Lāčplēša dienu Valkā caurvij gaismas ceļš un kopības sajūta

11. novembrī Latvijā tika atzīmēta Lāčplēša diena. Šajā dienā daudzviet iededza piemiņas svecītes, godinot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Tradicionāli šajā dienā Valkā iedzīvotāji piemiņas vietās nolika svecītes, devās uz baznīcu un piedalījās lāpu gājienā.

Godinot Latvijas brīvības cīnītājus, Valkas ‒ Lugažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika svētbrīdis. “Cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā! /1.Tim. 6:12/ Tas ir tā Kunga vārds. Šodien, kā jau katru gadu, pēc mūsu garās vasaras mēs atkal sanākam kopā šajās novembra dienās, šai svētku laikā, lai atcerētos, lai pieminētu mūsu karavīrus, mūsu vectēvus, kas ir cīnījušies par mūsu Latviju. Mēs varētu jautāt, kādēļ šis novembris mums ir tik svarīgs, kādēļ gadu no gada mēs nākam šeit, pulcējamies pie baznīcas un dodamies lāpu gājienā uz kritušo karavīru kapu vietām. Protams, lai to pārdomātu, lai atcerētos, kas ir noticis, un kaut ko no tā arī mācītos. Bet ko mēs vispār varam zināt par to dienu notikumiem. Es domāju, ka, iespējams, neko daudz, jo tas taču ir noticis tik sen,” sprediķī teica Kārķu draudzes mācītājs Ģirts Kalniņš, turpinot: “Es atceros arī pats no savām bērnu dienām, arī mums bija jāiet uz varoņu kapiem lāpu gājienā. Tas mums likās diezgan interesanti kā bērniem, nebija arī tā līdz galam saprasts. Man kā bērnam karš likās tik tāls, tik sens kā vesela mūžība. Un tagad jau daudziem arī deviņdesmitie gadi liekas sens notikums. Jā, bet vēstures fakti mums liecina, ka 1919. gadā Rīga dārdēja, ka 9. oktobra naktī Bermonta karaspēks jau bija pietuvojies pie Daugavas, pie tās sarkanās līnijas, ko ienaidnieks nedrīkstēja pārkāpt. Daugava un tās krasti bija nostiprināti, sagatavoti kaujai, tika veikta aizsardzība, tika raktas tranšejas un uzstādīta artilērija. Un visas tā laika partiju cīņas tajā brīdī tika noliktas pie malas, jo mūsu Rīga varēja tapt atņemta. Visa latvju tauta, tēvi un dēli, mātes un meitas, visi, kas varēja kaut kā līdzēt, visi, kas varēja turēt rokās ieročus, vienojās kopējā spēkā, vienojās, lai noturētu šo frontes līniju. Un tā bija cīņa par mūsu tēvzemi, par mūsu Latviju, un viņiem tas izdevās. 11. novembrī tika atbrīvota Pārdaugava, naidnieks tika padzīts. Mūsu Rīga atbrīvota. Saistībā ar šiem notikumiem arī mēs šodien esam šeit, lai to, kas ir paveikts, nekad neaizmirstu, lai mēs to nodotu tālāk nākamajām paaudzēm. Tādēļ ik gadu šo Lāčplēša dienu mēs atzīmējam kā Brīvības cīņu un Lāčplēša Kara ordeņa dienu.”

Mācītājs mudināja aizdomāties par vārda varonis nozīmi, ko mēs varam šodien no šīm atmiņām mācīties un kas būtu jānodod tālāk nākamām paaudzēm. “Caur šīs dienas vārdu, ko nolasīju no vēstules Timotejam, apustulis Pāvils pamāca savu dēlu un pamāca arī mūs, un viņš saka: cīnies labo ticības cīņu! Brīvības iegūšana nav tikai viena notikuma uzvara, bet tā ir visa turpmākā dzīve. Dzīve brīvībā, kur ir jāmāk nodzīvot, kur nosargāt. Šodien mums nav jāparāda varonība kaujas laukā, bet daudz vairāk mums ir jāparāda varonība savā ikdienas dzīvē, savā darbavietā, savā ģimenē, savā draudzē, jo, cik stipra būs mūsu ģimene, cik stipra katra mazā draudze, tik stipra būs arī mūsu valsts,” uzsvēra Ģ. Kalniņš.

Ikvienam ir svarīgi tiekties pēc miera gan valsts iekšienē, gan cilvēku prātos un sirdīs, – kopā ar Valkas – Lugažu luterāņu baznīcas draudzes palīgmācītāju Andri Reiteru klātesošie vienojās kopīgā lūgšanā par Latvijas tautu.

Pēc svētbrīža iedzīvotāji pulcējās tradicionālajam lāpu gājienam uz Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Ziemeļvidzemes karavīru Brāļu kapiem.

Vienoti gājienā, vienoti sajūtās, kāds dziļās pārdomās, lāpām degot, devās gan lieli, gan mazi. Kāds pievienojās pusceļā, cits jau sagaidīja gājiena dalībniekus Brāļu kapos, lai sanāktu kopā uz atceres brīdi. Tajā īpašu noskaņu arī šogad radīja Valkas pilsētas pūtēju orķestris.

Atgādinot par tā laika notikumiem, klātesošos uzrunāja Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote un izpilddirektors Valdis Šaicāns.

Vairāki gājiena dalībnieki atzina, ka piedalās Lāčplēša dienas gājienā gadu no gada, jo tieši tas mirklis rada vislielāko svētku sajūtu, tas ir liels gods iziet ielās kopā ar pārējiem, veidojot gaismas upi. “Ir svētku sajūta. Emociju ir daudz. Nevarēju palikt malā. Prieks skatīties, ka lāpu gājienā dodas arī jaunākā paaudze. Latvijas kontūrā arī nolikām svecītes,” atklāja Simona.