Ķēķa stāsti

Cāļa fileja saldā krējuma un mārrutku mērcē

● 400 – 500 gramu cāļa krūtiņas filejas,

● 1 sīpols,

● 2 – 3 ķiploka daiviņas,

● 2 ēdamkarotes augu eļļas,

● ½ tējkarotes sāls,

● malti melnie pipari,

● 1 ēdamkarote sviesta,

● 1 ēdamkarote miltu,

● 200 mililitru saldā krējuma,

● 1 – 2 ēdamkarotes galda mārrutku, zaļumi.

Šo, kā šķiet, vienkāršo ēdienu, cāļa gaļu saldā krējuma mērcē, ko netradicionāli papildina arī izteiktā mārrutku garša, varam baudīt kopā ar pastu jeb izvārītiem makaroniem, rīsiem, kartupeļiem vai citām piedevām pēc izvēles.

Cāļa krūtiņas mazās filejas, kas ir lieliski piemērotas arī šādu ēdienu pagatavošanai, sagriezu palielos gabalos. Sīpolu nomizoju un sīki sagriezu, ķiplokus sasmalcināju spiedē.

Pannā uzkarsēju augu eļļu un uz vidējas uguns tajā vispirms apcepu sīpolus. Kad tie jau kļuva mīksti, pievienoju ķiplokus un pacepu vēl pusminūti. Pēc tam pieliku cāļa filejas gabaliņus un uz lielākas uguns maisot cepu, līdz gaļa mainīja krāsu. Tad, ik pa laikam apmaisot, uz vidējas uguns turpināju visu cept apmēram septiņas minūtes. Garšai piekaisīju sāli un maltus melnos piparus.

Citā pannā izkausēju sviestu, piekaisīju izsijātus miltus – ēdamkaroti bez kaudzes, jo pārāk biezu mērci nevēlējos – un uz vidējas uguns maisīju apmēram pusotru minūti. Pēc tam, nepārtraukti maisot, tievā strūkliņā lēju klāt siltu saldo krējumu – to šeit varam izmantot arī liesāku. Kad mērce sāka sabiezēt, pakāpeniski, visu vēl pagaršojot, piejaucu mārrutkus, līdz šķita, ka to pietiks. Mērci pievienoju cāļa gaļai otrā pannā, labi samaisīju, dažas minūtes pakarsēju un noņēmu no plīts. Ēdienam pārkaisīju sasmalcinātus sīpolu lociņus. Piedevām izmantoju ātri pagatavojamās rīsu nūdeles.

Olu mīklas klimpas rabarberu ķīselī

● 250 gramu rabarberu,

● 120 gramu cukura,

● 2 olas,

● 80 gramu miltu,

● kanēļa miziņa,

● šķipsniņa sāls.

Ko garšīgu ātri pagatavot no rabarberiem? Ķīselis no skābajiem kātiem, arī ar tam pievienotām zemenēm, kas tiem ļoti “piestāv”, garšo lieliski, esmu to baudījusi arī ar atsevišķi izvārītām biezpiena klimpām. Taču šoreiz atradu citādāku recepti – klimpas tiek vārītas ķīselī. Jāpamēģina tā. Un tiešām – bija ļoti gardi!

Rabarberu kātus noskaloju, nomizoju un sagriezu gabaliņos. Palielākā katliņā, jo vāroties klimpas kļūs lielākas, ielēju puslitru ūdens, piekaisīju 100 gramu cukura, iemetu garšai un aromātam arī kanēļa miziņu un uzvārīju. Pēc tam pievienoju sagrieztos rabarberus, uzvārīju un atstāju tos viegli vārīties.

Klimpām pirms tam olas sakūlu ar atlikušo – 20 gramu – cukuru, miltiem un šķipsniņu sāls. Tad iemērcēju ēdamkaroti vārošajā rabarberu šķidrumā, ņēmu ar to nedaudz mīklas, atkal iemērcu karoti ķīselī un palaidu klimpiņu vārīties. Katru reizi šādi iemērcot karoti ķīselī, mīkla pie tās nepielipa. Kad visa mīkla bija salaista, vārīju tik ilgi, līdz klimpiņas uzpeldējušas. Ja šķiet, ka ķīselim salduma tomēr ir par maz, varam vēl piekaisīt mazliet cukura.

Cepumu, siera krēma un rabarberu kārtojums

● 100 – 200 gramu cepumu “Dāmu pirkstiņi”,

● 400 gramu nomizotu rabarberu,

● 50 gramu cukura,

● 300 gramu siera “Mascarpone” vai cita,

● 200 mililitru saldā krējuma,

● 120 gramu pūdercukura.

Laikā, kad jau gatavojas zemenes, rabarberu svaigie un nepāraugušie kāti vēl ir ēdami. Arī jūnijā vēl varam paspēt no tiem pagatavot dažādus gardumus, piemēram, izvārīt ķīseli vai uzputeni, kā arī pat ievārījumu ziemai.

Rabarberus iespējams noglabāt arī vēlākam laikam, kad to sezona jau sen beigusies. Citos gados, kad skābo kātu ir bijis pavairāk, tos, nomizotus un gabaliņos sagrieztus, esmu salikusi tīrās burciņās, pārlējusi ar novārītu un atdzesētu ūdeni, aizvākojusi un ievietojusi ledusskapī. Pēc tam tie lieliski noder gan klasiskajai plātsmaizei vai pīrāgam, gan ķīselim, ziemā tie sader arī kopā ar zemenēm no saldētavas.

Nupat pagatavoju gardu kārtojumu, kas vizuāli atgādina “Tiramisu”. Rabarberu kātus noskaloju, nomizoju, sagriezu gabaliņos un katliņā kopā ar cukuru pavisam nelielā ūdens daudzumā vārīju uz vidējas uguns, līdz tie jau sāka šķīst. Tad katliņu noņēmu no uguns un biezeni pilnībā atdzesēju. To paveicu jau iepriekšējā vakarā, tāpēc kārtojuma pagatavošana neaizņēma ilgu laiku.

Treknu saldo krējumu saputoju ar pūdercukuru, piekaisot arī vaniļas cukuru garšai. Pēc tam pakāpeniski ieputoju svaigo krēmsieru bez piedevām, lai veidojas viendabīgs krēms.

Stikla veidnē apakšā izlīdzināju nedaudz baltā krēma un virsū kārtoju cepumus. Pēc vēlēšanās pirms tam tos vēl veikli varam iemērkt pienā. Cepumu kārtu pārklāju ar pusi krēma un izlīdzināju, tad pāri klāju apmēram pusi rabarberu masas. Kārtas atkārtoju: cepumi, krēms un rabarberu biezenis. Atkarībā no tā, kādu trauku kārtojuma veidošanai būsim izraudzījušies, cepumu vajadzēs no 100 līdz 200 gramu, tādēļ arī krēma un rabarberu masas kārtas varam veidot gan biezākas, gan plānākas. Veidni ar kārtojumu ievietoju ledusskapī, lai garšas savelkas. Iepriekšējā vakarā pagatavoto gardumu varam atstāt vēsumā pa nakti. Pirms baudīšanas to vēl varam pārkaisīt ar grauzdētām mandeļu skaidiņām vai kakao pulveri vai arī rotāt ar ogām, piemēram, zemenēm.

Brigita Skaistkalne