Ķēķa stāsti

Pannā cepts cāļa filejas šašliks ar kariju

● 1 kilograms cāļa fileju,
● paciņa majonēzes,
● 1 citrona sula,
● 1 ēdamkarote sāls,
● 2 ēdamkarotes karija pulvera.

Cita ēdiena pagatavošanai netiku izlietojusi visu iepakojumu cāļa krūtiņas mazo fileju. Ko darīt ar atlikušajām? Lai gan grilēšana daudzdzīvokļu namā nav iespējama, jāizmēģina šī kārdinošā šašlika recepte – vismaz viena mazā panniņa taču sanāks. Cāļa filejas ir viegli iemarinējamas, un tās ātri tiks gatavas. Filejas sagriezu gabalos, pievienoju gaļai attiecīgi nepieciešamo majonēzes daudzumu, citrona sulu un sajaucu. Piekaisīju arī kariju un sāli un nu jau ar rokām visu vēlreiz rūpīgi samaisīju, lai katrs gabaliņš būtu apviļāts pikantajā mērcē. Bļodiņu pārsedzu ar pārtikas plēvīti un ievietoju ledusskapī, lai gaļa iemarinētos. Lai gan to tur varētu atstāt arī ilgāku laiku, pietiek pat ar pusstundu, lai filejas gabaliņi jau būtu ievilkušies. Pēc tam tos cepu pannā uz plīts apgrozot, līdz tie kļuva zeltaini brūni no visām pusēm un gatavi. Garša – burvīga! Arī svētku galdu šāds šašliks lieliski papildinātu.

Ātri pagatavojamie gardie grieķu salāti

● 1 gurķis,
● 1 tomāts,
● dažas salātlapas,
● ½ neliela sarkanā sīpola,
● 1 ķiploka daiviņa,
● 50 gramu fetas siera,
● olīvas,
● pāris krāsainu mini papriku,
● 2 ēdamkarotes olīveļļas,
● 1 ēdamkarote baltvīna etiķa vai citrona sulas,
● sāls,
● pipari,
● oregano.

Ja vēl neesat nobaudījuši šādus salātus, noteikti pamēģiniet, iegaršosies! Tie ir īpaši piemēroti vasarai, arī saulgriežu laika svētkiem, un ir ātri pagatavojami. Paši grieķi gan tiem nepievienojot lapu salātus un rukolu, un tad sastāvā ir tomāti, gurķi, saldie sīpoli, zaļās olīvas, fetas siers, sāls, oregano, salātiem uzspiež citrona sulu un pārlej olīveļļu. Taču grieķu salātu līdziniekus mēdzam papildināt arī ar saldajiem pipariem jeb papriku, kā arī veselām melnajām olīvām. Variantu ir daudz, un, lai arī pēc kādas receptes tos gatavotu, ēdamais izdodas sātīgs, krāšņs un arī veselīgs.

Saplucināju noskalotu un apsusinātu dažādu salātlapu maisījumu. Gurķi, tomātu un divas mazās paprikas sagriezu gabaliņos, saldo sīpolu – ripiņās. Fetas sieru, atkarībā no tā veida, varam sagriezt kubiņos vai sadrupināt. Salātu sastāvdaļas varam likt gan lielā bļodā, gan kārtot uz lēzenajiem šķīvjiem katram ēdājam atsevišķi.

Mērcei olīveļļu sajaucu kopā ar citronam izspiestu sulu, pievienoju spiedē sasmalcinātu ķiploka daiviņu, maltus melnos piparus un mazliet sāls, tad to pārlēju uz šķīvja izkārtotām pārējām sastāvdaļām nesamaisot, lai salāti nesaplaktu un nezaudētu kārdinošo izskatu. Aromātam pārkaisīju mazliet oregano jeb kaltētas raudenes.

Rabarberu pīrāgs ar olbaltumu “cepurīti”

● 2 glāzes nomizotu un sagrieztu rabarberu,
● olas,
● 1 glāze cukura,
● 200 gramu sviesta,
● 2 glāzes miltu,
● 1 tējkarote sodas,
● 1 šķipsniņa sāls,
● vaniļas cukurs garšai.

Vai tiešām rabarberus drīkstam ēst tikai līdz Jāņiem? Interneta “dzīlēs” esmu lasījusi, ka rabarberi ir labs P vitamīna un minerālvielu avots, tie ir pārbagāti ar ābolskābi un askorbīnskābi, kas veicina gremošanu un nieru darbību, uzlabo asins sastāvu, tātad – veselīgi. Tajos ir arī skābeņskābe, kas kātos uzkrājas nedaudz un tikai vasaras otrajā pusē. Ja līdz Jāņiem rabarberus neesat lietojuši, tad vēlāk pāraugušos, sausnējos un sīvos kātus tiešām nevajag ēst, taču, ja rabarberu ceru plūkā regulāri, izvēloties tikai jaunos dzinumus, par skābeņskābes pārmērību pīrāgā vai ķīselī uztraukties nevajadzētu, jo katra izrautā kāta vietā drīz izaug nākamais. Kātus labāk rūpīgi izraut, nevis griezt, jo raujot atbrīvojas vieta nākamajai rabarberu paaudzei.

No iegādātajiem rabarberiem steidzu izcept vēl kādu kārumu. Izdevās ļoti gards, kā saka – mutē kūstošs. Kātus nomazgāju, nomizoju un sagriezu gabaliņos, lai iznāktu nedaudz vairāk kā divas pilnas glāzes. Tos bļodiņā vēl apkaisīju ar nelielu cukura daudzumu. Ja šādu gardumu ir vēlme izcept ziemā, izspējams izmantot arī atlaidinātus saldētos skābos gabaliņus vai ūdenī noglabātos. Taču, domāju, arī āboli šim nolūkam lieliski noderēs.

Olām atdalīju dzeltenumus no baltumiem. Mīkstu sviestu vispirms sakūlu ar 2/3 paredzētā cukura, piekaisot arī vaniļas cukuru pēc garšas. Kad masa kļuva gaisīga, pa vienam pakāpeniski iekūlu olu dzeltenumus. Putoju, līdz cukurs bija izkusis.

Atsevišķi samaisīju miltus kopā ar sodu un šķipsniņu sāls, pēc tam pievienoju sviesta masai un ar rokām samīcīju mīkstu mīklu. No tās atdalīju apmēram trešdaļu, ietinu pārtikas plēvītē un ievietoju saldētavā uz minūtēm 20. Pārējo mīklu ieklāju veidnē un ar pirkstiem izlīdzināju tā, lai veidojas arī apmalīte. Šoreiz izmantoju 25 centimetru diametra silikona tartes veidni.

Cepeškrāsni uzkarsēju līdz 175 grādiem ventilatora režīmā. Mīklas pamatnes “groziņā” izlīdzināju notecinātus rabarberu gabaliņus. Tad saputoju olu baltumus ar atlikušo trešdaļu glāzes cukura stingrās putās un izlīdzināju pāri rabarberiem. No saldētavas izņemto mīklas gabaliņu ar rokām saplucināju un vienmērīgi pārklāju saputotajam olbaltumam. Te varam izmantot rupjo rīvi un mīklu vienmērīgā kārtā pārrīvēt pāri baltajām putām. Veidni ievietoju cepeškrāsnī, un pēc 40 – 45 minūtēm drumstalas groziņpīrāga virspusē kļuva zeltaini brūnas un gardums gatavs. To pilnībā atdzesēju un “noņēmu provi”. Ņammm!

Teksts un foto: Brigita Skaistkalne