Programmā “Ģimenēm draudzīgākā pašvaldība” Smiltenē un Ludzā aizvadīti reģionālie pieredzes apmaiņas pasākumi

Šovasar Smiltenē un Ludzā norisinājušies Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) organizētie reģionālie pasākumi programmas “Ģimenēm draudzīgākā pašvaldība” ietvaros. To mērķis bija sniegt iespēju Latvijas pašvaldību pārstāvjiem doties pieredzes apmaiņas vizītē uz kādu no pašvaldībām, tādējādi uzsākot diskusiju ciklu par pašvaldībām un reģioniem būtiskiem jautājumiem. 

“Esam gandarīti, ka mūsu sen lolotā ideja par iespēju pašvaldību pārstāvjiem veidot pieredzes apmaiņas vizītes, kurās pašvaldību darbinieki varētu klātienē dalīties labajos piemēros, šogad ir rezultējusies ar diviem saturiski pilnvērtīgiem pasākumiem. Par to liels paldies arī pērno gadu konkursu laureātpašvaldībām – Smiltenei, kas 2019. gadā atzīta par ģimenei draudzīgāko pašvaldību Vidzemes plānošanas reģionā, un Ludzai – 2020. gada ģimenei draudzīgākajai pašvaldībai Latvijā,” skaidro Zaiga Pūce, “Sabiedrības integrācijas fonda” sekretariāta direktore, uzsverot, ka šādi pasākumi dalībniekiem ļauj iepazīt vidi, ko citas pašvaldības veido, īstenojot un attīstot dažādas ģimenēm draudzīgas iniciatīvas.

Smiltenē pasākuma ietvaros dalībniekiem forumā bija iespēja uzklausīt Smiltenes, Gulbenes, Valmieras un Cēsu vietvaru pārstāvju paneļdiskusiju, kurā tika aktualizēti dažādi ar izglītības tēmu saistīti jautājumi – kāda ir pašvaldību atbildība un kompetence izglītības jautājumu risināšanā, pedagogu piesaiste un atalgojuma nodrošināšana u.tml. Savukārt Ludzā par jautājumiem, kas saistīti ar mājokļu nodrošinājumu reģionā, diskutēja Ludzas, Līvānu, Rēzeknes un Balvu pašvaldību pārstāvji. Diskusijā tika gūtas atziņas, ka visās reģiona pašvaldībās šie jautājumi ir līdzīgi – nespēja nodrošināt dzīvojamo fondu visiem tiem, kuri vēlētos par savu dzīvesvietu izvēlēties, piemēram, Latgales reģionu. Papildus tika aktualizēts būtisks faktors – kopš neatkarības iegūšanas diskusijā iesaistītajās pašvaldībās nav uzcelta neviena jauna, mūsdienu prasībām piemērota pašvaldību finansēta vai līdzfinansēta daudzdzīvokļu māja. Turklāt pašvaldībās esošais dzīvojamais fonds ir nepietiekošs un nepiemērots šī brīža prasībām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka, lai uzceltu dzīvojamo māju, piemēram, Ludzā vai Rīgā, izmaksas būs līdzīgas, tomēr maksātspēja ir būtiski atšķirīga.

Iezīmējot daudzdzīvokļu namu būvniecības tendences ārpus galvaspilsētas, “Luminor” mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais skaidro: “Lai gan arvien vairāk tiek renovēti mājokļi Latvijas lielajās pilsētās ārpus Rīgas, jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecība reģionos joprojām ir maza – tā galvenokārt tiek veikta Rīgā vai tās apkaimē, bet reti ārpus šīm teritorijām. Ņemot vērā būvniecības izmaksas, nekustamo īpašumu attīstītājiem ir finansiāli izdevīgāk būvēt jaunus projektus galvaspilsētā vai tās tuvumā, nevis Latvijas reģionos. Tomēr pandēmijas laikā sāka mainīties iedzīvotāju paradumi, un attālinātā darba iespējas ļāva cilvēkiem strādāt no jebkuras vietas Latvijā, cilvēkiem pārceļoties dzīvot ārpus Rīgas. “Luminor” gada sākumā veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk apsver iespēju pārvākties ārpus lielajām pilsētām, un šī tendence varētu saglabāties arī turpmāk.”

Abu pasākumu diskusiju vietvaru pārstāvji vienojās ne tikai par to, ka diskusiju tēmas ir aktuālas reģionos, bet arī, ka šādas diskusijas ir jāturpina, piesaistot arī tēmu pārstāvošo organizāciju un ministriju pārstāvjus. Tas ļautu ar vienotu viedokli pārstāvēt reģionu intereses, lai kopīgiem spēkiem veidotu ģimenei draudzīgu sabiedrību.

Papildus diskusijām ar vieslekcijām par pusaudžu mentālo veselību Smiltenē uzstājās Nils Sakss Konstantinovs, bet Ludzā ar vieslekciju “Kur “dzīvo” mūsu emocionālā labklājība” klausītājus iedvesmoja Haralds Burkovskis.

Tā kā reģionālie pasākumi tika plānoti ģimenēm draudzīgi, par saistošu un interesantu saturu bija padomāts gan pieaugušajiem apmeklētājiem, gan viņu bērniem. Jaunākos dalībniekus priecēja “Dirty Deal Teatro” ar izrādi “Kā saule gadījās” un “Laboratorium” šovs, kā arī saldējuma darbnīca.

Dienas otrajā daļā Smiltenes un Ludzas novadu pašvaldības dalībniekiem bija sagatavojušas ekskursijas, iepazīstinot ar novados paveikto ģimeniskas vides veidošanā.

Šobrīd ir uzsākta arī jaunā, 2022. gada konkursa “Ģimenēm draudzīgākā pašvaldība” (turpmāk – Konkurss) nākamā kārta. Tās laikā visu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem līdz septembra vidum jāiesniedz detalizēti dati par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem. 2022. gada nogalē viena no 43 pašvaldībām, kas tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu vismaz 25 000 eiro apmērā. Savukārt katra plānošanas reģiona pašvaldību grupas uzvarētājs – balvu vismaz 15 000 eiro apmērā. Kopējais konkursa naudas balvu fonds, kas tiks sadalīts starp uzvarētājpašvaldībām, būs 100 000 eiro.

Plašāka informācija par katrā pašvaldībā pieejamajiem pakalpojumiem un atbalstiem pēc Konkursa tiks apkopota un nosūtīta gan pašām pašvaldībām, gan arī publicēta vietnē. Tādējādi iedzīvotājiem turpmāk vienuviet būs iespēja detalizēti iepazīties ar visu šo informāciju.

Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022” galvenais atbalstītājs ir “Luminor” banka. Konkursa partneri: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, modes un izklaides centrs “Rīga Plaza”, “Māmiņu klubs” un “Skola un ģimene”.

Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm, vienlaikus veicinot arī iedzīvotāju iesaisti sev svarīgu jautājumu risināšanā. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu.

Informāciju sagatavoja: Zane Jēkabsone, Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste