Ikvienu darbu padarīt kārtīgi

Sniegam ir viena ļoti svarīga loma – tas nosedz netīrumus, neglītumus. Apsnidzis viss izskatās balts un tīrs. Bet pavasaris agrāk vai vēlāk visus sniegus nokausē un tad atklājas, ko sniegs tik cītīgi paslēpa. Joks, kas jau gadiem ir cilvēku valodās, ka līdz ar sniegu nokūst arī asfalts, ir joprojām aktuāls.

Jā, bedres, bedres un vēlreiz bedres ir mūsu ceļu nelaime. Speciālistu skaidrojumi par atkušņu un sala ietekmi mani nepārliecina, un punkts. Vai citās ziemeļu zemēs asfalts kūst tikpat naski kā Latvijā? To noteikti var pateikt katrs, kurš pabijis mūsu kaimiņvalstīs vai pat tālāk uz ziemeļiem. Dzīvoju blakus Igaunijai, laiku pa laikam sanāk braukt uz Tartu, Veru vai Pērnavu un allaž priecājamies, cik labi tur ceļi. Jā, Valgā gan uz dažām ielām un krustojumiem šopavasar ne tik dramatiskā variācijā kā Valkas pašā centrā parādījušās bedres. Latvijas tuvums laikam ietekmē, nosmejamies.

Diez vai tikai laika apstākļi ir pie vainas, ka bedres uz Latvijas ceļiem parādās pat pēc diviem trijiem, kur nu vēl pieciem gadiem pēc jauna asfalta ieklāšanas. Tehnoloģijas vai priekšrakstu ievērošana, prasmes un atbildīgs darbs ir pamatu pamats. Visās nozarēs. Ceļu nozarē tas ir redzams īpaši.

Diemžēl tieši tāpat mēs varam brīnīties par to, kā tiek darīti daudzi darbi. Jau pirms kāda laika uz paviršu darba izpildi norādīja saistībā ar topošo Pedeles upes taku. Tagad, kad vēl zemi klāj sniegs, viss izskatās cerīgi. Amatpersonas mierina, ka nevajag satraukties, jo objekts taču ir būvniecības stadijā. Kad viss būs pabeigts, tad varēs vērtēt. Jā, bet mums ir negatīva pieredze, tāpēc cilvēki ir neticīgi. Un vai visus tos “feilerus”, kas jau tagad redzami, maz varēs izlabot? Un jautājums, vai pašvaldības rokās maz ir pietiekama vara panākt, ka visi darbi tiek paveikti labākajā kvalitātē. Jebkurā objektā.

Redakcijas darbiniekus nereti uzrunā cilvēki un stāsta par saviem novērojumiem. To, cik pavirši vai aplami tiek darīti ikdienas darbi. Mūsdienās ir dažādas augstās tehnoloģijas, iekārtas, roboti, kas dara brīnumlietas, taču mazumā iet amata meistaru prasmes. Ir projekts, ir termiņi un uz priekšu. Trūkst naudas, trūkst strādnieku. Neviens īsti negrib darīt smagu darbu par salīdzinoši nelielu samaksu. Projekta izmaksas allaž ir kosmoss, tur ir projektētāji, darbu uzraugi, darba vadītāji un tam īstajam darba darītājam tiek vien salīdzinoši neliela daļa.

Daudzu gadu garumā Latvijā īsts ar rokām darāms darbs netiek turēts cieņā. Ko mēs mācām bērniem? Mācies, citādi iesi slaucīt ielas vai rakt grāvjus. Mācies, lai varētu iegūt augstāko izglītību. Cik bieži mācām, ka galvenais ir katru darbu izdarīt kārtīgi, pēc labākās sirdsapziņas. Tas svarīgi kā juristam, būvuzraugam, tā bruģa licējam, sētniekam un grāvju racējam. Visiem. Ja katrs savu darbu veiktu kārtīgi, esmu pārliecināta, uz ceļiem bedru būtu mazāk un apmetums pēc pusgada no sienas nost nekristu.