Pastniece dienā mēro vairāk nekā 200 kilometru

Oktobrī sākusies jaunā preses izdevumu abonēšanas kampaņa. Kā stāsta pastnieki, šajā laikā pieaug arī viņu pienākumi, jo iedzīvotāji aktīvi abonē interesējošos izdevumus, izmantojot arī iespēju noformēt abonementu pie pastnieka.

Lilita Kalniņa apkalpo klientus Zvārtavas un Valkas pagastos, viņa ceļas sešos un pēcpusdienā pārrodas mājās ne ātrāk kā pulksten piecos, pensiju un “Ziemeļlatvijas” iznākšanas dienās – nereti pat septiņos vakarā. “Iepriekš apkalpoju galvenokārt Zvārtavas pagastu, bet kopš septembra mans maršruts ir garāks. Klāt nācis Valkas pagasts, kur iepriekš bija cita pastniece, bet viņa vairs nestrādā pastā,” iesāk L. Kalniņa un atklāj, ka sākumā nemaz viegli nav gājis ar vajadzīgo pastkastīšu atrašanu. “Protams, visas adreses, uzvārdi bija sveši. Man jāpateicas iepriekšējai pastniecei, kura man atstāja savu piezīmju kladīti, kur bija māju nosaukumi, adreses, kur jāpiestāj, kurā ceļā jāiegriežas. Laukos jau tomēr nedaudz vienkāršāk, var pajautāt vietējiem. Tie pasaka priekšā. Lai gan vienmēr pasta darbinieki ir atgādinājuši, ka uz pastkastītes vajadzētu būt uzrakstītam mājas nosaukumam vai uzvārdam, ir pastkastītes, uz kurām tādu nav,” viņa secina.

“Latvijas Pastā” Lilita strādā jau 23 gadus. Viņa pati dzīvo Zvārtavas pagastā, līdz Valkas pasta nodaļai ir 36 kilometri. No mājām jāizbrauc pulksten 7.10, lai ap astoņiem būtu pasta nodaļā uz vēstuļu un periodikas izdevumu šķirošanu, kur no rītiem pulcējas vairākas pastnieces. “Grūti pateikt, cik ilgu laiku prasa vēstuļu, abonēto izdevumu šķirošana, kā kuru reizi, kādu stundu, bet “Ziemeļlatvijas” iznākšanas dienās gadās pat līdz pulksten desmitiem. Tad sākas ceļš pie klientiem. Valkā man ir vairākas adreses pilsētā, tostarp Rīgas, Indrānu ielās, tālāk jau Valkas pagasts un Zvārtavas pagasts. Tad, kad nāca pirmsvēlēšanu aģitācijas izdevumi, tad darbā biju līdz tumsai. Tad, protams, šīs avīzes bija jāieliek visās zināmajās pastkastītēs. Tā mājās tikām vien ap septiņiem vakarā,” viņa saka un rāda pasta somas, kuras pilnas ar vēstulēm un abonēto periodiku. “Šodien man divas somas, vienā jau viss nesaiet,” atklāj pastniece, ar kuru “Ziemeļlatvija” tiekas piektdienas rītā.

L. Kalniņa atklāj, ka dienā vidēji tiek mēroti 220 kilometri ceļa. Ir dienas, kad pie stūres brauc pati, bet pēdējos gados liels atbalsts ir vīrs. “Apstākļu dēļ viņš pēdējā laikā vairāk pa māju. Pieteicās man palīdzēt, es par to tikai priecājos. Tā ir krietni ātrāk. Nav tā laika kavēšana, kamēr apstājies, novieto auto, paņem sūtījumus, kāp iekšā un uzsāc braukšanu. Un divatā uz ceļa vienmēr ir drošāk, jo īpaši no rīta un vakaros, kad tumšāks. Turklāt nav garlaicīgi, varam visu laiku apspriest, kas apkārt notiek, par ko raksta avīzēs,” darba ikdienu raksturo pastniece.

Pasta sūtījumi, protams, ir dažādi. Kādam pastkastītē jāieliek viens izdevums, citam divi žurnāli un avīze. Daļai ir tikai vēstuļu korespondence. Pierakstos piefiksētie pasta sūtījumi – vairāk kā 150. Pēc viņas teiktā, tas varētu būt līdz 120 pastkastītēm, kurās tas viss ir jānogādā. Pastniece apgalvo, ka mūspusē abonētāko izdevumu priekšgalā ir vietējais laikraksts “Ziemeļlatvija”. Iedzīvotājus interesē arī “Patiesā Dzīve”, “Privātā Dzīve”, “Ievas Stāsti”, “Ievas Dārzs”. Abonē arī ikmēneša glancētos žurnālus – “Medības”, “Mans Dārzs” un citus. Lasa arī “Latvijas Avīzi”, bet ievērojami mazāk kā pirms gadiem pieciem, desmit.

Taujāta, kā ir pašreiz ar ceļu stāvokli, no pastnieces saņemam pozitīvu vērtējumu. “Ikdienā vairāk braucam ar vieglo automašīnu, bet mums ir arī otra – apvidus automašīna, kura labi der dienās, kad zinu, ka jābrauc pie kāda klienta tālu iekšā pa piemājas ceļu. Manuprāt, šobrīd ar ceļiem viss ir kārtībā. Nav nekādu problēmu, kur vajag, tur var tikt. Kad uzsnieg, tad gan sākas problēmas, jo ne visi laikus iztīra piemājas ceļu, ne to var pienācīgi izdarīt dažādu apsvērumu dēļ,” min pastniece un dara zināmu, ka, par laimi, viņai braukšanai pa lauku ceļiem ir arī rezerves variants. “Gadās visādi, jo tehnika ir tehnika. Esmu priecīga, ka visas ķibeles, kas attiecas uz remontu, ātri atrisina vīrs ar dēlu. Tātad manās pasta gaitās ir iesaistīta visa ģimene,” saka L. Kalniņa.

Pastnieci īpaši gaida pensiju un pabalstu saņemšanas dienās. Tās ir no katra mēneša 5. līdz 20. datumam. “Cilvēki vienmēr laipni un priecīgi sagaida. Nereti arī piezvana un apjautājas, cikos būsiet. Tad atbildu, ka precīzi nezinu, vēl jāpagūst tur un tur,” klāsta pastniece un atgādina, ka daudzi klienti izmanto iespēju abonēt preses izdevumus pie pastnieka. Tomēr tas arī nozīmē, ka šādam pakalpojumam tiek piemērota maksa pēc cenrāža, tas ir – noformēšanas maksa 1,50 EUR+ pakalpojuma maksa 1 EUR (par pakalpojuma sniegšanu dzīvesvietā).

“Ir cilvēki, kuri pastkastītē man atstājuši vēstulīti: “Lūdzu ienāc, es vēlos pasūtīt avīzi!” Tad zinu, ka jādodas pie cilvēka uz mājām. Abonē gan “Ziemeļlatviju”, gan citus izdevumus, taču cilvēki ir informēti, ka par katra abonementa noformēšanu ir jāmaksā, tāpat kā abonējot pasta nodaļā. Ja pasūta vairākus izdevumus, tad tā summa tomēr izveidojas ievērojama. Tāpēc citi lūdz palīdzību saviem bērniem, mazbērniem, lai abonē izdevumus ar interneta starpniecību,” skaidro L. Kalniņa.

Pie pastnieces cilvēki iegādājas arī pastmarkas, aploksnes, veļas pulveri, ziepes, zeķes, papīra dvieļus, tualetes papīru un citas preces. Lilita saka: “Ja cilvēkam nav citas iespējas, kā tikt pie šīm ikdienā nepieciešamajām precēm, tad pērk pie mums.  Tā ir gan, ka laukos nereti vientuļajiem pensionāriem visbiežākā saskarsme un iespēja ir pastnieks un autoveikals, kas laukos vēl ir pieejams. Tad cilvēki ar visu neapmierinātību un pārmetumiem par izcenojumiem ir gatavi maksāt par to, cik vajag. Jo citu variantu jau viņiem nav. Labi, ja bērni, mazbērni atbrauc ciemos, aprauga. Bet, ja nav kam paprasīt palīdzību?”

Jau izskanējis, ka Latvijas Pasts izsludinājis tradicionālo konkursu “Mans pastnieks”, lai katrā Latvijas reģionā noteiktu un godinātu labāko 2022. gada pastnieku un pasta nodaļas operatoru. Ik gadu šajā konkursā tiek pieteikta arī pastniece L. Kalniņa. Cik balsu par viņu tiks atdotas šajā gadā, rādīs iedzīvotāju balsojums. Proti, pateikt paldies savam atsaucīgākajam, uzticamākajam un zinošākajam pasta darbiniekam iespējams, aizpildot un bez maksas nosūtot drukāto konkursa anketu vai iesniedzot savu balsojumu tiešsaistē. 

KĀ ABONĒT “ZIEMEĻLATVIJU”

“Ziemeļlatvijas” biroja administratore Anita Kopštāle atgādina lasītājiem, ka viņiem ir dažādas iespējas abonēt vietējo avīzi – ne tikai pasta nodaļās vai pie pastnieka, bet arī klātienē redakcijā Valkā, Rīgas ielā 25, darba dienās no pulksten 9 līdz 13. “Ziemeļlatvijas” abonementu var pieteikt arī, zvanot uz tālruni 64781276 vai rakstot uz e-pastu: abone@ziemellatvija.lv. Turklāt tie, kuri ikdienā lieto internetu, avīzes abonementu var noformēt portālā www.ziemellatvija.lv, kur augšējā labajā stūrī ir jāatrod uzraksts ABONĒ un tālāk jāizpilda attiecīgi prasītā informācija. Vēl veids, kā iespējams abonēt, ir Latvijas Pasta vietnē www.abone.lv, zem sadaļas “Reģionālie laikraksti” atrodot to “Ziemeļlatvijas” komplektāciju – ar vai bez TV programmas –, kuru vēlas saņemt savā pastkastītē.

 “Vēlos uzsvērt, ka, noformējot abonementu klātienē, caur “Ziemeļlatvijas” mājaslapu, abone.lv vai  piezvanot mums uz norādīto tālruni, klientiem netiek piemērotas nekādas papildu izmaksas. Proti, būs jāsamaksā vien tik, cik maksā avīzes abonements uz izvēlēto periodu – mēnesi, vairākiem mēnešiem vai visam gadam,” skaidro A. Kopštāle un dara zināmu, ka, piesakot abonementu telefoniski vai rakstiski e-pastā, klientiem uz viņu norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīts rēķins, kurš desmit dienu laikā būs jāapmaksā. “Tas nozīmē, ka ikviens laikrakstu var abonēt savam kaimiņam, radiniekam vai draugam, jo nav svarīgi, kurš ir rēķina maksātājs, svarīgi norādīt pareizi abonementa saņēmēja datus. Manuprāt, “Ziemeļlatvijas” abonements daudziem var kļūt arī par labu un vērtīgu dāvanu svētkos, jo cik tad vairs palicis līdz gada beigām?” pamato A. Kopštāle.

Viņa stāsta, ka ik dienas klātienē ierodas cilvēki, kuri vēlas abonēt “Ziemeļlatviju”, netrūkst arī to, kas piezvana uz biroju un lūdz izrakstīt rēķinu. “Akcijas laikā, kad avīzi varēja abonēt visam gadam par izdevīgāko cenu, daudzi gan nāca uz biroju, gan arī zvanīja pa tālruni, lai pieteiktu abonementu. Reizēm birojā pat veidojās rinda un vienlaicīgi skanēja tālruņa zvans. Daļa klientu bija tādi, kuri iepriekš abonējuši laikrakstu pasta nodaļās, jo mūsu datu bāzē viņu nebija. Tas liek domāt, ka katra iespēja kaut kādā veidā ietaupīt naudiņu, daudziem ir ļoti svarīga,” tā A. Kopštāle.