Sandra Pētersone
Vienu reizi gadā – maija trešajā sestdienā – Rauna, kas tagad ir Smiltenes novadā, piedzīvo pārvērtības, kļūstot par viduslaiku pilsētiņu Ronnenburgu, uz vienu dienu atgūstot savu seno nosaukumu.
Kārtējā reize pienāca aizvadītajā sestdienā, 20. maijā. Pie Raunas viduslaiku pilsdrupām norisinājās pavasara tirgus, viduslaiku bruņinieku cīņas, meistarklases un seno amatu darbnīcas kopā ar vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubu “Rodenpoys” no Ropažiem, vietējo uzņēmēju pagatavoto viduslaiku ēdienu baudīšana “viduslaiku ķēķī”, post-folk grupas “Dzilna” koncerts un citi pasākumi.
Noskaņu uzbur dzīvā vēsture
Vakarā koncertu sniedza dziedātājs Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Putnu balle” solisti Līva Kalniņa un Elvijs Bušs, pianists Jānis Miltiņš un perkusionists Ivars Kalniņš.
Raunas pilsdrupas pašas par sevi ir apskates vērtas. Ir iespēja uzkāpt pils tornī un paskatīties uz tām no putna lidojuma, taču Viduslaiku dienā šo senatnes klātbūtni vēl uzskatāmāku padarīja vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba “Rodenpoys” entuziasti.
“Esam te ar programmu “Livonijas kara nometne” un, izmantojot dzīvās vēstures metodi, vizualizējam 14. gadsimtu. Visiem priekšmetiem, ko esam atveduši un rādām, ir oriģināli muzejos vai kādos vizuālos avotos. Ja muzejā redzam senos priekšmetus caur vitrīnu, tad dzīvās vēstures burvība ir tā, ka ikviens var šo priekšmetu replikas (vairāk vai mazāk precīzu oriģināla kopiju) aptaustīt, sajust svaru, un tādā veidā bieži vien rodas daudz pilnīgāks priekšstats par konkrētā priekšmeta pielietojamību senatnē,” stāsta kluba “Rodenpoys” biedrs Uģis Urtāns.
Kluba “Rodenpoys” piedāvājuma “odziņa” Viduslaiku dienā Ronneburgā ir bruņinieku divcīņu paraugdemonstrējumi un iespēja brīvprātīgajiem ar ieročiem rokās pašiem nostāties viduslaiku kaujas ierindā, kas notika arī šoreiz. Savukārt bruņu stendā ikviens, kurš vēlējās, varēja uzmērīt viduslaiku bruņinieku bruņas, Ordeņbrāļa (šajā gadījumā seržanta) teltī iegulties viņa gultā, apskatīt mantu lādi un citas mēbeles, izmēģināt roku loka šaušanas stendā, redzēt, kā viduslaiku darbnīcās strādā kalējs un podnieks, kā tiek apstrādāts koks, kauli un rags, un arī pats pagatavot sev suvenīru viduslaiku mākslas studijā.
Izgaršo “viduslaiku ķēķi”’
Otro gadu pēc kārtas Viduslaiku dienas Ronnenburgā programmu papildināja “viduslaiku ķēķis”. Pie balti klātiem galdiem netālu no estrādes varēja nobaudīt ēdienus, ko gatavoja vietējie pavāri – Juris Sapožņikovs-Pētersons, “Raunas ceplis”, kafejnīca “Jaunā Rauna” un bioloģiskā saimniecība “Jaun-Ieviņas”. Tas gan bija maksas pasākums, taču pie galdiem aizņemtās vietas apliecināja, ka cilvēki vēlas nogaršot “viduslaiku ķēķa” ēdienus.
“Te ir Vidzemes garša. Viss ir vietējais – vīngliemeži ir pašu lasīti, menca un zaļumi arī ir vietējie. Par zaļumiem un salātiem paldies Smiltenes puses zemnieku saimniecībai “Saimnieki”, – saaudzēja visu vajadzīgo,” teic Juris Sapožņikovs-Pētersons. Viņš piedāvāja nogaršot vīngliemežus ar zaļumu sviestu un ceptiem kaņepju maizes grauzdiņiem un ceptu mencas fileju garšaugu drumstalu panējumā ar zaļumu mērci un pavasara salātiem.
“Raunas ceplis” ēdienkartē iekļāva medījuma desiņas ar šķovētiem kāpostiem un vārītiem ceptiem kartupeļiem, lēni gatavotu cūkas stilbu ar piedevām un savu vizītkartes ēdienu – uz ugunskura vārītu medījuma gaļas zupu.
“Jaunā Rauna” gatavoja alus kūpiņu un auksto zupu ar bietēm vai spinātiem.
“Jaun-Ieviņas” piedāvāja pankūkas ar sieru, timiānu un krējuma – garšaugu mērci, saldās pankūkas ar saldējumu vai ievārījumiem, biezpiena krēmu un plātsmaizi. Plātsmaizēm un pankūkām vajadzīgās olas izdēja “Jaun-Ieviņu” vistas, – viena no šīs saimniecības nozarēm ir putnkopība.
Viduslaiku dienu Ronnenburgā izbaudīja gan raunēnieši, gan viņu viesi, piemēram, pasākumu apmeklēja daudzi smiltenieši. “Jau pašas pilsdrupas ir vērts redzēt. Tā ir vēsture!” iespaidos dalās smiltenietis Juris Jansons, piebilstot, ka agrāk redzējis Raunas pilsdrupas tikai no attāluma.
Zigmārs Miķelsons apmeklē Viduslaiku dienu Ronennburgā katru gadu, kopš dzīvo Raunā. Abi ar divus gadus veco dēlu Mārci izmēģināja, kā tas ir – šaut ar loku, vēroja bruņinieku cīņas, apskatīja meistardarbnīcas un tirgu.
“Šādi pasākumi nenotiek bieži, tāpēc ir jānāk. Patīk atmosfēra,” Viduslaiku dienu Ronnenburgā uzteic Zigmārs Miķelsons.
Reklāma