Ielūstot koka vākam, sieviete iekrīt kanalizācijas akā

Ja garām nejauši nebūtu gājusi kaimiņiene un dzirdējusi palīgā saucienus, tā es arī būtu palikusi kanalizācijas akā un varbūt  mēslos noslīktu, neviens jau nezina, cik tā aka īsti ir dziļa, –  Smiltenes novada Brantu pagasta Vidzemes ciema iedzīvotāja Ināra Dobele vēl joprojām ar šausmām atceras nesen piedzīvoto šoku.

Par notikušo viņai atgādina arī sāpes labajā rokā, ko Ināra satraumēja, iekrītot akā, – plecs tika pilnībā izmežģīts. Vēl  tagad, vairāk nekā nedēļu pēc notikušā, trīs pirksti ir notirpuši, sieviete nevar rokā noturēt pildspalvu, karoti vai citu priekšmetu.

Izglāba nejauši, ejot garām un sadzirdot

Nelaime notika novembra sākumā ap pusdienlaiku. Ināra savas daudzdzīvokļu mājas pagalmā grāba nobirušās lapas, aizrāvās darbā un, virzoties atmuguriski, uzkāpa uz kanalizācijas nosēdakas koka vāka. Vāka dēļi izrādījās satrupējuši, momentā ielūza, un sieviete iekrita akā, kuras aptuvenais dziļums, pēc mājas iedzīvotāju pieļāvuma, varētu būt aptuveni trīs metri. 

Pirmais, ko viņa sajuta, –  nežēlīgas sāpes plecā un to, ka grimst akas dibenā sakrājušajos mēslos. “Vispirms zābaki piesmēlās pilni, tad  pati iegrimu līdz ceļgaliem, pēc tam – līdz pēcpusei. Akā bija iekritis arī nolūzušais dēlis – pagarš un paplats. Ar roku to noguldīju slīpeniski, lai būtu, uz kā atbalstīties, un es negrimtu dziļāk. Tad pamanīju uz akas sienas izbīdītu caurules galu, kādus 20 centimetrus garu. Ar kreisās rokas padusi uzāķējos uz tā un tikai tā paliku virspusē, neiegrimu dziļāk. Bļāvu, cik vien varēju, saucu palīgā. Nezinu, cik minūšu pagāja. Sajūta bija briesmīga, – it kā es atrastos šaurā, garā tunelī. Virs galvas tālu augšā redzēju vienīgi debesis. Bija viena doma – kaut tikai mani kāds sadzirdētu. Tas bija laimes gadījums, ka tieši tobrīd akai garām pa ceļu gāja kaimiņiene Dace. No pagalma manus palīgā saucienus nez vai dzirdētu, skaņa esot bijusi klusināta, kā no pazemes. Dace pieskrēja, – “ak Dievs, Ināra, turies, aizskriešu pakaļ palīgiem,” par pārdzīvoto stāsta Ināra.

Tobrīd uz garāžu gājis kaimiņš Ainārs Blūmenfelds. “Dace ieraudzīja mani, bļāva –“Palīgā! Palīgā! Ņem trepes!”. Ielaidu akā trepes, bet palīdzēt Inārai izrāpties nevarēju. Mēģināju, bet tur ir diezgan dziļš. Nevarēju viņu aizsniegt ar roku,” stāsta Ainārs un piebilst, – labi, ka akā līmenis nebija augsts, ja būtu augsts, tad sekas varēja būt traģiskas. 

Augšupceļš ārā no akas bija grūts, atceras Ināra. Ar mokām izvilkusi vispirms vienu mēslos iestigušo kāju un ar ceļgalu atstutējusies uz kāpnēm, tad dabūjusi virsū otru kāju. Ļoti sāpējis plecs, sasisto roku sieviete nav varējusi pakustināt.

“Turējos pie trepēm ar vienu roku. Viss bija slidens, smirdīgs. Rokas un kājas slīdēja. Kaut kā pakāpos, un tad Ainārs mani sagrāba aiz kreisās rokas un vilka. Kad izlīdu no akas, apgūlos turpat  zemē, kamēr atbrauca ātrie. Kaimiņi palīdzēja novilkt zābakus un netīrās bikses. Pievienojās kaimiņiene Anete, atnesa man no dzīvokļa sausas drēbes. Ātrie pa ceļam uz slimnīcu iedeva pretsāpju līdzekli, bet tas neko nelīdzēja. Man likās, ka nemaz nekļuva vieglāk, plecs sāpēja nežēlīgi – tāda plēsoša, raujoša, dziļa sāpe. Stenēju un vaidēju. Vidzemes slimnīcā uztaisīja rentgenu, pēc tam plecu ievilka vietā, un  tad tā traģiskā sāpe uzreiz mazinājās. Varēju normāli paelpot. Tā kā lūzuma nebija, slimnīcā man nebija jāpaliek. Kaimiņiene atbrauca pakaļ un atveda mājās. Ja nebūtu kaimiņu, kuri tajā dienā man sniedza pirmo palīdzību, nezinu, kas ar mani būtu noticis. Esmu ticīgs cilvēks, eju baznīcā, un mans secinājums ir tāds, ka mani izglāba Dievs, sūtot man kaimiņus, manus glābējus, lai viņi sadzird un operatīvi rīkojas,” domā Ināra.

Viņa no sirds ir pateicīga un arī ar “Ziemeļlatvijas” starpniecību saka lielu paldies saviem kaimiņiem Dacei Novozvanskai, Aināram Blūmenfeldam un Anetei Kalniņai par viņas izglābšanu un sniegto palīdzību.

Par jauniem, izturīgiem vākiem jādomā pašiem

Kanalizācijas nosēdaka, kurā iekrita Ināra, jau labu laiku vairs netiek izmantota, jo trīsstāvu mājas pagalmā ir izbūvēta cita, jauna aka.

Blakus nelaimīgajai nosēdakai ir vēl divas citas vecās akas – viena notekūdeņiem, otrā atrodas sūknis. Arī šīm akām ir koka vāki. Vizuāli vērtējot, tie tāpat izskatās savu laiku sen nokalpojuši.

Tādas pašas akas ar koka vāku ir arī pie blakus esošās daudzdzīvokļu mājas, iebrauktuves otrā pusē.

“Tās ir bīstamas vietas, ja tāda nelaime kā ar mani būtu atgadījusies ar bērnu, sekas varētu būt traģiskas, bērns no bailēm varbūt pat nespētu pasaukt palīgā un arī balstiņa viņam būtu klusāka nekā man,” spriež Ināra.

Mājā, kurā viņa dzīvo, ir 12 dzīvokļi. Šobrīd bērniņš ir tikai vienā no tiem un vēl pavisam maziņš,  taču ciemos pie daudziem nama iemītniekiem brauc mazbērni, un viņi gan skraida pa āru.

Mājas iedzīvotāji pēc negadījuma ar Ināru zvanījuši Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklim Aigaram Vīvuliņam, jo “Smiltenes NKUP” nodrošina Smiltenes novadā dzīvojošos iedzīvotājus un esošos uzņēmumus ar centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

“Vīvuliņš teica, ka “Smiltenes NKUP”  atbild tikai par galvenajām maģistrālēm, pārējais jāapsaimnieko mums pašiem. Bet mēs skatījāmies plānā, kas dzīvokļiem ir uz rokas, – vecās akas tajā nav uzrādītas. Tad kā lai apsaimniekojam? Un tos koka vākus savulaik uzlika tāpēc, ka tajā laikā zaga metālu. Atceros, agrāk šīs trīs tagad vecās akas apsaimniekoja “kuki”  (“Smiltenes NKUP” – redakcijas piezīme), ielika akā sūkni, izsūknēja un iztīrīja akas,” zina stāstīt Ināra.

Mājā, kurā viņa dzīvo, visi dzīvokļi ir privatizēti, tāpat arī zeme, uz kuras atrodas akas. Savu biedrību, kas nodarbotos ar kopīpašuma apsaimniekošanu, mājas iedzīvotāji nav nodibinājuši. Taču tas, ka akām jāliek jauni vāki no izturīga materiāla, ir skaidrs, šis jautājums mājai būs jārisina,  un tas būtu jādara obligāti, domā Ināra.

Līdzīgas vairs nefunkcionējošas vecas akas ar satrupējušiem vākiem var būt arī citu namu pagalmos vai tiem piegulošajā teritorijā gan pilsētās, gan ciematos un ne jau tikai Smiltenes novadā, bet arī citos.

SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš  aicina tieši daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus pievērst uzmanību visam kopīpašumam – ne tikai nama jumtam, durvīm un tamlīdzīgi, bet arī visām inženierkomunikācijām (iekšējiem ūdens un kanalizācijas tīkliem, lietusūdens noteksistēmām, elektroinstalācijai, gāzei, dūmvadiem), apsekot tās un savest kārtībā, ja tas ir nepieciešams, lai nenotiktu šādas nelaimes, kad vāki vairs neiztur slodzi un akā iekrīt cilvēks.

VIEDOKLIS

Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš:

 – Mums (“Smiltenes NKUP”) kā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējiem tarifā ir iekļauta tikai un vienīgi ūdens ieguve un ūdens pārvade pa maģistrālajiem tīkliem, tāpat arī kanalizācijas savākšana pa maģistrālajiem tīkliem un kanalizācijas attīrīšana līdz novadīšanai upē. Par to atbildam un apsaimniekojam mēs, bet par pārējo, arī par ūdensvada  un kanalizācijas posmu līdz maģistrālei, – privātīpašnieks, šajā konkrētajā gadījumā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas visu dzīvokļu īpašnieki. Viņiem arī jārūpējas par saviem aku vākiem, par savu tīklu aizsērējumu un citiem uzturēšanas darbiem. Tie laiki ir beigušies, kad kāds no pilsētas vai pagasta to darīs. Taču cilvēki to negrib saprast līdz brīdim, kad notiek šādas nelaimes.

Katrai daudzdzīvokļu mājai ir jābūt apsaimniekotājam. Būtu loģiski, ja mājas iedzīvotāji sanāktu vismaz reizi gadā kopā, aprunātos par savām problēmām. Ja ir neskaidrības, viņi var vērsties “Smiltenes NKUP”. Mēs pakonsultēsim, palīdzēsim sakārtot dokumentāciju, noslēgt savstarpējo līgumu par mājas apsaimniekošanu. Ar to pašu līgumu iedzīvotāji var vērsties pašvaldībā dažāda līdzfinansējuma saņemšanai. Ir tikai jābūt vēlmei. Nevajag gaidīt, līdz notiek kaut kas slikts. Izturīgus betona vākus nosēdakām var pasūtīt pie vairākiem ražotājiem, tikai tas jādara pašiem mājas iedzīvotājiem un par pašu naudu. Šiem vākiem jābūt pareizā augstumā un hermētiskiem, lai kanalizācijā neiekļūst lietusūdens.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.