Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Sēnēm patīk gozēties fotokamerām

Laikraksts “Ziemeļlatvija” aicināja piedalīties fotokonkursā trīs nominācijās – mans dārza pārsteigums, mans sapņu dārzs un sēņu stāsti. Par konkursa favorītiem kļuva sēņu mednieki. Nudien žēl, ka tikai divi lasītāji iesūtīja fotogrāfijas par savu sapņu dārzu. “Ziemeļlatvijas” redakcijas darbinieki un, pieļauju, arī lasītāji, vēlējās redzēt un apbrīnot foto ar skaistām un iekoptām puķudobēm un priecātos par fotogrāfijām ar varenām ražām šoruden.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Paldies Sintijai Tūcei un Ivetai Karolei, kuras iesūtīja fotogrāfijas ar savu sapņu dārzu.

Sintija Tūce raksta “Manas Dārza Karalienes ir Peonijas un Hortenzijas. Veidojot savu dārzu, galvenie ziedi, ko vēlējos, bija tieši peonijas, kas pirmos ziedus ver vaļā jūnija sākumā un, neraugoties uz vēlajām salnām, kas šopavasar tika novērotas, tik un tā ziedēja ļoti krāšņi! Tā krāsu mainība, ko hortenzijās var novērot ik dienu līdz pat pirmajām salnām, ir burvīga.”

Iveta Karole iesūtīja fotogrāfiju ar savu dārzu un tam veltītu dzejoli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mans sapņu dārzs

Mans sapņu dārzs kā patvērums,

Kur atgūties pēc grūtas darba dienas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mans dārzs kā atvērts brīnums

Ir katrā gadalaikā,

Kur ziedu smaržas vijas,

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Un garā puķu bizē pinas.

Tas ir mans sapņu dārzs,

Ko esmu veidojusi pati.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gan sējot, piķējot un stādot,

Gan laistot, ravējot un to no

Pavasara salnām sargājot.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zied dārzā rozes, narcises un tulpes,

Var sabrist rasā puķu balles kurpes.

Ik rītu mostoties es redzu,

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savā sapņu dārzā krāšņu ziedu segu.

Paldies, mans brīnišķīgais dārzs,

Par ziedu kupenām ik gadu.

Par putnu čalām skanīgām no rītiem

Un katru ziedu, saules noglāstītu.

Jums katram novēlu es savu sapņu dārzu,

Kur vienmēr patvērumu gūt.

Un katrā skaistā dzīves brīdī

Starp ziediem saules apmirdzētiem būt!

Latvietim sēņošana ir dzīvesveids un lielākai daļai galvenais notikums vasaras beigās. Ar savām īpašajām sēņošanas vietām neviens nedalās, tā ir slepena informācija. Cits ceļas ļoti agri no rīta un brauc sēņot, lai būtu pirmais mežā. Kāds sēņo tikai mežmalās, savukārt cits tieši pretēji – meža biezokņos. Arī sēņu pagatavošanas procesam ir sava maģija un noslēpumi.

Fotokonkursa nominācijā “Sēņu stāsti” 12 lasītāji iesūtīja fotogrāfijas ar savām sēņu karalienēm, pievienojot nelielu stāstu par tām. Dalāmies ar lasītājiem ar iesūtītajām sēņu bildēm un stāstiem.

Sarmīte Vilciņa – Uz laiku atrodos Zviedrijā, Gotlandē, un šeit ieraudzīju, ka sēnes aug visur, tai skaitā akmens šķembās.

Aigars Klagišs – Šad tad mēdzu ieskriet Strenču silos pasēņot. Konkurence diezgan liela, bet kaut ko salasīt var. Silā mēdz notikt brīnumu lietas, tāpēc paķeru līdzi fotoaparātu. Lāči līdz šim nav gadījušies, bet ir gadījušies skaisti skati, ko esmu iemūžinājis.

Kitija Žuka – Kad pirmā sēne ir vislielākais prieks un laime.

Sintija Laursone – Dziļā meža nostūrī, zem čabošām rudens lapām, saulītes apspīdēti, pie vientuļa krituša koka, mani gaidīja stalti baraviku kundziņi!

Madara Antena – Jaunākais dēls Klāvs šo sauc par bēbi. Tātad sēņu bēbis, kas drīz kļūs par karalieni. Šogad satikt var ik uz soļa!

Kristīna Sjademe – Lielākā gailene, kuru esmu atradusi, pie mājas pļaviņā.

Baiba Dārzniece – Esmu kaislīga sēņotāja. Ar ģimeni sēņojām mazā dēliņa diendusas laikā, viņš arī sēņoja, bet jutu, ka nav jaudas brist pa mežu un sākām staigāt pa nebraucamajiem ceļiem. Dēliņš apgūst vārdiņus un viens no tiem ir beka. Viņš iet pa ceļu un dzied: “Beka! Beka!” Un skatos! Pie viņa kājām sāk griezties baravikas. Salasījām spaini! Tagad to meža ceļu iesaucām par “Ralfa taku”. Bildē ir baravika ar baraviku mazulīti. Un katru reizi, kad atradām baraviku mazulīti, viņš lika blakus baraviku mammai! Kaut gan atradām 3 m uz priekšu nākamo baraviku! Viņš domāja, ka visi ir tās baraviku mammas mazulīši. Tas bija jauki!

Sintija Kārkliņa – Kad visi riņķī apkārt lielījās un rādījās ar pilniem beku un baraviku groziem, tad mēs ar vīru arī, ilgi nedomādami, metāmies mežā iekšā. Bet ak, tavu nelaimi! Lai cik reižu arī brauktu, pie baraviku kalniem netikām, vienmēr kāds bija paspējis pirms mums nostaigāt. Bet mēs bez bēdas, mums tika pašiem savs meža lietussargs – saulsardzene!

Baiba Jaunzema – Šorīt skatos – laukā saulains laiks, beidzot ir jādodas sēnes palasīt. Svaigs gaiss un laba pastaiga. Un, jā, man ir paveicies, mežā ir viss sortiments: sviesta bekas, baravikas, bērzlapes utt. Kad nu esmu nolēmusi mest mieru un doties mājās, skatos – kas tad tas, kalna galā saulē gozējās mana lielā sēņu karaliene. Baravika vislielākā. Sēņu karaliene.

Līga Rinase – Varētu gari un plaši jūsmot par sēnēm, ka man garšo, patīk sēņot. Tas jau kā katram kārtīgam sēņu mīlim. Bet, kad jūs pēdējo reizi esat cepuši poķīšus uz plīts malas? Ar čut-čut sāli iekšā cepurītē! Tur vajag lauku virtuves plīti un, protams, poķīšus. Smarža, mmm, garša, mmm!!! Pamēģiniet! Un mākslai pievienoju foto ar beciņu. Bērzu beciņu. Kur bērzi, tur beciņas!

Sanita Lārmane – Kamēr citiem šogad pilni spaiņi sēnēm, man grozā – vien pāris 🙂 Taču arī sēņotājam iesācējam šis bijis iespaidiem bagāts sēņu laiks!

Dmitrijs Dmitrijevs – Vasaras sākums Mārsnēnu pagastā izvērtās visai sauss. Likās kā pat zāle nokaltīs. Tomēr šis gads izrādījās labvēlīgs šitake sēņu augšanai. Par laimi, jūlijs un augusts bija visai lietaini, un sēņu raža kopumā izdevās. Mārsnēnos viss aug. Ikkatra sēņkopja vislielākais prieks ir šitake sēne (Lentinula edodes). Šo sēni var audzēt teju ikviens savā dārzā vai savā privātajā mežā labi noēnotā vietā. Sēne ir mazprasīga. Tai der jebkura lapu koka koksne ‒ vai nu tas būtu kāds augļu koks, vai arī krūmājs. Šitake sēne ir spējīga pielāgoties visai daudzveidīgiem vides apstākļiem. Kāpēc gan nepamēģināt un neizaudzēt šo cēlo sēni savā saimniecībā? Kopš 90. gadu sākuma šitake sēņu audzēšanas prakse ir ienākusi arī Latvijā. Mūsdienās šitake sēni var audzēt ikviens entuziasts savā saimniecībā. Kāpēc gan to nedarīt? Sēne ir ļoti garšīga un veselīga.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” par atsaucību un dalību fotokonkursa nominācijā “Mans sapņu dārzs”:

  1. Ivetai Karolei dāvina dārzkopības grāmatu “Košumkrūmi”,
  2. Sintijai Tūcei – 3 mēnešu abonementu žurnālam “Una”.

Fotokonkursa nominācijā “Sēņu stāsti” pie dāvanām tiek:

  1. Aigars Klagišs saņem praktisko padomu grāmata “Sēņotāja rokasgrāmata”,
  2. Madara Antena ‒ žurnāla “Veselība” 3 mēnešu abonementu,
  3. Līga Rinase ‒ žurnāla “UNA” 3 mēnešu abonementu,
  4. Sintija Laursone ‒ žurnāla “Veselība” 3 mēnešu abonementu,
  5. Sintija Kārkliņa ‒ žurnāla “UNA” 3 mēnešu abonementu,
  6. Sanita Lārmane ‒ žurnāla “Veselība” 3 mēnešu abonementu.

Paldies visiem par dalību fotokonkursā!

Lasi laikrakstu “Ziemeļlatvija” lietotnē REĢIONU MEDIJI vai vietnē e-avīze.regionumediji.lv.

Konkurss – Fotokonkurss trīs nominācijās ir sācies! – Ziemellatvija.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.