Izglīto par svešajiem mums apkārt

“Svešie mūsu dabā” – tā nosaukta Latvijas Nacionālā dabas muzeja izstāde, kas noslēdz ziemas sezonas izstāžu ciklu “Meža leģendas. Ziemas pasaka.” Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā Bilskas pagastā.

Divās telpās izvietotā izstāde ar saukli “Ciemiņš uz palikšanu” no 1. februāra līdz 23. martam stāstīs par svešzemju sugām Latvijas dabā.

Ekspozīciju skatīt aicinātas ģimenes ar bērniem, skolēni, vides speciālisti un ikviens, kuram rūp Latvijas daba, informē Vita Blate, Smiltenes novadpētniecības muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Visi nav agresīvi

Svešie mūsu dabā ir Latvijā savvaļā sastopamās augu un dzīvnieku sugas, kuru dabiskā izcelsme ir Amerika, Āzija un citi reģioni, un šādu sugu mūsu zemē ir vairāki simti. Daļa no šīm sugām kļuvušas par invazīvām, no tām zināmākā – Sosnovska latvānis. Izstādē apmeklētāji varēs uzzināt par kokaugiem, lakst­augiem, gliemežiem, kukaiņiem un zīdītājiem, kas mūsu dabā ir “svešinieki” un kļuvuši par ciemiņiem uz palikšanu.

Izstādes līdzautore, Dabas muzeja ekoloģe Lauma Goldblate uzsver, ka visas svešzemju sugas nav invazīvas. “Invazīva ir suga, kuras izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva. Parasti tā sekmīgi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Viens no piemēriem ir Amerikas signālvēzis, kurš ne tikai pārnēsā slimības, bet arī, nonākot Latvijas upēs, konkurē par barību un dzīves vietām ar aizsargājamo platspīļu vēzi, kas ir vietējā suga. Tāpat, iespējams, daudzi pamanījuši puķu sprigani, kas strauji izplatās ceļmalās un krastmalās, samazinot bioloģisko daudzveidību. Bieži vien cilvēki neaizdomājas par sugu savstarpējo mijiedarbību, tāpēc ir būtiski par to runāt,” norāda Lauma Goldblate.

Augu un dzīvnieku sugu pārvietošanās ir dabiska parādība, tomēr lielākoties to veicinājusi cilvēku darbība. Jaunajās teritorijās vairums šo sugu nespēj izdzīvot ārpus cilvēku radītiem dzīves apstākļiem, tomēr daļai izdodas pielāgoties dzīvei savvaļā, kur tās var radīt būtisku ekoloģisko un ekonomisko kaitējumu – kļūt invazīvas. Latvijā savvaļā ir ap 630 svešzemju augu sugas, bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvas sugas pazīmes. Par invazīvām sugām uzskata aptuveni 35–50 sugas, un tās sastopamas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

Apskatei – arī mākslas skolas darbi

Vita Blate piebilst, ka izstādē varēs uzzināt ne tikai to, kuras ir svešzemju sugas un no kurienes tās ienākušas Latvijā, bet arī, ko darīt, lai nepieļautu tālāku sugu izplatīšanos.

Jau tagad izstādē “Svešie mūsu dabā” ir pieejamas interaktīvas, izzinošas spēles bērniem, bet būs arī pieejamas nodarbības skolu grupām. To laikā tiks veidota izpratne par dinamiskajiem sugu areālu izmaiņu procesiem – gan dabiski noteiktiem, gan cilvēku izraisītiem, kā arī par šo procesu cēloņiem un sekām. Kopīgi varēs noskaidrot, kuras no Latvijā sastopamajām augu, sēņu un dzīvnieku sugām ir vietējās, bet kuras ir ienākušas no citiem reģioniem. Savukārt izstādes noslēguma posmā plānota izstādes autores Laumas Goldblates lekcija “Svešzemju un invazīvās sugas Latvijā”, uz kuru aicināti visi interesenti.

Izstāde “Svešie mūsu dabā” Smiltenes novadpētniecības muzejā ir tapusi sadarbībā ar Dabas muzeja atbalsta biedrību.

Papildu tai Smiltenes novadpētniecības muzejā līdz pat marta nogalei var apskatīt Smiltenes mākslas skolas audzēkņu radošo darbu izstādi “Mana meža leģenda”.

“Pērnā gada nogalē pirms Ziemassvētkiem trīs skaistas pēcpusdienas pie mums viesojās Smiltenes mākslas skolas audzēkņi, iedvesmojās no mūsu izstādes “Meža leģendas” un zīmēja paši savu meža leģendu. Kad saņēmu viņu darbus, biju ļoti pārsteigta, – tik interesanti tie bija! Pilnībā redzi bērna acīm, ko viņš ar mežu saprot un domā,” mākslas skolas audzēkņu veikumu uzteic Vita Blate.