Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Ciematos par siltumu maksās vairāk nekā pilsētā

Jau rakstījām, ka jaunajā apkures sezonā Smiltenē par centralizēti saražoto siltumenerģiju tās patērētājiem būs jāmaksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā līdz šim – 105,54 eiro par megavatstundu līdzšinējo 58,31 eiro/MWh vietā (tarifs norādīts bez pievienotās vērtības nodokļa – PVN).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vēl dārgāk centralizētā apkure iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem maksās vairākos Smiltenes novada ciematos – Palsmanē, Gaujienā, Bilskas pagasta Mēros un Drustos. Izmaiņas būs arī Apē, bet tās skars tikai iestādes, jo iedzīvotāji skolas katlumājā saražoto siltumu nepatērē.

Gribēja, kā labāk, bet sanāca dārgāk

Atšķirībā no Smiltenes, kur centralizētā apkure ir privātuzņēmuma rokās, visās šajās vietās centralizētās siltumenerģijas ražošanu un apgādi nodrošina novada pašvaldība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunos siltumapgādes pakalpojumu tarifus domes sēdē apstiprinājuši Smiltenes novada deputāti, un tarifi jau ir stājušies spēkā. Tie siltuma patērētājiem tiks piemēroti, uzsākot 2023./2024. gada apkures sezonu.

Pašvaldība skaidro, ka apkures maksas svārstības ietekmējusi gan kurināmā iegādes cena atbilstoši iepirkumam, gan apkures krāšņu iegāde Drustu un Palsmanes katlumājās. Ja kurināmā cenas samazināsies, vietvara sola pārskatīt tarifus.

Jaunajā apkures sezonā Smiltenes novadā iedzīvotājiem visdārgākā centralizētā apkure būs Palsmanē. Tur tarifs no 82,89 eiro/MWh iepriekšējā apkures sezonā uzkāpis līdz 121,08 eiro/MWh, neskaitot PVN (ar PVN – 137,59 eiro/MWh).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sākotnēji pašvaldības plāni bija pavisam citi, – vietvara mērķtiecīgi virzījās uz reorganizāciju Palsmanes ciema centralizētajā siltumapgādē, cerot uz lētāku siltumu, un nodeva siltumenerģijas ražošanu un piegādi privātuzņēmuma rokās.

Smiltenes novada domes izsludinātā konkursa uzvarētājam par saviem līdzekļiem Palsmanē bija jāuzstāda mobila konteinertipa katlumāja siltuma ražošanai no šķeldas. Šāda veida katlumājas ir automatizētas, to darbību var vadīt attālināti ar speciālas aplikācijas palīdzību (tāda katlumāja ir arī Drustos, arī tur apkure iepriekš bija privātuzņēmuma rokās).

Ilgi privātuzņēmējs Palsmani un Drustus nesildīja, – 2022. gada decembrī rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldība aizņemsies vairāk nekā vienu miljonu eiro Valsts kasē, lai no privātuzņēmuma atpirktu trīs konteinertipa šķeldas katlumājas, kas centralizēti ražo siltumu no šķeldas Palsmanes un Drustu ciematos un piegādā siltumu arī Gatartas pansionātam un grupu mājai “Kārkli” Drustu pagastā. Tas pašvaldības redzējumā bija vienīgais risinājums, kā izbēgt no tā, lai šīs apdzīvotās vietas ziemā nepaliktu bez centralizētās apkures. Proti, uzņēmums “EcoHeat Latvia” pirms termiņa lauza ar Smiltenes novada pašvaldību noslēgtos līgumus nodrošināt ar siltumapgādes pakalpojumiem Palsmanē, Drustos un Gatartā centralizētai apkurei pieslēgtos objektus (pašvaldības iestādes un dzīvojamās mājas).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Siltumražotājs arī atteicās no līdzīga plāna Smiltenes novada Gaujienā, kur reālu darbību vēl nebija uzsācis.

Lai izbēgtu no ārkārtas situācijas, Smiltenes novada pašvaldība minētajās teritorijās pati no 2022. gada 1. oktobra pārņēma centralizētās apkures pakalpojumu nodrošināšanu.

Jāsmaida, kaut sirds asiņo

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Drustos konteinertipa katlumājā centralizēti saražoto siltumu pārsvarā patērē tikai pašvaldības iestādes, bet Palsmanē apkures cenas lēciens skar piecu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus.

Pagasta pārvalde pie namu kāpņu telpu durvīm izlīmējusi paziņojumus par jauno tarifu. Pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece iedzīvotāju iebildumus pagaidām nav dzirdējusi un pieļauj, ka cilvēki ir saprotoši, taču uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, vai palsmanieši spēs samaksāt par tik dārgu apkuri, atzīst, ka šo tematu pat negrib komentēt.

Ļoti iespējams, iedzīvotāju reakcija sekos tikai tad, kad viņi saņems jaunos rēķinus. Kamēr ir silts un saulains laiks, cilvēki negrib lauzīt galvu par apkuri.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Es to vēl galvā neielaižu. Ja tiešām vajag uztraukties, tad esmu iemācījusies uztraukties pēdējā brīdī,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst palsmaniete, skolotāja Dace Purvlīce.

Viņa pamanījusi pie mājas durvīm piesprausto lapiņu, jā, tajā bijis kaut kas teikts par apkuri, bet nogurums vakarā darījis savu un viņa paziņojumā nav iedziļinājusies.

No “Ziemeļlatvijas” uzzinot, kāds būs jaunais siltumapgādes tarifs, Dace Purvlīce teic, ka vairs nebrīnās ne par ko, jo dzīvo valstī, kur par elektrību pēkšņi jāmaksā gandrīz divas reizes vairāk un kur slēdz skolas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Esmu paklausīgs maksātājs. Esmu pieradusi dzīvot no tā, kas paliek pāri, – tāpat kā jebkurš cits latvietis. Bet ko citu mums darīt? Vicināt baltus karogus? Vai tāpēc kļūs siltāks? Man ir lauku māja Grundzāles pagastā, uz kuru es varu aiziet jebkurā brīdī, ja nevarēšu samaksāt par sava Palsmanes dzīvokļa apkuri. Bet pagaidām jāsmaida, kaut sirds asiņo, – mūsu daudzdzīvokļu mājai taču ir tik skaists nosaukums – “Smaidas”,” piebilst Dace.

Palsmanes jauno siltumapgādes tarifu aprēķinājusi Smiltenes novada pašvaldības Finanšu nodaļa, tāpēc pagasta pārvaldniece šo aprēķinu metodiku komentēt nevar, taču saprot, ka tarifu ietekmējis arī konteinertipa katlumājas pirkums.

Tigna Podniece pieļauj, ka gaidāmā ziema Palsmanē daudzdzīvokļu māju iemītniekiem būs grūta. “Tagad jau ir par vēlu kaut ko darīt, bet uz priekšdienām dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās vajadzētu domāt par logu nomaiņu un mājas siltināšanu. Neviena no Palsmanes daudzdzīvokļu mājām nav siltināta, tikai divas mājas ir nomainījušas jumtu. Iedzīvotāji visi kopā apsaimnieko savu māju, bet izpilda vien pārsvarā minimumu. Tie, kuri grib izdarīt vairāk, nevar dabūt vairākumu. Šajā apkures sezonā katra māja kopā var izlemt, cik daudz siltumu ņemt pretī. Mums ciematā jau ir viena māja, “Zvaigznītes”, kas māk dzīvot taupīgi, pa nakti slēdz ārā siltumu, iedzīvotāji ir nosiltinājuši pagrabu un ārdurvis. Ir mēneši, kad viņiem tarifs (maksa par apkuri) ir gandrīz divas reizes mazāks,” stāsta Tigna Podniece.

Jaunais tarifs nozīmēs lielākus izdevumus arī pašvaldības budžetā, jo Palsmanē centralizēti tiek apsildītas tādas pašvaldības iestādes kā divas skolas, pirmsskolas izglītības iestāde, kultūras nams.

Vai mājām jāpāriet uz autonomu apkuri?

Drustos, kur stāsts ar konteinertipa katlumājas atpirkšanu no privātuzņēmēja ir līdzīgs, arī ir apkures cenu lēciens, taču šajā ciematā centralizēti saražoto siltumu patērē maz iedzīvotāju, stāsta Smiltenes novada domes deputāts, drustēnietis Jānis Āboliņš.

“Pašvaldība nekad nav piedāvājusi tādus tarifus, lai tie būtu interesanti daudzdzīvokļu mājām. Mājas ir saimniekojušas pašas. Līdz ar to jaunā tarifa ietekme uz iedzīvotājiem ir ļoti neliela,” uzsver deputāts.

Ja katrai daudzdzīvokļu mājai būtu sava autonomā apkure, tas varētu būt risinājums Gaujienā, pieļauj Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inguna Avota. Viņai radiniece dzīvo Variņos, kur šāds modelis ir jau gadiem ilgi un iedzīvotāji to pieņēmuši kā labu.

Gaujienā jaunajā apkures sezonā siltumapgādes tarifa lēcienu izjutīs tās trīs dzīvojamās mājas, kurām siltumu ražo centrālā katlumāja. Šajā katlumājā kurināmais ir skaidas. Inguna Avota stāsta, ka skaidu cena palielinājusies teju divas reizes – no 9 eiro uz 16 eiro par kubikmetru. Izmaksu kāpumu veido arī kurinātāju algas, kas arī ir nedaudz kāpušas.

“Rezultātā siltumapgādes pakalpojums sanāk dārgs. Iedzīvotāji varbūt vainos pašvaldību, bet pašvaldībai tur nav peļņas, tarifs nosedz tikai reālās izmaksas. Varbūt daudzdzīvokļu mājās iedzīvotājiem tiešām vajadzētu likt galvas kopā un domāt, ko darīt ar apkuri, kā izdzīvot, jo nekas jau nekļūst lētāks. Un neviens nav priecīgs, ka tāds cipars jāmaksā. Gaujienā šomēnes būs iedzīvotāju sanāksme, gan jau cilvēki par to runās un būs dusmīgi,” pieļauj Inguna Avota.

Viņa vismaz ir priecīga par to, ka jaunajā sezonā nedaudz samazinājies Gaujienas otrajā katlumājā saražotā siltuma tarifs. Šajā katlumājā siltumu ražo no malkas, pārsvarā tā apkurina pašvaldības iestādes.

Lētāks kurināmais, lētāka apkure

Uz kopējā fona jaunajā apkures sezonā salīdzinoši labi izskatās Rauna, kur par siltumu būs jāmaksā mazāk nekā iepriekšējā sezonā – 71,52 eiro/MWh (bez PVN).

Taču tas tāpat ir vairāk, nekā bija pirms energoresursu krīzes. 2022./2023. gada apkures sezonā siltumapgādes tarifs Raunā teju dubultojās no 43,98 eiro uz 86,33 eiro par vienu megavatstundu (bez PVN).

Raunā siltumu ražo divas katlumājas: viena – no granulām, viena – no šķeldas. Patērētāji ir iestādes un 13 daudzdzīvokļu mājas.

Taujājot, kā šajā apkures sezonā pašvaldībai izdevies samazināt tarifu, Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa skaidro, ka tarifa aprēķina metodiku ietekmē vairāki faktori un vislielāko pozīciju dod kurināmā cena.

“Smiltenes novadā iepirkumos katrā pagastā piegādātāji piesakās atsevišķi. Piemēram, cēsniekiem kurināmo uz Gaujienu sanāk vest tālāk nekā uz Raunu. Domājot, kā vēl varētu samazināt tarifu, šogad Raunas centra katlumājā investēsim līdzekļus, lai apkures katlu balstītu vairāk uz automātiku, un ņemsim darbā tikai vienu kurinātāju. Bija četri kurinātāji, taču arī darbinieku atalgojums ietekmē tarifa lielumu. Skatoties uz Raunas iedzīvotāju maksātspēju, jāsaka, ka tie cilvēki, kuri pagājušajā apkures sezonā palika parādā, pa vasaru cenšas nomaksāt parādu, saprot, ka nav ko vilkt garumā,” teic Linda Zūdiņa un piebilst, – ir prieks, ka septembra sākums ir silts un ar apkures uzsākšanu var nogaidīt. Iedzīvotāju maciņiem tas ir būtiski.

uzziņai

Jaunie siltumapgādes tarifi, kas stājušies spēkā Smiltenes novada katlumājās (pakalpojuma summas norādītas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli)

Palsmanē

Fiziskai personai – 137,59 eiro/MWh;

Juridiskai personai – 148,65 eiro/MWh.

Gaujienā

Centrālajā katlumājā “Robežnieki”:

Fiziskai personai – 137,48 eiro/MWh;

Juridiskai personai – 148,53 eiro/ MWh.

Pamatskolas katlumājā “Gaismas”:

Fiziskai personai – 95,31 eiro/ MWh;

Juridiskai personai – 102,97 eiro/ MWh.

Bilskas pagasta Mēros

Fiziskai personai – 123,88 eiro/MWh;

Juridiskai personai – 133,84 eiro/MWh.

Drustos

Fiziskai personai – 124,77 eiro/MWh;

Juridiskai personai – 134,79 eiro/MWh.

Raunā

Fiziskai personai – 80,10 eiro/MWh;

Juridiskai personai – 86,54 eiro/MWh.

Apē

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā

Juridiskai personai – 162,49 eiro/MWh.

Avots – Smiltenes novada pašvaldība

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.