Sandra Pētersone
Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopumā ir salīdzinoši augsts sociālās aizsardzības līmenis, Eiropa tāpat saskaras ar daudzām problēmām un izaicinājumiem sociālajā jomā.
Daudzās dalībvalstīs vēl arvien ir ļoti jūtamas ekonomikas krīzes sekas, un, lai gan daudzviet situācija uzlabojusies, tomēr vēl arvien starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības, piemēram, bezdarba līmenī un pensiju sistēmā. Visiem kopīgs ir tas, ka problēmas sociālās labklājības sistēmu ilgtspējai rada zema dzimstība un sabiedrības novecošanās.
Par minimālo algu un pensijām lemj pašas dalībvalstis
Eiropas Parlaments mērķtiecīgi strādā pie daudziem ES sociālās politikas tiesību aktiem un iniciatīvām. Piemēram, jau 2017. gada novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgi izziņoja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai nodrošinātu ES pilsoņiem jaunas, efektīvākas tiesības un atbalstītu taisnīgas un labi funkcionējošas darba tirgus un labklājības sistēmas. Sociālo tiesību pīlārs ietver 20 pamatprincipus un vairākas likumdošanas iniciatīvas trīs galvenajās jomās: vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba nosacījumi; sociālā aizsardzība un iekļautība.
ES ir virkne citu instrumentu sociālajā jomā. Tie ir ES tiesību akti, fondi un instrumenti, ar kuriem labāk tiek koordinēti un pārraudzīti dalībvalstīs īstenotie politikas virzieni. ES arī mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi tādās jomās kā, piemēram, sociālā integrācija, nabadzības novēršana un pensijas.
Jāņem vērā tas, ka ES ir visai ierobežota kompetence attiecībā uz sociālajiem jautājumiem, jo lielākā daļa šīs jomas ir valstu valdību pārziņā, uzsver Jānis Krastiņš, Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā.
“Par nodarbinātības un sociālās politikas jautājumiem galvenokārt atbild dalībvalstis un to valdības. Tas nozīmē, ka nevis ES, bet gan valstu valdības lemj par tādiem jautājumiem kā atalgojuma kārtība, tostarp minimālā alga, darba koplīgumu loma, pensiju sistēmas un pensionēšanās vecums, kā arī pabalsti bezdarbniekiem,” skaidro Jānis Krastiņš.
ES no savas puses atbalsta un papildina dalībvalstu īstenotos pasākumus sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā. Tas ietver plašu politikas pasākumu klāstu, kuru mērķis ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas un veicināt konkrētu sabiedrības grupu, piemēram, bērnu un pieaugušo ar invaliditāti sociālo iekļaušanu.
ES atbalstu Latvija saņem konkrētās jomās
Latvijā šobrīd ir pieejami 14 ES atbalsta mehānismi sociālajā jomā, kas vērsti uz sociālo aizsardzību, nodarbinātības veicināšanu, cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu sabiedrībā un sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Informāciju par tiem “Ziemeļlatvijas” lasītājiem sagatavojuši Labklājības ministrijas eksperti.
Prasmju pilnveide bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautajiem
Cilvēki ar bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros var uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, pilnveidojot savas zināšanas dažādās jomās. Mācības tiek organizētas klātienē un attālināti, un ir bez maksas, turklāt bezdarbnieka statusu ieguvušie NVA klienti mācību laikā var saņemt stipendiju piecu eiro apmērā par katru mācību dienu, kā arī mācībās iesaistītajiem ir iespējams saņemt transporta izdevumu vai īres kompensāciju.
Šī projekta ietvaros cilvēki, kuri ir pakļauti bezdarba riskam – sasnieguši 50 gadu vecumu un/vai ar darba tirgum atbilstošām prasmēm, vai ir cilvēki ar invaliditāti, vai tie, kuriem invaliditāte ir prognozējama, var iesaistīties “Mūžizglītības” programmā.
Subsidētā nodarbinātība
NVA piedāvā darba devējiem īstenot subsidētās nodarbinātības pasākumu, nodarbinot bezdarbniekus valsts līdzfinansētās darba vietās. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem.
Atbalsts cilvēku ar invaliditāti darba vietas pielāgošanā
NVA piedāvā darba devējiem īstenot darba vietas pielāgošanu nodarbinātām personām ar invaliditāti pasākumu. Īstenojot pasākumu, darba devējs saņem ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai.
Atbalsts reģionālās mobilitātes veicināšanā
NVA šo atbalstu piedāvā bezdarbniekiem. Bezdarbnieks pirmos četrus darba tiesisko attiecību mēnešus saņem finanšu atlīdzību transporta izdevumu segšanai par braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ un izdevumu kompensāciju par dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā.
Atbalsts profesionālās piemērotības noteikšanā
NVA bezdarbniekiem piedāvātā profesionālās piemērotības noteikšana tiek īstenota sadarbībā ar pakalpojuma sniedzēju Sociālās integrācijas valsts aģentūru. Šī aģentūra atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam nosaka profesionālo piemērotību personām darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai prognozējamu invaliditāti.
Papildu atbalsts bezdarbniekiem
NVA piedāvā bezdarbniekiem atbalstu atkarību pārvarēšanai, tai skaitā Minesotas 12 soļu programmu, narkologa atzinuma saņemšanu, emocionālā stresa terapiju, ietverot narkologa konsultācijas, psihoterapeitiskās metodes, suģestīvo terapiju un sensibilizējošo medikamentu terapiju. Piedāvātas tiek arī psihologa individuālās un grupu konsultācijas, speciālistu, tostarp ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas pakalpojumi konkrētos gadījumos.
Konsultatīvais atbalsts darba devējiem
NVA piedāvā darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti vai to pārstāvjiem, bezmaksas konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem tiešsaistē – videokonferenču platformās “Zoom” vai “Team”.
Atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, nodarbinot personas ar invaliditāti
Labklājības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros tiek sniegts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Kompensācijas izmaksā par darba devēja samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu un darba devēja apmaksātajām slimības lapām A. Tāpat gadījumos, kad persona ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem pirms darba attiecību izveidošanas ir bijusi reģistrēta bezdarbnieka statusā NVA, darba devējam kompensē nodarbinātajam izmaksāto darba algu par pirmo pilno nostrādāto mēnesi.
Sabiedrībā balstīti pakalpojumi deinstitucionalizācijas mērķa grupu personām
Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda finansējumu, Labklājības ministrija kopīgi ar pašvaldībām ir spējusi pilnveidot sabiedrībā balstītu pakalpojumu klāstu un pieejamību. Ir uzbūvētas jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un pilnveidoti sociālie pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Tā, piemēram, Valkā un Smiltenē, ir radīti jauni grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centri cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, – tās ir mājas un vide, kas sniedz iespēju šiem cilvēkiem reintegrēties sabiedrībā. Smiltenē ir radīts dienas aprūpes centrs un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs, kur bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāki var saņemt atbalstu. Valkā ir radīta ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanas vieta astoņiem bērniem, kuri ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē. Pakalpojumus iespējams saņemt, vēršoties savas pašvaldības Sociālajā dienestā. Darbs pie pakalpojumu pieejamības un pilnveides deinstitucionalizācijas mērķa grupu cilvēkiem turpinās arī jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.
Atbalsts ģimenēm ar bērnu, kuram konstatēta smaga diagnoze
Pateicoties ES fondu finansējumam, ar sociālo dienestu un Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas palīdzību, bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem ir iespējams saņemt holistisku psihoemocionālo atbalstu diagnozes noteikšanas un akūtās terapijas periodā, ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē.
Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu piekļūstamības uzlabošanā
Īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansēto pasākumu “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”, Latvijas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, vēršoties sava novada vai pilsētas Sociālajā dienestā, ir iespēja bez maksas uzlabot piekļūstamību savā dzīves vietā.
Atbalsts vistrūcīgākajām personām
Ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu 25 Labklājības ministrijas partnerorganizācijas vairāk nekā 400 atbalsta saņemšanas vietās visā Latvijā maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniedz pārtikas preču komplektus un gatavās maltītes zupas virtuvēs, pārtikas preču komplektus zīdaiņiem un maziem bērniem (līdz divu gadu vecumam), higiēnas un saimniecības preču komplektus, higiēnas preču komplektus zīdaiņiem un maziem bērniem (līdz divu gadu vecumam) un mācību piederumu komplektus skolēniem.
Reforma sociālās nevienlīdzības mazināšanai
Virzoties uz kopīgo Eiropas Savienību mērķi – mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību, Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā iekļauto Minimālo ienākumu līmeņa reformu, kas paredz ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšanu un palielināšanu no 2023. gada.
Pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas pilnveide
Domājot par iedzīvotājiem sniegtā atbalsta kvalitāti, vairāku Eiropas Savienības fondu finansētu projektu ietvaros norit sociālo darbinieku un ar bērnu tiesību aizsardzību saistītu speciālistu kompetences pilnveides pasākumi.
Viedoklis
Inta Siliņa, Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja:
– No ES finansējuma pieejamības sociālajā jomā esam piedzīvojuši daudz laba. Bez tāda atbalsta mēs joprojām nevarētu sniegt sociālos pakalpojumus, kas nodrošina kvalitatīvus dzīves apstākļus cilvēkiem, kuriem ir saslimšanas, grūtības, riski. Cilvēki vairs nav izolēti savos mājokļos, viņu dzīves nav pamestas bezjēdzībā, kad nav iespēju strādāt, mācīties, kļūt patstāvīgiem, un viņu ģimenes locekļi ir tādi paši ķīlnieki. Pateicoties ES atbalstam, tiek piedāvāta deinstitucionalizācijas (DI) programma, tā attīsta pakalpojumus noteiktām mērķgrupām, piemēram, personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai šādi cilvēki netiktu izolēti no sabiedrības pansionātos, īpaši tie, kuri, saņemot atbalstu, spējīgi dzīvot patstāvīgi, un viņiem tiek atstātas tiesības pašiem lemt par savu dzīvi. Smiltenē ar ES fondu atbalstu nesen ir izveidots daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centrs, kura klienti ir pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Pateicoties ES finansējumam, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu pakalpojums Smiltenes novadā ir arī Drustu pagastā, “Kārklos”.
Tad vēl DI projekta ietvaros daudzi bērni un pieaugušie, kuri ir mērķgrupā, saņēmuši plašus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
Reklāma