Zirgu kamanās var baudīt ziemas priekus un romantiku

Ziema mūs lutina, un šobrīd ir īstais laiks, lai kārtīgi izbaudītu dažādus ziemas priekus. Labi atpūsties, baudot lauku mieru un dabu, ir iespējams, izmēģinot braucienu ragavās vai kamanās. Šādu iespēju piedāvā arī Brantu pagasta saimniecība “Jaunlūres”. Lai nokļūtu “Jaunlūrēs”, no Smiltenes jādodas septiņi kilometri Raunas virzienā. Saimniecību atrast nav grūti, jo zirgi tuvējā apkaimē nemaz nav daudziem.

“Jaunlūres” galvenokārt nodarbojas ar jauno jātnieku apmācību un tūrismu. Zirgi ir saimnieces Andras Kļaviņas aizraušanās. “Zirgus sāku turēt jau 2007. gadā, bet ar tūrismu nodarbojos no 2010. gada, taču tobrīd  pieprasījums bija neliels. “Jaunlūrēs” stalli izveidoju 2020. gadā,” atklāj Andra.

Viņa Brantos ir ienācēja, bet tepat no Smiltenes novada, no Blomes puses. “Šeit ienācu pirms vairākiem gadiem no Blomes pagasta – vīra ģimenes īpašumā, ko mantojumā nodeva vectēvs. Sākumā gan rāvāmies uz vairākām pusēm, jo Blomē mitinājāmies īrētā mājā un no kaimiņiem īrēju saimniecības ēku, lai varētu turēt savus trīs zirgus. Tajā pašā laikā nodarbojāmies ar lauksaimniecību Brantu pagastā,” iesāk Andra un dara zināmu, ka uz ilgstošu palikšanu Brantos ģimene nobāzējusies vien 2020. gadā. Visi kopā dzīvo mājās, kur Kļaviņu ģimene saimnieko jau piektajā paaudzē.

Aktīvais tūrisms ar zirgiem

Šobrīd saimniecībā ir astoņi zirgi. Trīs paredzēti izbraucieniem kamanās. Starp tiem ir arī viens poļu zirgs (arī saukts par koniku), kas ir augumā neliels, bet tomēr ir zirgs, nevis ponijs.

“Šobrīd zirgu skaits izaudzis un lēnām saviem spēkiem to mēģinu attīstīt. Daži no zirgiem vēl ir kumeļi. Par zirgu audzētāju sevi vēl nesaucu, bet cenšos vienu kumeļu gadā iegūt un izaudzēt savā saimniecībā. Zirgus darbam – izjādēm, treniņiem – sagatavoju pati. Domājot, kā dažādot tūrisma piedāvājumu arī ziemas sezonā, sapratu, ka tie varētu būt izbraucieni kamanās. Citos gadalaikos – izbraucieni pajūgā,” norāda Andra un min, ka šis gads tūrisma saimniecībām ir bijis iepriecinošs, jo cilvēku plūsma un interese pamazām atgriežas un nozare kā tāda atgūstas.

Pēc “Jaunlūru” saimnieces teiktā, cilvēki labprāt izbauda romantiskus braucienus kamanās, tas parasti ir jautrs un labi pavadīts laiks ar ģimeni vai draugiem. Ja cilvēku skaits ir lielāks, piedāvājam vairākus pajūgus vienlaikus. Pavisam lielām kompānijām – braukšana uz maiņām. Izjāde zirga mugurā iespējama ar vairākiem zirgiem vai mainoties. Tātad tiem, kas tajā brīdī uzgaida, piedāvājam iespēju pa to laiku sakurināt ugunskuru, pie kura var sildīties ar līdzpaņemtu tēju un uzkodām. Rikšotāji ikvienu interesentu aizvedīs aizraujošā ceļojumā pa apkārtnes sniegotajiem līkločiem un meža ielokiem. “Cilvēki tīko pēc izraušanās no ierastā dzīves ritma, pilsētnieki – pēc atpūtas laukos. Mūspusē ir pasakainas dabas ainavas, to nevar noliegt. Ikvienu šādu izbraucienu caurstrāvo pirmatnīguma gars, kas to padara neaizmirstamu. Brauciena laikā ar kamanām var baudīt apsniguša meža noslēpumus, redzēt, kur ir staigājuši meža iemītnieki un atpazīt to pēdas. Šonedēļ laiks ir īpaši atbilstošs, lai ragavu sezonu pilnībā pasludinātu par atklātu. Pie mums ir laba sniega kārtiņa, nav lieli mīnusi, tātad īstais laiks, lai izbaudītu šādus ziemas priekus,” stāsta Andra un piekodina, ka gribētāju uz šādu izklaidi netrūkst, tāpēc viņa uzsver, ka, pirms doties pie viņiem ciemos, ir nepieciešama obligāta pieteikšanās.

Daudzveidīgs piedāvājums

Vairākas reizes nedēļā uz “Jaunlūrēm” ceļu atrod arī jaunie jātnieki. Šobrīd pie Andras uz treniņiem nāk seši bērni un jaunieši. Daļa no viņiem nereti piedalās arī jāšanas sacensībās. “Priecē, ka jauniešus interesē jāšanas sports, ka viņi ir gatavi tam veltīt brīvo laiku, pievēršas aktīvai laika pavadīšanai. Protams, zirgi nav tikai sportiskās aktivitātes, tie ir arī stresa novedēji un pilda tādu terapeitisku lomu. Būšana kopā ar zirgiem uz cilvēka psihi atstāj labvēlīgu iespaidu no dažādiem aspektiem. Piemēram, cilvēks, pārvarot bailes no šiem lielajiem un spēcīgajiem dzīvniekiem, iegūst pārliecību par sevi un saviem spēkiem. Tomēr būtiskākais – zirga spēja kļūt par cilvēka emocionālās pasaules spoguli. Ne velti mēs atgādinām, ka zirgi uztver katru niecīgāko cilvēka žestu, mīmiku un kustību. Tie jūt saspringumu, dusmas, bailes, skumjas un attiecīgi arī reaģē. Lai veiksmīgi komunicētu ar šiem dzīvniekiem, cilvēkam jāiemācās kaut uz brīdi iegūt patiesu iekšējo mieru un harmoniju,” Andra atgādina jau daudziem zināmus faktus par zirgiem.

Viņa arī atceros pati savu ceļu pie zirgiem un stāsta: “Kad dzīvoju Blomes pagastā, deviņu gadu vecumā sāku iet uz jāšanas treniņiem pie Vijas Mačules zemnieku saimniecībā “Akoti” – pie tās pašas, par kuru pavisam nesen bija raksts “Ziemeļlatvijā”,” atklāj Andra un turpina: “Ja zirgus iemīli, tad šī mīlestība saglabājas uz visu mūžu. Kad iepazinos ar savu vīru, viņš zināja par manu aizraušanos. Tad pienāca brīdis un teica: “Tev taču vajag pašai savu zirgu.” Uzdāvināja man ķēvi vārdā Dūda. Es biju pārlaimīga, bet, kā jau teicu, mums tolaik vēl nebija sava staļļa un nācās turēt zirgu pie kaimiņiem,” skaidro Andra.

Vēl bez minētajām aktivitātēm saimniecība piedalās arī dažādos publiskos pasākumos, uz kuriem dodas ar saviem zirgiem un atbilstošu ekipējumu. “Protams, mums ir sagādāts arī atbilstošs transports zirgu pārvadāšanai. Var teikt, ka tie ir pieraduši pārvietoties no vienas vietas uz otru. Šādos pasākumos vizinām gan pajūgā, gan zirga mugurā un vienmēr ir publikas atsaucība,” pamato zirgkope un dara zināmu, ka tuvākais šāds izbrauciens  tiek plānots 23. decembrī, kad viņi piedalīsies tradicionālajā Smiltenes kokaudzētavas rīkotajā pasākumā pirmssvētku laikā.

Paralēli zirgkopībai tiek attīstīta arī gaļas liellopu audzēšana, ar tiem vairāk nodarbojas Andras vīrs. Proti, šobrīd saimniecībā ir ap 20 liellopu.

Medības – ne tikai vīru aizraušanās

Andra ir aktīvā dzīvesveida piekritēja, labprāt atpūšas pie dabas un dodas dabā. Viņa ir arī aktīva medniece. Kā pati saka, mūsdienās būt sievietei medniecei nav nekas īpašs vai pārsteidzošs. “Kas interesanti, manā ģimenē nav bijuši mednieki, bet vīrs ir mednieks. Taču mans medību stāsts aizsākās ar to, ka man bija krievu-Eiropas laikas suņi, kas, kā zināms, ir īsteni medību suņi. Tāpēc mani māca ziņkārība, kā viņi strādā. Mani tas aizrāva, un kļuvu par mednieci. Tātad es neesmu no tām sievām, kuras paliek mājās un gaida vīrus pārnākam ar medījumu. Es pati dodos līdzi, un man neviens nav jāgaida. Tiesa, pēdējā laikā nav vaļas veltīt laiku šim hobijam, jo ir saimniecība, zirgi, par kuriem jāgādā primāri,” viņa atzīst un pastāsta, ka abi ar vīru ir mednieku biedrības “Vidzeme” kolektīvā, kurā apvienojušies teju 50 biedri. Un kolektīvā starp tiem – arī četras daiļā dzimuma pārstāves.