LETA
Mizgraužu postījumu ierobežošanai ārkārtējo situāciju varētu izsludināt 32 novados, sacīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Viņš gan norādīja, ka ārkārtējā situācija novadus ietekmēs dažādi – ir novadi, kur situācija varētu tik izsludināta tikai vienā pagastā, bet var būt arī novadi, kur tiek skarti pat 15 pagasti.
Ozols uzsvēra, ka, pamatojoties uz mežzinātnes institūta “Silava” un Valsts meža dienesta (VMD) monitoringa rezultātiem, riska platības, kurās atrodas vērtīgās egļu audzes ir izdalītas diezgan detalizēti. “Mēģinām šo instrumentu piedāvāt maksimāli selektīvi,” norādīja Ozols.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka ārkārtējā situācija ir instruments, lai iedarbinātu citas normas, kuras attiecas uz meža apsaimniekošanas jautājumiem. Pašvaldības dzīvojošie cilvēki, kas nav ar meža apsaimniekošanu saistīti, situācijas izsludināšanu uz sevi neizjutīs.
Ozols stāstīja, ka pēc monitoringa datiem šovasar, salīdzinot ar iepriekšējajiem gadiem, varētu vēl būtiskāk pieaugt mizgraužu savairošanās un līdz ar to egļu audžu bojāeja. Ārkārtējās situācijas mērķis ir aizsargāt vērtīgās egļu audzes, kas ir galvenā riska grupa. Tās ir audzes, kur vismaz 70% ir egles, kuras ir vismaz 20 centimetri resnas un ar pietiekoši lielu krāju.
Priekšlikums paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, sākot no 1.aprīļa, visu vasaru 100 metru rādiusā ap vērtīgajām audzēm aizliegts cirst skujkokus, jeb priedi un egli, un 500 metru rādiusā aizliedz cirst egles. Izņēmumi ir gadījumos, kad audzēs parādās svaigi mizgraužu bojājumi. Tad VMD iedod sanitāro atzinumu.
“Ja šos skujkokus cērt, tad smaržo pēc sveķiem. Tas nozīmē, ka gaisā iziet terpēni, kas mizgraužiem ir tā kā signāls uz labu restorānu,” skaidroja Ozols.
Tāpat Ozols teica, ka ārkārtēja situācija dod mandātu VMD iepirkt feromonu slazdus un uzstādīt tos iepriekšējās svaigajās cirsmās, lai mizgraužus atvilinātus un noķertu slazdos. Šādos gadījumos slazdi tiek pirkti no neparedzētajiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem.
Viņš norādīja, ka ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ZM grib ieviest preventīvus pasākumus. Lai gan mizgraužu savairošanos īsti novērst nevar, būs samazināti audžu bojājumi.
Tāpat viņš atzīmēja, ka pēdējo reizi ārkārtējā situācija mizgraužu dēļ tika izsludināta pēc 2005.gada vētras.
“Tie pasākumi, ko mēs pašlaik piedāvājam, ir analogi tiem, ko mēs pielietojām pēc 2005.gada vētras, kad arī kokus salauza, un līdz ar to ne pašā 2005.gadā, bet 2006. un 2007.gadā aizgāja mizgrauži augšā un mums izdevās apmēram divu līdz trīs gadu laikā tikt ar to masveida savairošanos galā”, skaidroja Ozols.
Jau ziņots, ka, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus egļu mežaudzēs, otrdien Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē tika atbalstīts ZM priekšlikums šogad izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona pašvaldībās.
Tāpat ziņots, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Pēc VMD datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.
VMD Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs skaidroja, ka visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē – Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados – un Sēlijā. Tāpat 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.
Purs skaidroja, ka 2022.gads bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā, salīdzinot ar 2021.gadu. Savukārt karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl novembra sākumā.
Reklāma