Garoza kļūst arvien rūgtāka

Šobrīd mūspusē noris aktīvs darbs uz lauka – lauksaimnieki veic augsnes apstrādi, izkliedē papildmēslojumu, sēj labību un tā tālāk. Paralēli tam ir sākusies pieteikšanās platību maksājumiem.

Proti, no šī gada 27. aprīļa lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, aizpildot Ģeotelpisko iesniegumu.

Katram darbam ir sava garoza, bet tā vien šķiet, ka lauksaimniekiem tā kļūst arvien rūgtāka, cietāka un grūtāk sagremojama. Šomēnes Ministru kabinetā ir apstiprināti jaunie tiešmaksājumu noteikumi, kas regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai.

Daļa lauksaimnieku vēl paši rausta plecus, kam un kādiem atbalsta pasākumiem ir jāpiesakās, lai skaidri zinātu, ka varēs izpildīt prasības. Šādas bažas ir absolūti pamatotas, ir virkne jaunu prasību, kas ne tikai jāizpilda, bet pašiem jāpierāda, ka tās ir izpildītas.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem, nereti pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāievada saimniecības pavadzīmes un tā tālāk. Tas nozīmē, ka papildu lauka darbiem (kurus nevar nolikt malā un teikt, lai pagaida) zemniekam ir jāatrod laiks, lai sēdētu pie datora un telefona, lai apgūtu aplikāciju lietošanu, bez kurām nu jau neiztikt.

Biedrības “Zemnieku saeima” prognozēs ir izskanējis, ka būs lauksaimnieki, kuri tiem nepieteiksies jauno prasību dēļ. Iespējams, atbalstam ar roku varētu atmest vecāka gadagājuma zemnieki, kam tehnoloģijas ir svešākas, vai saimnieki, kam nav laika, piemēram, fotografēt katru iekārtu vai lauku.

Lielāks birokrātijas slogs ir uzgūlis arī bioloģiskajām saimniecībām, kur ne viens vien saimnieks ir dziļās pārdomās, vai turpināt iesākto ceļu. Kāda saimniecība dalījusies pieredzē arī sociālajos tīklos, tā arī norādot, ka vissmagākais visā procesā ir birokrātija, kas viņu nelielajā uzņēmumā prasa vairāk laika nekā pati ražošana. Bet kontroles institūcijas gada laikā pie viņiem viesojušās deviņas reizes (gandrīz vai katru mēnesi) un neba pārkāpumu dēļ.

Un kāda gan lai motivācija rastos, ja kāds ierēdnis publiskajā telpā tā arī pasaka, – ja nevarat izpildīt prasības, nepiesakāties maksājumiem. Žēl, ka visu situācijas rūgtumu zemnieki ir gatavi norīt, bet varbūt tā vietā vajadzēja doties ar mēslu dakšām un traktoriem pie valdības, parādīt savu nostāju, gluži tāpat kā to izdarījuši citu profesiju pārstāvji.

Ņemot vērā, ka no šī gada stājas spēkā jaunie nosacījumi atbalsta saņemšanai, pieteikšanās beigu termiņš ir pagarināts – pēdējais datums, kad varēs pieteikties platību maksājumiem bez atbalsta apjoma samazinājuma, ir
15. jūnijs (ar atbalsta apjoma samazinājumu līdz 26. jūnijam). Tikai noslēdzoties pieteikšanās laikam platībmaksājumiem, būs skaidri redzams, cik motivējoša būs izrādījusies jaunā lauksaimniecības politika.