Domāja, – ar viņu tā nenotiks

“Domāju, ka ar mani nekas tāds nevar notikt, jo esmu gudra un pietiekami uzmanīga,” – tā savu stāstu par iekrišanu krāpnieku nagos iesāk kāda mana paziņa. Viņa sazinājās ar mani pēc tam, kad bija izlasījusi manu redakcijas sleju “Noteikti atzvaniet!”, kurā rakstīju par to, ka dažādi krāpniecības gadījumi Latvijā zeļ un plaukst, noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem jaunas domas un idejas ir katru dienu, jo mūsdienu tehnoloģijas attīstās un arī krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu. Īsziņas tiek izsūtītas arī no it kā nopietnām valsts iestādēm. Piemēram, viens no pēdējiem gadījumiem Latvijā bija, kad par krāpnieku upuriem kļuva vairāki liepājnieki, – viņi uzspieda uz viltus, krāpnieku izveidotas hipersaites, kas it kā ved uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapu. Cilvēki saņēma mobilajā tālrunī īsziņu it kā no VID, ka viņiem it kā ir izveidojies nodokļu parāds. Uzspiežot uz viltus saiti, bija jāievada bankas dati.

Esmu uzklausījusi policistu pārdomas, – viņi runājot sausām mutēm un brīdinot iedzīvotājus būt piesardzīgiem, un ir neizpratnē, kāpēc tik daudzi cilvēki tik un tā iekrīt krāpnieku tīklos.

Mana paziņa, seniore, kura dalījās savā pieredzē, kā vienu no iemesliem norāda to, ka krāpnieki telefona sarunā uzdod ļoti ātru tempu, neļaujot cilvēkiem apdomāties. Viņa bija atgūlusies pēcpusdienas snaudā, kad no miega pamodināja telefona zvans.

Lūk, viņas stāsts: “Pusmiegā paķeru telefonu. Nepaskatos, kas zvana. Hallo, te jums zvana no LMT. Ziniet, jums beidzas divu gadu līgums, jums šodien tas jāpagarina. Es ātrumā – jā, jā. Stulba, – nekāda divu gadu līguma man nav, man ir beztermiņa līgums, bet to sapratu tikai vēlāk, kad sāku domāt. Man prasa, ar ko es elektroniski apstiprināšot līgumu – ar eParakstu vai Smart-ID? Saku, ar Smart. Zvanītājs man pretī – labi, tagad pārtrauksim sarunu, es jums aizsūtu četrus ciparus, lai jūs varētu ievadīt savu paroli un apstiprināt. Es vēl pusmiegā, izdaru to procedūru, līgums pagarināts. Viss notiek ļoti ātri. Atkal zvana telefons. Hallo, – te jums zvana no Smart-ID, jums tikko bija telefona saruna, ja? Jā, bija. Tie bija krāpnieki, ko jums tur lika apstiprināt? Es stāstu, un zvanītājs man saka – mēs tūlīt rakstīsim uz Latvijas Banku iesniegumu, redziet, es jums neprasu nevienu ciparu, bet man vajag iesniegumā uzrakstīt, cik lieli ir jūsu ienākumi – pirmā, otrā, trešā pakāpe? Sāku domāt, pag, pag, vecīt, kāda pakāpe, kāda Latvijas Banka? Nu jau gan nav riktīgi, un noliku klausuli.”

Zvans no šī numura pienācis vēl vairākas reizes, bet sieviete neatbildējusi. Viņa sasaistīja abus zvanus kopā – gan no it kā LMT, gan it kā no Smart-ID, kur nākamais posms, iespējams, būtu izdabūt datus piekļuvei seniores bankas kontam.

Nobažījusies par to, ka it kā LMT iedevusi savu PIN kodu, seniore uzreiz sazinājās ar savu banku, kas ātri nobloķēja piekļuvi viņas internetbankai. Pēc tam bija jābrauc uz banku Valmierā, viss jāatjauno, bet par laika patēriņu seniore nesūrojas, – trakākā bijusi lielā nervozēšana. “Nav man nekādas milzīgas naudas kontā, bet, vienalga, tas, kas ir, ir mans, ne jau krāpniekiem atdodams.”