīmēm bērni tiek laisti skolās, bērnudārzos, bet pieaugušie dodas darbā, nepārliecinādamies par saslimšanas simptomu patiesajiem iemesliem.

Covid-19 ir neparedzama un viltīga slimība. Nereti tai raksturīga divu slimības viļņu gaita. Pirmās piecas, septiņas dienas ar paaugstinātu temperatūru, tad it kā stāvokļa normalizēšanās, kam var sekot arī izteikta veselības pasliktināšanās ap 8–10 slimības dienu. Tāpēc pēc slimības pirmajām dienām, kad šķiet, ka pašsajūta ir kļuvusi labāka, nekādā gadījumā nevajag strauji ķerties pie fiziskiem darbiem, atsākt ierastās slodzes darbus. Tas jādara pamazām, lēnām un bez jebkādas piepūles, citādi slimība var atkal likt par sevi manīt.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.