Vinetas Pogules gleznu izstādē – dabasskati, mājvietas un ziedi

Pagājušajā otrdienā Drustu bibliotēkā notika Vinetas Pogules gleznu izstādes atklāšanas pasākums. Klātesošajiem bija iespēja satikt mākslinieci, kā arī būt starp pirmajiem, kuri iepazinās ar viņas daiļradi.

Kā stāsta Drustu bibliotēkas vadītāja Aija Ciguze, pie viņiem jaunais gads ir iesācies ļoti skaisti un krāsaini, ar sirsnīgu izstādes atklāšanas pasākumu. Viņa saka paldies katram, kurš atrada laiku, jo līdzcilvēku pozitīvais vērtējums un atbalsts ir ļoti nozīmīgs radošiem cilvēkiem.

Gleznošana ir Vinetas hobijs jau astoņus gadus paralēli pamatdarbam skolā. Meistarību māksliniece papildina gan piedaloties dažādos plenēros, gan arī iedvesmojoties no citu mākslinieku daiļrades. Aizvadītajā gadā viņai šāda izstāde ir bijusi Launkalnes bibliotēkā. “Gleznošana ir aizraušanās, kurā varu izpaust savu radošo būtību. Lai gan sevi nepozicionēju kā lielu mākslinieci, bet sociālajos tīklos ielieku savus darbiņus, lai cilvēki redz, ja kādam ir interese par manu mākslu. Patiesībā sanāca tā, ka aizvadītajā gadā mani teju vienlaicīgi uzrunāja Launkalnes un Drustu bibliotēku vadītājas. Tad vienojāmies, ka izstāde noteikti varēs būt abās vietās. Tā kā Launkalnē tā jau bija, tagad ir Drustos,” “Ziemeļlatvijai” atklāj V. Pogule.

Vineta ir no Jaunpiebalgas puses. Tur viņa darbojas arī lietišķās un tēlotājas mākslas studijā “Piebaldzēni”. Gana daudz viņai ir pasūtījumu darbu. Šajā izstādē redzami darbi, kas tapuši pēdējo divu trīs gadu laikā. Laika gaitā ir pamainījies arī mākslinieces “rokraksts”. Turklāt tie darbi, kuri tapuši pirms vairākiem gadiem, jau aizceļojuši tautās, tāpēc tagad pat grūti būtu salīdzināt. “Šīs divas pēdējās izstādes ir bijušas tādas nozīmīgākās. Ar tām es mācos pasniegt savus darbus plašākai publikai. Lai gan savā laikā man bija arī nelielas izstādes Zosēnos, tie visi darbiņi jau atraduši sev jaunas mājas – pamatā tepat Latvijā, kaut kur Vidzemes pusē. Visam dzīvē nāk klāt pieredze un savs redzējums. Arī gleznošanā. Tas, ko gleznoju, ir no cilvēku vēlmēm. Ja tā var teikt, zīmēju to, ko pati saredzu sev apkārt, kas ir apbrīna vērts, un gribētos, lai tiktu iemūžināts ar otu un eļļas krāsām. Daudzi vēlas, lai uzgleznoju konkrētus ziedus pēc pasūtījuma, dzimtas mājvietu vai tamlīdzīgi. Tādi darbi parasti cilvēkiem saistās ar tādu personiskāku raksturu, vienmēr ir sirdij tuvāki,” viņa stāsta un piebilst, ka nereti vienas gleznas tapšana aizņem pat vairākas dienas. Tieši tāpēc viņa strādā ar eļļas krāsām, jo tādējādi iesākto darbu var turpināt jebkurā citā dienā.

Izstāde bibliotēkā ir apskatāma līdz 31. janvārim bibliotēkas darbalaikā. Tajā gan redzama tikai daļa no mākslinieces brīnišķīgajām gleznām. Ja kāds darbiņš uzrunās un būs iekritis sirsniņā, to varēs arī iegādāties.

+ 2