Labdarības pasākumā “Balta, balta mana sirds” sagādā prieku sev un līdzcilvēkiem

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā Smiltenes pilsēta ar lielu prieku un sirds siltumu sagaidīja ikgadējo ziedojumu vākšanas akciju “Balta, balta mana sirds”. Akcija ir kļuvusi par Smiltenes iedzīvotāju tradīciju jau 15. gadu.

Šis pasākums jau tiek pozicionēts ne tikai kā izklaides un prieka avots, bet arī tiešākais veids, kā palīdzēt novada bērniem ar veselības problēmām. Par to liecina iedzīvotāju atsaucība – šajā reizē akcijas laikā tika saziedoti 2356,08 eiro.

Jāteic, ka ziedojumi labdarības akcijai tika vākti ilgākā laika posmā, izvietojot ziedojuma kastītes Ģimenes un Mātes dienai veltītos koncertos – Smiltenes kultūras centra “Buku” un “Buciņu” koncertā, Launkalnes Māmiņdienai veltītā pasākumā. Pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” skolotājas (Ilva Stīpniece, Olita Haka, Inguna Slapjuma, Ilze Mūrmane, Monta Sīmane, Lāsma Serdāne un Gunta Mežule) iestudēja teātra izrādi, ko izrādīja bērnudārzā “Pīlādzītis”, Smiltenes vidusskolā un Smiltenes kultūras centrā.

Ziedojumi tika vākti arī tirdziņā, ko organizē akcijas patroneses Maruta Vīgante, Inguna Slapjuma, Gunta Mežule un biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja. “Mums ir liels prieks par cilvēku atsaucību, jo īpaši tāpēc, ka labdarības pasākuma mērķis ir atbalsta sniegšana Smiltenes novadā dzīvojošām ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti un prognozētu invaliditāti. Daudziem varbūt rodas jautājums, kas saņems šo naudiņu vai kā pie tās tikt. Ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, ir jāvēršas Smiltenes novada Sociālajā dienestā, kur attiecīgi tiks apzināts finansiālā atbalsta saņēmēju loks,” norāda “Latvijas Sarkanā Krusta” Vidzemes komitejas izpilddirektores vietniece Vivita Ķīkule.

Uzrunājām arī G. Mežuli, kura labdarības pasākuma organizēšanā iesaistās jau no pašiem tā pirmsākumiem. “Jau 15 gadus zem sirsnības, dāsnuma, labestības zīmes notiek labdarības akcija “Balta, balta mana sirds”. Cilvēku atsaucība ir apbrīnojama. Īpaši tas sakāms par labdarības tirdziņu, kurā tik daudz lielu un mazu roku ar mīlestību un gādību ir gatavojušas lietas, kuras nodotas pārdošanai, lai iegūtu līdzekļus slimu bērnu ārstēšanai, viņu rehabilitācijai. Tās ir skolas, bērnudārzi, biedrības, arī individuāli labvēļi. Ir cilvēki, kuri ar savu pienesumu pasākumā piedalās daudzus gadus,” stāsta G. Mežule.

Viņa turpina: “Dalību labdarības akcijā nekad neatsaka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Smiltenes novada Pašvaldības policija. Arī šogad viņi bija klāt. Manuprāt, par drošību nekad nebūs runāts par daudz – bērniem tas jāatgādina vēl un vēl.”

Viņa priecājas, ka katru gadu klāt nāk jauni dalībnieki – paši piesakās dalībai šai pasākumā. Bērniem, kuri apmeklēja pasākumu, patika piedāvātās aktivitātes, tostarp burbuļu pūšana, darbošanās Smiltenes novada muzeja teltī, satikšanās ar tehnikuma simbolu Smiltiņu, pankūku cepšana un citas.

Smiltenes tehnikuma pārstāvji bērniem piedāvāja dažādas Tūrisma mācību programmu nodaļā sagatavotās aktivitātes, kas ļāva viņiem labāk iepazīt pavāra, konditora un viesmīlības pakalpojumu speciālista profesijas. Pēc labi paveikta darba ikviens varēja pacienāties ar 1. konditoru kursa audzēkņu ceptajiem cepumiem un izbaudīt 4. pavāru kursa jauniešu gatavoto morsu.

Pasākuma dalībnieki par ziedojumiem Smiltenes novada bērniem ar īpašām vajadzībām varēja iegādāties rotaļlietas – mazus tehnikuma talismanus Smiltiņus, kas ar savu labestīgo smaidu viņiem vienmēr atgādinās par mīlestību, līdzcietību un prieku – dārgāko, ko varam dāvināt viens otram.

“Atsaucīgie sporta skolas treneri un zēni kopā ar bērniem spēļu laukumā spēlēja futbolu, piedalījās citās sportiskās aktivitātēs. Mani iepriecināja, ka nāca visas ģimenes, ka, pat neko neiegādājoties, vecāku dotā naudiņa, mazo bērnu rociņu dota, iegūla ziedojumu kastītē,” atklāj G. Mežule un min vairākas ģimenes, kuras atbalsta akcijas norisi gadu no gada.

Viens tāds stāsts ir par Auziņu ģimeni. Kad viņiem bija tikai dvīņu puikas, visu gada laikā sakrāto naudiņu puiši atnesa un ziedoja. Tagad ģimenē klāt nākusi maza māsiņa, zēni jau lieli, bet tradīciju vecāki turpina. “Ik gadu esam atbalstījuši šo pasākumu, jo mūsu ģimenē tas šķiet svarīgi, tāpat arī ir vēlme audzināt savos bērnos empātiju un izpratni par dažādām dzīves situācijām, ka vajadzība pēc palīdzības var rasties ikvienam. Pēc puišiem redzam, ka viņiem tas ir būtiski un svarīgi, jo ik gadu piedalās naudiņas atlikšanā. Priecājamies, ka mums ir iespēja dalīties. Šis pasākums ir brīnišķīgs! Katrs tirdziņa dalībnieks un pasākuma aktīvists ir pelnījis “Latvijas Lepnuma” ābeli,” uzsver Ilze Auziņa, ar kuru “Ziemeļlatvija” sazinājās pēc pasākuma.

G. Mežule noteikti cer, ka nākamajā gadā atkal visiem būs iespēja tikties šādā pasākumā. “Man pašai šķiet, ka šī ir tā reize, kas atgādina un liek saprast ikvienam, ka tā ir vislielākā laime, ja tavs bērns ir vesels, stiprs, spēcīgs, var skriet, spēlēties un būt kopā ar draugiem. Novēlētu, lai sirds siltums, dāsnums, vēlme dalīties un palīdzēt nezustu, bet ietu plašumā. Lai labi darbi tiktu veikti ne tikai svētku dienā, bet katru dienu visa gada garumā. Dod, Dieviņ, otram dot, ne no otra mīļi lūgt! Cik tas ir patiesi un viedi, vai ne?”

Labdarības tirdziņu atbalstīja un pasākumā piedalījās: PII “Pīlādzītis”, Apes PII “Vāverīte”, PII “Palsmane”, Smiltenes tehnikums, biedrība “Spēkavots” no Palsmanes, biedrība “Smiltenes Pūralāde”, DAC, Lietišķās mākslas studija “Smiltene”, uzņēmums “Trude”, Ģimenes atbalsta centrs Smiltenē, Smiltenes novada muzejs, Smiltenes bibliotēka, piepūšamās atrakcijas “Uzpūtenis”, viesu nams “Kalbakas”, biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komitejas dienas aprūpes centrs “Valka”, Smiltenes novada Pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Smiltenes kultūras centrs, vokālais ansamblis “Šurumburums” un “Blēņas”, futbola klubs “Smiltene”, individuāli – Ligita Norkusa, Vineta Sīmane, Auziņu ģimene.

Labdarības pasākuma rīkotāji saka sirsnīgu paldies ikvienam pasākuma organizatoram, dalībniekam un ziedotājam un atgādina:

“Vai ziniet?
Mūs visus kaut kas vieno,
Vai ikdienā skrienot,
vai atmiņās brienot,
Un to es vēlos jums iedot.
Balta sirds.
No manām rokām jūsu.
Balta sirds.
Un tagad tā būs mūsu.”