Latvijas iedzīvotāji siltu ēdienu ēd reizi vai vairākas dienā – lielāka uzmanība veltāma kvalitātei

“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka puse Latvijas iedzīvotāju visās vecuma grupās siltu ēdienu ēd vairākas reizes dienā, vēl 41% atbildējis, ka to dara reizi dienā un tikai 2% sacījuši, ka siltu ēdienu ēd retāk kā gribētos.

“Aptaujas rezultāti ir diezgan optimistiski, apliecinot, ka vairums Latvijas iedzīvotāju siltu ēdienu ēd reizi vai vairākas dienā, tomēr lielāku vērību es mudinātu pievērst maltītes kvalitātei. Protams, apsveicami, ja cilvēki atrod laiku un iespējas gatavot mājās vai ar siltu ēdienu ieturēties sabiedriskās ēdināšanas vietās, tomēr ēdiena siltums vien nenozīmē veselīgumu. Būtiskākais ir tas, ko mēs ēdam, nevis izvēlētā produkta temperatūra. Tvaicēti dārzeņi, kas paņemti līdzi uz darbu pusdienu kastītē, nekļūt mazāk veselīgi, ja tos apēd neuzsildītus. Tomēr nevar atcelt to, ka silts ēdiens rada komforta sajūtu, var būt rūpju un mīlestības apliecinājums. Aukstajos gada  mēnešos siltums ir arī cieši saistām ar labsajūtu un māju sajūtu, ko nevar neņemt vērā, domājot par ēšanas un ēdiena kultūru. Ar karstu ūdeni aplieti pusfabrikāti, kas uzbriest dažās minūtēs, nebūtu ēdiens, ko iekļaut ikdienas ēdienreizē. Vairāk uzmanības jāpievērš ēdiena dažādībai, jāraugās, lai maltīte satur iespējami vairāk uzturvielu – ogļhidrātu, šķiedrvielu, obaltumvielu, labos taukus, kas ir, piemēram, olīveļļā, avokado, zivīs. Nevajadzētu aizmirst par vitamīniem un minerālvielām, kas arī ir pārtikas produktos, piemēram, C vitamīns atrodams brokoļos, cukīni, tomātos, citrusaugļos, B2 un B12 grupas vitamīni – olās, pākšaugos, A vitamīns – burkānos, E vitamīns – spinātos. Svarīgi ēdienkartē iekļaut arī dzelzi saturošus produktus, piemēram, putnu gaļu, aknas.   

Ēdienu ieteicams pagatavot pēc iespējas liesāku, nepārceptu un nepārvārītu, lai nezaudētu produktu sastāvā esošās organismam noderīgās uzturvielas un nepārslogotu gremošanas traktu. Ēdienam nevajadzētu būt karstam, lai nekairinātu mutes dobumu, barības vadu un kuņģa-zarnu traktu. Turklāt karsts ēdiens var strauji izmainīt glikozes līmeni asinīs. Ēdot vēlams visus darbus atlikt, lai, nesteidzoties un kārtīgi sakošļājot, pilnvērtīgi izbaudītu maltīti. 

Kad pašvaldībās tiek apspriestas atbalsta iespējas ģimenēm, lai bērni vismaz reizi dienā pusdienotu, saņemot siltu ēdienu, reizē jādiskutē un jāseko līdzi arī ēdināšanas uzņēmuma piedāvājumam un iespējām to pilnveidot, kaut arī viena pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņa vai skolēna ēdienreizei atvēlētā summa visbiežāk ir niecīga, lai saimnieces pagatavotu gan garšīgu, gan augošajiem organismiem uzturvielām bagātu un atbilstošu ēdienu,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Vairākas reizes dienā siltu maltīti ietur 51% Latvijas iedzīvotāju – vienlīdz daudz sievietes un vīrieši. Analizējot respondentu nodarbes, vairākas reizes dienā siltu maltīti procentuāli vairāk ietur mājsaimnieces, mājsaimnieki vai atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – 68% un vadītāji – 64%, bet vismazāk – 25% nestrādā un nemeklē darbu.

41% aptaujas dalībnieku siltu ēdienu ēd reizi dienā – vecuma grupās no 30-59 gadiem 42%, bet jaunākajā 18-29 gadu vecuma grupā 37%, bet vecākajā 60-74 gadu vecuma grupā 39%. Starp Vidzemē dzīvojošajiem procentuāli ir visvairāk to, kuri siltu ēdienu ēd reizi dienā – 48%, vismazāk – 38% Latgalē.

4% no respondentiem atbildējuši, ka siltu ēdienu ēd vairākas reizes nedēļā, reizi nedēļā 1% un tikpat ir to, kuriem silts ēdiens galdā ir retāk kā gribētos.

“Nereti, prioritizējot tieši silto maltīti, mēdzam jaukt, kas ir silts ēdiens un kas pārlieku apstrādāti produkti. Termiski pagatavotas ēdienreizes uztvere kā “kārtīgs ēdiens”, kā to mēdza teikt mūsu mammas un vecmāmiņas, ne vienmēr ir pamatota, ja vienīgi to asociē ar veselīgumu. Kārtīgi taukos sačurkstināta karbonāde panējumā nav labāka par daudzveidīgu salātu buķeti, jo silta taču! Skaidrs ir viens – ēdiens vieno ģimenes un svētku laikā tam ir nozīme. Ja izvēlēts karsti kūpošs cepetis un bagātīgi aizdarīt zirņi vai štovēti kāposti, ieklausieties uztura speciālistu ieteikumos līdztekus izkustēties, dzert daudz ūdens vai siltas, nesaldinātas tējas un uzlikt uz šķīvja kādu salātlapu, gurķi vai tomātu. Tomēr drošības pēc ir vērts turēt mājas aptieciņā dažus līdzekļus gremošanas traucējumiem gadījumam, ja svinību mielasts vēderam top par smagu,” par aptaujā gūtajiem rezultātiem vēl papildina farmaceite Juta Namsone.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada oktobrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz astoņiem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.