Jura Zušmaņa vēstures grāmata “Smiltene. Laiki un likteņi” vēsta, ka pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū uzņēmīgā smilteniete Anna Andrejeva savā privātīpašumā akmens mūra ēkā Mūrnieku ielā (tagadējās akciju sabiedrības “Smiltenes piens” teritorijā), atvēra stacionāru kinoteātri – toreiz sauktu par kinematogrāfu, ar nosaukumu “Atpūta”. Tur kino pastāvēja līdz 1944. gada septembrim, kad ēka nodega Otrā pasaules kara cīņu laikā.
Pēc kara kino rādīšana atsākās 1947. gada novembrī Baznīcas laukumā, toreizējā kultūras nama zālē (mūsdienās tur atradās pilsētas bibliotēka līdz tās pārcelšanai uz pagaidu mājvietu – Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcu).
1949. gadā nu jau pilnvērtīgu kinoteātri ar nosaukumu “Gaisma” atvēra ēkā Gaujas ielā, kur tagad atrodas sporta skola. Tur kino rādīja 14 gadus.
1963. gadā Smiltenē pabeidza būvēt jauno kultūras namu ar kinoteātri “Kosmoss” zem viena jumta. Tas jau bija platekrāna kinoteātris, un šajā ēkā kino rāda joprojām, tikai nu jau pašvaldības iestādes – Smiltenes Kultūras centra – kinozālē.
30 gadus savu likteni ar Smiltenes kino sasaistījis smiltenietis Gunārs Liedags.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties Ziemellatvija.lv abonementu:
"Ziemellatvija.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē Ziemellatvija.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā Ziemellatvija.lv kontā.
Reklāma