Ar izstādi sāk godināt Smilteni dzimšanas dienā

Jau rakstījām, ka šogad 2. janvārī apritēja 105 gadi, kopš Smiltenei piešķirtas pilsētas tiesības.

Visa gada garumā pilsētā norisināsies šim notikumam veltīti pasākumi, bet pirmā šo ciklu iesākusi Smiltenes bibliotēka ar grāmatu, periodikas un citu materiālu izstādi “Smiltenei 105”.

Var pētīt uz vietas un ņemt lasīšanai mājās

Izstāde līdz 31. janvārim apskatāma bibliotēkas pagaidu mājvietā Dakteru ielā 27 (Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcas ēkā), abonementa jeb grāmatu izsniegšanas daļā.

Visas izstādē apskatāmās grāmatas bibliotēkas klientiem ir iespējams saņemt lasīšanai mājās, līdz ar to ekspozīcija mainās, – lasīšanai izsniegtās grāmatas bibliotekāres izstādes stendā aizstāj ar citām. Pie lasītāja jau aizceļojusi Jura Zušmaņa grāmata “Smiltene. Laiki un Likteņi”. Ja vēl kāds vēlas to lasīt, gan uz šo, gan citām grāmatām var pierakstīties rindā.

Visi eksponētie materiāli ir no Smiltenes novada bibliotēkas novadpētniecības krājuma. “Izstādē ir izvietotas dažādos laikos izdotas grāmatas, kurām ir saistība ar Smilteni, jo šī ekspozīcija ir par godu pilsētas 105. dzimšanas dienai, lai veicinātu ikviena piederības sajūtu Smiltenei un vietējai kopienai. Vienlaikus vēlamies ar šo ekspozīciju popularizēt mūsu bibliotēkas novadpētniecības krājumu, kas ir apjomīgs un kurā ir daudz interesantu materiālu par Smilteni un Smiltenes novadu,” stāsta Smiltenes novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre Alda Liuke.

Izstādē “Smiltenei 105” ir iespējams iepazīties ar Smiltenes vēsturi, interesantiem faktiem un ievērojamām personībām, kuras dzīvojušas Smiltenē, un viņu atmiņām par pilsētu. Dienā, kad ekspozīciju apskatīja “Ziemeļlatvija”, stendā bija izliktas gan prozas, gan dzejas grāmatas, gan autobiogrāfiski atmiņu stāsti, gan fotoalbumi un enciklopēdija.

Izstādes centrālajā vietā ir izvietota kopija noteikumam par pilsētas tiesību piešķiršanu Smiltenes miestam 1920. gada 2. janvārī no izdevuma “Papildinājumi pie likumu un valdības rīkojumu krājuma”. Ar šo dokumentu toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis uzdevis piešķirt Smiltenei pilsētas tiesības, attiecinot uz viņu (Smilteni) visus administratīvos un pašvaldību likumus un nolasījumus un izdalot viņu no vietējās lauku pašvaldību vienības.

Tāpat goda vietā ir kopija no toreizējā Latvijas pagaidu valdības oficiālā laikraksta “Valdības Vēstnesis” pirmās lappuses, kurā publicēts šis Ministru prezidenta rīkojums.

Turpinās ar ceļojumiem laikā Smiltenes vēsturē

“Ziemeļlatvija” todien izstādē apskatīja arī tādas grāmatas kā Ilzes Krūmalas un Arņa Vīksnas grāmatu “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas gadsimts”, Smiltenes draudzes mācītāja Kārļa Kundziņa (1850–1937) “Smilteni”, smilteniešu novadnieka Jāņa Grīnblata (1906–1975) autobiogrāfisku stāstījumu “Jaunkundz, nepareizi savienots!”, Pētera Ērmaņa (1893-1969) “Atmiņu vija” un savai bērnības un jaunības pilsētai veltīto dzejoli “Smiltene”, 1927. gada izdevumu “Smiltenes kooperatīvās un sabiedriskās organizācijas” un citas.

Ekspozīciju papildina arī mūsdienu izdevumi, piemēram, “100 notikumi Smiltenes vēsturē”, “100 stipri stāsti”, Kornēlijas Apškrūmas dzejas krājums “Smiltenei”.

“Tas tāpēc, lai šī izstāde ne tikai piedāvā sausus faktus, bet arī sniedz emocijas dvēselei,” par dzejas pienesumu ekspozīcijai teic Alda Liuke.

Viņa uzsver, ka Smiltenes uzplaukums faktiski nesākās ar 1920. gadu, bet jau 19. gadsimta beigu posmā, kad Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens sadalīja zemi atsevišķos gruntsgabalos un iznomāja tos vietējiem iedzīvotājiem mūža rentē, tā likdams pamatus tādai Smiltenes pilsētai, kādu to saņēma Latvijas valdība.

“Pauls Līvens ir ļoti daudz darījis Smiltenes labā. Bibliotēkā šogad par godu Smiltenes jubilejai turpināsim plašu iedzīvotāju atsaucību 2024. gadā ieguvušās prezentācijas “Ceļojums laikā: Smiltene laiku lokos”, un viena no tām būs par Paula Līvena devumu Smiltenei,” informē Alda Liuke.

Lai uzzinātu vairāk par Smiltenes vēsturi, bibliotēkas apmeklētāji jau tagad un arī vēlāk var bibliotēkas lasītavā pētīt bibliotēkas novadpētniecības krājumu, kas apkopots daudzās mapēs par dažādām tēmām. Ir pieejami arī videomateriāli no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālās krātuves “Redzi, dzirdi Latviju!”. Tie ir Rīgas kinostudijā uzņemtie kinožurnāli, kurus savulaik kinoteātros demonstrēja pirms katra seansa. Bibliotēkas novadpētniecības krājumā ir 10 šādas audiovizuālo dokumentu kopijas par Smilteni un smilteniešiem, kas ir pieejamas izmantošanai uz vietas un tās var noskatīties novadpētniecības lasītavā datorā. Piemēram, viens šāds videomateriāls ir par Smiltenē pirmā universālveikala atklāšanu 1953. gadā. Veikals atradās Smiltenes centrā, šī ēka mūsdienās atrodas Baznīcas laukumā, pretī tirdzniecības centram “Centrs”, netālu no apļveida skvēra.