Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Covid-19 – slimība, kas var izrādīties liktenīga

Aicinot cilvēkus vakcinēties pret Covid”-19, infektoloģe, medicīnas zinātņu doktore Inga Ažiņa teic, ka tas pat vairs nav lūgums, tas ir jau kliedziens. Viņas darbavietā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, šīs nedēļas sākumā bija aizpildītas gandrīz visas Covid-19 pacientiem paredzētās gultas. Cilvēki slimo ļoti smagi. Publicitātes foto.

Latvijas sabiedrībai, sākot, iespējams, no 11. oktobra, būs jārēķinās ar jauniem valdības noteiktiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tos izjutīs  nevakcinētie iedzīvotāji.

Valdība, šīs nedēļas sākumā informējot par šo ieceri, uzsver, ka mērķis ir mazināt slimnīcās ievietoto pacientu skaitu un novērst situāciju, kad oktobra sākumā būs jāizsludina ārkārtējā situācija veselības aprūpē un jāsāk ierobežot plānveida medicīniskā  palīdzība.
Joprojām atkal un atkal tiek uzsvērts, – glābiņš no tā visa ir pēc iespējas lielāka vakcinācijas aptvere.  Pats galvenais, vakcinējoties pret Covid-19, cilvēks izglābs pats sevi.

Par to – intervija ar  medicīnas zinātņu doktori, SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” stacionāra  “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāju un slimnīcas virs­ārsta pienākumu izpildītāju Ingu Ažiņu.

 – Kādas sekas šis vīrusa delta paveids var atstāt uz organismu un it īpaši – uz nevakcinētajiem cilvēkiem?

–  Covid-19  infekcija ir slimība, kas var noritēt vieglā, vidēji smagā vai arī smagā formā. Pat tad, ja cilvēks izslimo  mājas apstākļos un viņam šķiet, ka  jūtas labi, tad mēs, mediķi, pēc pirmajiem diviem Covid-19 viļņiem redzējām, ka pacientiem izveseļošanās process tomēr nav tik viegls. Parādās nogurums, galvas sāpes, elpas trūkums. Cilvēks ir spiests nākt pie ārsta un skaidrot, kas noticis. Sekas no Covid-19 ir. Mēs tās pētām, bet par Latvijas statistiku varēsim runāt pēc kāda laika. Jau pirmie dati liecina, ka šis nav vienkāršs vīruss. Šī slimība var būt liktenīga. Tā atstāj ietekmi pat tad, ja cilvēks paliek formāli vesels – izslimo infekciju bez tādiem simptomiem kā, piemēram, paaugstināta temperatūra vai klepus. Runājot par vidēji smagām un smagām formām, ievērojami tiek skartas plaušas, pat divas trešdaļas. Ir elpas trūkums, skābekļa atkarība. Cilvēkam jāpaliek pnei­monologa redzeslokā. Redzam arī izmaiņas aknās un citos orgānos. Atgriežoties pie Covid-19 infekcijas slimības formām, vissmagākā ir tad, kad pacients nespēj pats paelpot, nonāk reanimācijā un tiek  pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilācijas. No 10 smagiem pacientiem izdzīvo varbūt viens. Ļoti vienkāršoti sakot, cilvēkam vairs nav plaušu, ar ko elpot.  Ja ir saglabājusies kāda daļiņa, kas strādā, tad plaušas var lēnām atjaunoties. Cilvēks izdzīvo, bet kļūst invalīds. Viņš nespēj strādāt. Viņam priekšā ir ilga rehabilitācija. Ja būtu iespējams, tad  vakcinācijas noliedzējiem vajadzētu parādīt reanimācijas nodaļu. Daudzi pacienti diemžēl no tās vairs nevar iziet ārā savām kājām. Pie mums nonāk arī gan bērnudārza audzinātājas, gan skolotāji. Slimība nešķiro ne pēc dzimumiem, ne profesijām. Ir laiks vakcinēties un jo ātrāk, jo labāk. Mēs jau tā esam nokavējuši, jo sācies nākamais Covid-19 uzliesmojums. Mēs to gaidījām drusciņ vēlāk rudenī, oktobrī, bet tas atnāca jau augustā. Saslimušo skaits aug un turpina augt, un nekas labs negaida arī turpmāk. Tad, kad slimnīcas atkal būs pārpildītas ar Covid-19 slimniekiem, mēs būsim spiesti plānveida pacientiem attālināt palīdzību. Līdz ar to cilvēki, kuri slimo, netiks pie ārstiem savlaicīgi, lai novērstu savu problēmu. Tas ir apburtais loks. 

– Šis delta paveids ir agresīvāks nekā tas, kas bija pirmajos divos Covid-19 viļņos?

– Šis paveids ir lipīgāks. To ļoti ātri var pārnest no viena cilvēka uz otru. To mēs arī redzam pēc saslimušo lielā skaita. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēki brauc uz ārzemēm. Arī pie mums, Latvijā, ieceļo cilvēki no citām valstīm. Gribu ticēt, ka  iedzīvotāji vakcinēsies un vakcīna pasargās no sekām.

– Par to jau ir runāts daudz, bet acīmredzot, ņemot vērā vakcinācijas salīdzinoši nelielo aptveri, ir jāskaidro vēlreiz, kāpēc ir nepieciešams vakcinēties pret Covid-19.

–  Gribu uzsvērt to, ka vakcinācija samazina smagas slimības gaitu, hospitalizāciju un nāves risku. Ir mazāka iespēja inficēties. Ir mazāks risks saslimt smagāk. Neviens nav teicis, ka vakcinācija mūs simtprocentīgi pasargās no inficēšanās. Neviena vakcīna nesola simtprocentīgu aizsardzību, jo ir cilvēki, kuriem neveidojas antivielas, taču viņu procentuāli ir maz. Pie mums stacionārā nonāk arī pret Covid-19 vakcinēti cilvēki, bet viņi stacionārā pavada tikai trīs  līdz piecas dienas, jo ātri izdodas stabilizēt viņu veselības stāvokli. Ir maldīgi domāt, –  “ai, tās jau tikai iesnas, esmu stiprs, ar labu imūnsistēmu un gan jau Covid-19 pārslimošu viegli”. Mēs nezinām, kā organisms reaģēs uz infekciju un kādas saslimšanai būs sekas gan uzreiz, gan pēc pāris gadiem. Piemēram, 30 gadus vecs cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar sportu, kuram nav blakus slimību un kurš nav vakcinēts pret Covid-19, saslimst ar šo vīrusu ļoti smagā formā, nonāk reanimācijā, tiek pieslēgts mākslīgai plaušu ventilācijai un var zaudēt dzīvību. Ārstu ieroči cīņā pret vīrusu ir ierobežoti. Nav medikamentu, kas simtprocentīgi palīdz pret Covid-19.  Vakcīna ir vislabākā profilakse pret Covid-19. Tādu iespēju mums dod  21. gadsimta zinātne, kas tik ātri spēja radīt vakcīnas pret Covid-19.  Mums tai ir jāuzticas. Joprojām vissvarīgākais ir panākt iespējami lielākās iedzīvotāju daļas aizsardzību  no  slimības.

– Kā, jūsuprāt, panākt šo uzticēšanos tajā sabiedrības daļā, kas vēl joprojām nav vakcinējusies? 

–  Mans ieteikums visiem iedzīvotājiem ir uzticēties uz pierādījumiem balstītai zinātnei. Tas, kas šobrīd notiek, nav Latvijas vai Baltijas valstu, vai Eiropas nelaime. Tā ir pasaules mēroga nelaime. Tā ir pandēmija.  Mums  ir  dota unikāla iespēja bez maksas saņemt vakcīnu un vēl izvēlēties, tieši kādu. Ļoti aicinu vakcinēties tos, kuri to vēl nav izdarījuši. Tas pat vairs nav aicinājums, tas ir kliedziens! Mēs, ārsti, katru rītu  redzam statistiku, cik cilvēku ir nomiruši, cik ir hospitalizēti smagā stāvoklī. Tad, kad cilvēks savu tuvinieku pavada ar ātro palīdzību aizvedam uz slimnīcu, neviens nezina, vai saslimušais atgriezīsies  mājās. Ticiet mediķiem, ticiet profesionāļiem un ticiet faktiem! Jā, uz ielām viss ir mierīgi, braukā automašīnas, staigā gājēji, strādā veikali. Taču Latvijas Infektoloģijas centrā un vairākos stacionāros, kur ārstē Covid-19 pacientus, ir nomācošs klusums un intensīvs darbs, jo cilvēku resursu, mediķu, ir ļoti, ļoti maz. Mums var draudēt katastrofa, ja iedzīvotāji neieklausīsies tajā, ko mēs, ārsti, sakām. Lūdzu, ticiet mediķiem! Viņi strādā pēdējiem spēkiem, jo ir gan morālais, gan fiziskais izsīkums.  

– Šis ir pilnīgi jauns vīruss, zinātnieki jau prognozē jaunas mutācijas. Visticamāk, vakcinēties pret to vajadzēs katru gadu, palīdzot organismam mācīties ar to  sadzīvot.

– Būs jāiemācās visiem sadzīvot. Mēs, mediķi, nevaram laiku veltīt tikai Covid -19 pacientu ārstēšanai. Ir ļoti daudz pacientu ar citām slimībām, kuri visas šīs situācijas dēļ ilgstoši neiet pie ārstiem, ielaiž slimības un pat kļūst par invalīdiem. Tāpēc mums jāiemācās būt atbildīgiem ne tikai par savu veselību, bet arī par visu sabiedrību. Ja ātrāk to izdarīsim un panāksim lielāku vakcinēto skaitu, tad slimība nebūs tik agresīva un mēs nevarēsim viens otru inficēt tik ātri. Ir taču potes pret tuberkulozi, difteriju un stinguma krampjiem, ko cilvēki uztver normāli. Kāpēc attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 ir tik agresīva nostāja? Nevajag sevi iztēloties par zinātnieku, par ārstu. Ļaujiet speciālistiem, profesionāļiem sniegt viedokli un uzticieties viņiem! Būs jaunas mutācijas, jauni vīrusa paveidi, un kovids varbūt šķitīs kā bērnības pasaciņa. Zinātnieki pielāgos vakcīnas jaunajiem paveidiem. Mēs nekad nedzīvosim tā, kā dzīvojām agrāk. Jo ātrāk to pieņemsim un darīsim visu iespējamo, ko mums rekomendē profesionāļi, ātrāk izkļūsim no bedres. Visi gribam dzīvot. Gribam apmeklēt teātri, kino, svinēt ar ģimeni, radiem, draugiem dzimšanas dienas un citus svētkus. To mēs varam panākt tikai tad, ja vakcinācijas aptvere būs lielāka. Pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas aicinu būt piesardzīgiem, mazināt kontaktus, nēsāt masku, mazgāt un dezinficēt rokas, ievērot distanci. Tas viss paliek spēkā arī vakcinētajiem cilvēkiem, kamēr neesam sasnieguši lielāku vakcinācijas aptveri, lai varētu dzīvot brīvāk.

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.