Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Aizvadīti četri garšu un sajūtu pārgājieni Apē

Foto: D.Bojāre

Apes Jauniešu klubs “Sliedes” no jūlija līdz septembrim aicināja bērnus un jauniešu piedalīties četros garšu un sajūtu pārgājienos. Katrs pārgājiens bija īpašs. Satiktie cilvēki – brīnišķīgi. Katram pārgājienam sava garša un izaicinājumi. Šoreiz devāmies četros dažādos virzienos ārā no Apes, lai iepazītu vēl neredzētas saimniecības, ciemotos pie ģimenēm, uzņēmējiem, Apes cilvēkiem, ieklausītos stāstos par darbu, hobijiem, degustētu saimnieču radītos cienastus, piedalītos radošās darbnīcās un arī saimniecisko darbu veikšanā, vienvārdsakot, ne tikai izglītotos, bet arī smeltos iedvesmu un spēku jauniem darbiem un idejām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jūlijā devāmies ārā pa Rūpniecības ielu uz Uskanu pusi. Skatījāmies un klausījāmies Sandra, Sanitas un Līnas stāstā par gotiņām, buļļiem, darbu saimniecībā. Bija jāatbild arī uz dažiem jautājumiem, par ko saņēmām pārsteiguma balviņas. Turpinājumā pa zemes ceļu, garām karjeru kalniem. Vasara, karstums. Iet tik grūti. Kājas berž, ceļš putekļains un ļoti, ļoti garš, soma izvēlēta ne tāda, apavi nepareizi. Bet prieks ka varam ik pa laikam apsēsties ceļmalā, atpūsties ēnainajās vietās, meklēt dadžu pogas ceļmalās un risināt dažādus uzdevumus. Beidzot  klāt A2 šoseja. Lai gan teorijā liekas, ka pa šoseju iet būs viegli, praksē nebūt tā nav. Spēki jau strauji izsīkst, kad tuvojamies Purakalnu ģimenes mājām, tāpēc nenoliedzami liels ir prieks par saimnieces sagatavotajiem gardumiem. Un atpūta, atpūta, atpūta, lai smeltos spēkus ceļa turpināšanai. Bet pirms tam vēl ieklausāmies saimnieces stāstā par mājām, saimniekošanu, vaļaspriekiem. Saimnieks pārsteidz mūs ar lielo labības kombainu iebraukdams sētā. Visi nu grib iekāpt un sajust kā tas ir atrasties tik augstu virs zemes. Tad vēl apskatām citas transporta vienības, un laiks jau doties tālāk.  Pa ceļam atkal dažādi uzdevumi, lai priecīgāk un interesantāk, un tad jau esam atpakaļ Apē. Par šo pārgājienu Dārta saka, ka “Viss paticis. Ļoti paticis pie Purakalnu ģimenes. Gribās vēl tādus pārgājienus!”. Turpretī Estere min, ka “Pārgājiens bija garš izaicinājums ar foršiem cilvēkiem!”. Enija saka: “Pārgājiens bija super foršs!!! Nebija GARLAICĪGI nemaz! Tiešām bija ļoti forši!”

Otrais pārgājiens jau augustā. Dodamies pa zaļo dzelzceļu ārā no Apes un pāri A2 šosejai pa zaļā dzelzceļa turpinājumu Alūksnes virzienā. Šaura taka, mežs. Zālē līdz padusēm. Lūk, tas ir īsts pārgājiens! Ieraugām priežu silu ar viršiem un mellenēm. Kājas pinas zālēs, mušas spindz ap galvu. Diena saulaina un silta. Re, kur meža zemenītes! Un re, nemanot esam ciemos pie Dainas. Mūs sagaida varena trušu saime. Bērni aiz laime spiedz un cenšas fotografēties ar mazajiem un lielajiem trusīšiem – tie dzīvo brīvā dabā, rok alas. Daina liek mums mācīties darīt saimniecības darbus – krāmēt malku, rakt kartupeļus, atpazīt augus, un cienā ar gardumiem. Tiek arī pārsteiguma balviņas par zināšanām un roku veiklību. Brīnišķīgi pavadīts laiks! Sanāk nedaudz atlaisties arī svaigā un smaržīgā sienā. Miegs klāt kā likts, bet jādodas tālāk. Ceļš jau ved uz māju pusi, kad tiekamies ar Sandri. Viņš tuvu un tālu ir pazīstams kā labākais sportistu pavārs, un par to mēs pārliecināmies ne tikai stāstos, bet arī praksē. Arī šeit mums ir dažādi uzdevumi, kurus izpildām. Tad vēl tikai nedaudz un esam jau atgriezušies Apē. Par šo pārgājienu Letīcija saka: “Man PATIKA pārgājiens!!!”, Estere papildina: “Man ļoti, ļoti patika. Bija ļoti labi izdomāta ekskursija”, bet Elza: “Man pirmoreiz bija tik foršs un garšīgs pārgājiens!”.  

Trešais pārgājiens arī notiek augustā. Šajā reizē Apē tiekamies ar Guntu un Andi. Garšojam kaņepju sviestu un kolrābjus, un mācāmies kā veidot draudzības aproces. Tālāk ar mazu loku cauri Apes parka mežam dodamies uz “Druvām” Apes industriālās teritorijas virzienā. Tiekamies ar Evu, kura mums sīki un smalki izrāda un izstāsta par kokapstrādes uzņēmuma darbību. Šeit ir arī daudz jautājumu, kā arī pa uzdevumam. Tiekam arī uzņemti jaunizveidotajās atpūtas telpās. Tur pat netālu tiekamies ar Rinaldu, kurš mūs ievada koku un amatniecības pasaulē. Izrāda kādas tik skaistas un praktiskas lietas var radīt no koka, ja ir izdoma, kā arī prasmes un talants. Ir arī stāsti par muižas laikiem, kas mums ļoti patīk, un erudīcijas jautājumi. Laiks paskrien nemanot. Turpinām gar bijušo muižas ēku uz tautā saucamo Kaļķu cepli un Dolomītu atsegumiem. Šis posms mežonīgs – daudz jābrien. Ainava kā no ziemeļvalstīm. Vietām lieli klinšu bluķi. Pārvaram augsto sienu un paveras skats uz atsegumiem, kur slāņu slāņiem redzams dolomīts. Šeit ejot arī pamatne šūpojas, jo apakšā skaidas. Puišiem par to vislielākais prieks! Iztrakojušies apskatām Cepļa avotiņu, kuram burbuļi nāk no zemes, un dodamies gar dolomīta akmeņu apstrādes vietu atpakaļ uz Api, kur mūs sagaida saimnieces Benita un Banga ar garšīgām pankūkām un stāstiem. Šeit mēs parunājam arī par katra attieksmi pret cilvēkiem un lietām, izspēlējam dažādus konkursiņus un spēles, un tad jau laiks doties mājās. Par šo pārgājienu Keita saka: “Šī pārgājiena maršruts bija īsāks kā citi. Priecājos, ka noslēgumā bija pārsteigums – pankūkas, jo pēc pārgājiena ēst gribējās ļoti. Lieliska iespēja iepazīt un apzināt tuvāko apkārtni, uzzināt par vietām, par kurām nebija ne jausmas (skaidu grava), kā arī uzzināju par koka darbnīcu “Muris””. Gustavs un Kristiāns abi pārliecināti: “Bija forši ka avotiņā varēja piepildīt ūdeni. Patika ka stāstīja par kokiem. Patika tur, kur skaidas bija mīkstas. Garšoja pankūkas!” Ance atzīst:  “Man ļoti patika, jo ir interesanti iegūt un uzzināt kaut ko jaunu”, bet Annija: “Šis bija ļoti foršs un radošs pārgājiens. Staigāt un izpausties svaigā gaisā. Super!”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Noslēdzošā pārgājiena diena septembrī apmākusies, nedaudz līņā. Salīdzinot ar iepriekšējiem pārgājieniem  – neomulīgs laiks, bet tas nekas. Mēs esam izturīgi. Mums ir prieks iet, un nemanot mākoņi un lietus aizslīd prom. Dodamies Dižvītola virzienā, nedaudz pa Vivus MTB maratona trasi. Izrādās, ka daudzi šeit nav gājuši. Pie Dzenīšu dižvītola joprojām pārliecināmies par tā varenumu un diženumu. Neliela pauze ar uzdevumiem, un ejam uz Apes mototrasi, kur paviesojamies visās teritorijā izvietotajās mājiņās, uzzinām par to nozīmi, nepieciešamību un vēsturi. Ir iespēja arī pastāvēt uz pjedestāla Starta kalnā un iztēloties kā rūc un skan trase maijā kad tradicionāli ir motokross. Nākamgad jau 50 reizi notiks Vaidavas Kauss. Tālāk dodamies pie Lailas, kura dzīvo kolhoza “Padomju dzimtene” bijušajā kantora ēkā. Tiekam pacienāti ar gardumiem, un Laila dalās ar mums savas dzimtas un mājas stāstā, rāda vistiņas, kas palikušas no kādreiz lielās saimniecības. Jauki sasildījušies un patērzējuši dodamies tālāk pāri laukiem pie Kristapa. Viņš mūs sagaida ar praktiskiem uzdevumiem. Kurš drosmīgs tas pamēģina, un cits iedvesmojas un arī pamēģina darboties ar dažādām iekārtām. Apskatām arī dažādus transportlīdzekļus – gan mašīnas, gan motociklus. Liela ir mūsu sajūsma, ka tiekam arī izvizināti! Un tad jau dodamies pie Sanas un Sandras. Kas tad tas par pēdējo pārgājienu bez kārtīgas darbošanās ap ugunskuru, desiņu cepšanas, ēšanas un svinēšanas. Laiks svaigā gaisā paiet nemanot! Prieks par sarūpētajām aktivitātēm, uzdevumiem un kopā būšanu! Jete: “No šī pārgājiena man patika redzēt moto trasē visas ēkas, noskaidrot, kas kurā notiek. Patika arī saimniecībā, kur varēja apskatīt dažādas šķirnes vistas un cāļus.” Ignats un Dārta: “Interesanti bija tikt iekšā moto trases mājiņās. Ļoti patika izbraucieni ar džipiņu. Bijām arī pie dižvītola.”

Iet dažreiz ir grūt, bet to visu atsver kopā būšanas prieks, gandarījums par noieto un iespēja uzzināt daudz jauna un interesanta par saviem cilvēkiem, savām ģimenēm, saimniecībām un savu apkārtni. Paskatīties uz jau zināmo nedaudz savādāk, no cita skatu punkta. Kopīgais secinājums: “Mēs esam bagāti, jo mums ir tik forši bērni un tik foršas ģimenes, uzņēmēji, apenieši!”. Paldies, visiem dalībniekiem par iešanu, iesaistīšanos, vēlmi izzināt un uzzināt. Milzīgliels paldies visiem, kuri mūs uzņēma. Jūs bijāt un joprojām esiet FANTASTISKI!!! Uz tikšanos citos piedzīvojumos!

Šo jaunatnes iniciatīvas projektu pilnībā finansē Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”
(PuMPuRS) un atbalsta Smiltenes novada pašvaldība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Informācija par projektu: www.pumpurs.lv

Informāciju sagatavoja: Apes Jauniešu klubs “Sliedes”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.