Ķēķa stāsti

Cepeškrāsnī gatavoti cāļu spārniņi ar kivi

5 – 6 cāļu spārniņi, 1 – 2 kivi, 1,5 tējkarotes majonēzes, 1,5 tējkarotes tomātu kečupa, šķipsniņa maltas saldās paprikas, 1 ēdamkarote augu eļļas, sāls pēc garšas.

MĀRTIŅDIENAS zoss vai gaiļa cepeša vietā gardai maltītei varam iztikt tikai ar, piemēram, cāļa spārniņiem. Tas ir arī ekonomiskāk, kas šajos laikos nav mazsvarīgi.

Spārniņus nomazgāju, apsusināju papīra dvielī un liku lielā bļodā. Pievienoju majonēzi, kečupu, saldo papriku un sāli, cik šķita vajadzīgs. Visu kārtīgi sajaucu, lai spārniņi būtu pārklāti.

Veidni ietaukoju ar augu eļļu un tajā izkārtoju sagatavotos spārniņus. Kivi nomizoju, sagriezu gabaliņos un tos izliku starp spārniņiem veidnē. Cepu 180 grādos minūtes 40 – 45. Izdevās lieliski! Spārniņi nebija apgruzdējuši un sausi, – gaļa bija mīksta un saglabājusi sulīgumu.

Ceptas tītara filejas jeb steiki

400 – 500 gramu tītara filejas, 40 gramu olīveļļas, ½ tējkarotes maltas paprikas, ½ tējkarotes karija, sāls, pipari, augu eļļa cepšanai.

TĀDUS STEIKUS nebūs kauns celt arī Mārtiņdienas galdā. Tradicionālās cāļa krūtiņas filejas bija izdevība aizstāt ar tītara gaļu, jo palaimējās iegādāties šķēlēs sagrieztas šā lielā putna filejas.

Apmēram divus centimetrus biezās tītara filejas šķēles no abām pusēm apkaisīju ar sāli, maltiem pipariem, papriku un kariju, garšvielas un olīveļļu labi ierīvējot gaļā. Tad tās atstāju mierā minūtes 15. Šajā laikā garšvielas jau bija paspējušas iedarboties un gaļai piešķirt vajadzīgo aromātu.

Uzkarsēju pannu un ielēju eļļu. Izkārtoju tur sagatavotās filejas un apcepu pa 5 – 7 minūtēm no abām pusēm, pa to laiku vēl vairākas reizes tās apgrozot. Pēc tam uzliku pannai vāku un uz nedaudz mazākas uguns turpināju tās cept vēl dažas minūtes. Tītara gaļa izcepās ātri un bija sulīga un garšīga. Tad to varam papildināt ar svaigiem dārzeņiem un uzreiz pēc pagatavošanas karstu celt galdā.

Tortiljas pica ar šķiņķi un sieru

2 tortiljas ripas, 50 gramu šķiņķa, 50 gramu desas, 100 gramu kečupa, 1 tējkarote Provansas garšvielu, 100 gramu tomātu, 150 gramu siera, 40 gramu olīvu.

IZRĀDĀS, VAR arī tā! Ja pašiem gatavot mīklu nav laika vai arī prasmju, ar picu izdosies mieloties tik un tā, tās pamatnei izmantojot tortiljas un radot mājās mazus svētkus.

Sieru sarīvēju uz vidēji rupjas rīves. Tomātus nomazgāju, apsusināju un sagriezu plānās ripiņās, bet kūpinātu šķiņķi un desu – strēmelītēs. Mērcei samaisīju kečupu kopā ar Provansas sauso garšvielu maisījumu. Protams, picai paredzētās garšvielas arī noderēs.

Nelielā diametra, lai uz plāts varētu satilpināt divas, kviešu tortiljas ripas pārsmērēju ar tomātu mērci un pāri izlīdzināju pildījumu: šķiņķi, desu, tomātus, olīvas, šoreiz – zaļās, un sieru.

Picas cepu uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, līdz 180 – 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī 15 – 20 minūtes. Gatavas tās pārkaisīju ar sasmalcinātiem pētersīļu zaļumiem.

Krēmsiera un sviesta cepumi

100 gramu sviesta, 180 gramu cukura, 1 ola, 130 gramu krēmsiera, 200 gramu miltu, 1/3 tējkarotes sodas.

GARŠĪGI CEPUMI, ko varam pagatavot paši, – receptē pat bija apgalvots, ka tie esot itāļu gaumē. Lai vai kā, bet garšoja lieliski, roka tā vien stiepās pēc līdz galam pat neatdzisušiem, un tiem bija kraukšķīga garoziņa un mīkstāka iekšpuse. Arī nākamajā dienā tie savu labumu nebija zaudējuši.

Mīkstu sviestu maisīju kopā ar cukuru. Kad cukurs jau bija izkusis, pievienoju olu un krēmsieru un rūpīgi sajaucu. Miltus izsijāju, samaisīju ar sodu un, pakāpeniski piekaisot, iemaisīju pabiezu mīklu. Bļodu pārsedzu ar pārtikas plēvīti un uz stundu ievietoju ledusskapī.

Pēc tam ar mitrām rokām no mīklas veidoju nelielas bumbiņas un izkārtoju uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, tās vēl nedaudz saplacinot. Jāievēro gan, ka mīkla cepoties izplešas, tādēļ cepumus nevajadzētu likt pārāk tuvu citu pie cita. Plāti ievietoju līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī un tos cepu minūtes 15 – 20, tad no krāsns izņēmu un atdzesēju.