Govju parāde jūras krastā

Vasaras izskaņā sapratu, ka šogad ļoti reti esmu bijusi pie jūras. Jābrauc! Bet, ja brauc, tad tiešām ne tikai jūru baudīt, bet arī ko apskatīt. Liepājā būts ļoti bieži, tāpēc izvēles kausi nosvērās par labu Ventspils pusei.
Slīcinātie kliņģeri Spāres muižā
Tā kā brauciens tāls, tad griežam pa labi pie zīmes, kas rāda ceļu uz Spāres muižu, un ejam ciemos. Muižkundze Tabita mūs jau gaida ar sirsnīgu smaidu sejā.
Spāres muižas ēka celta ap 1790. gadu, tās pirmie īpašnieki bijuši Brinkeni, Hāni un vēl citas vācbaltu baronu dzimtas, bet pēdējie te saimniekojuši Grothusi. Vietējie muižas kalpotāji atminas, ka labi tie Grothusi bijuši, par saviem strādniekiem rūpējušies, bet jaukā dzīve beidzās 1940. gadā. Baroni aizceļoja uz Vāczemi, un te tika ierīkota skola, kas darbojās līdz pat 2012. gadam. Nu taustāmas un skatāmas liecības gan par skolas, gan Spāres apkaimes vēsturi ir aplūkojamas muižas bēniņos izveidotajā izstādē. Interesants ir fakts, ka visus 72 gadus, kopš darbojās mācību iestāde, te nav skanējis elektriskais zvans.
Līdzās bagātīgajam dažādu laikmetu sadzīves priekšmetu klāstam bēniņos ir arī istaba, kuras interjerā redzama senlaicīga gulta ar košu lupatu deķi, stūrī ieslieta arfa bez stīgām un balalaika, pažobelē vīd Ziemassvētku egle (kā vēlāk noskaidrojās, tā te ir jau no aizpērniem svētkiem) un turbo slota ar rozītēm – tas norāda, ka istabas iemītniece ir ragana.