Interesējas par jaunākajiem izdevumiem un taujā pēc drukāšanas iespējām

Uzzināt jaunumus no drukātās preses, pāršķirstīt glancētos žurnālus un apmainīt grāmatas līdzņemšanai vai izmantot bezmaksas interneta pieslēgumu, tā ir tikai daļa no pakalpojumiem, pēc kuriem pagasta iedzīvotāji dodas uz Trapenes bibliotēku.

Trapenes bibliotēkā reģistrēti 248 lasītāji, no tiem 58 ir bērni un jaunieši. Lai gan tiešo apmeklējumu skaits aizvadītajā gadā nedaudz sarucis, kopējais izsniegto grāmatu skaits ir bijis pat lielāks, stāsta Trapenes bibliotēkas vadītāja Dzidra Zariņa. Bibliotēkā viņa strādā viena pati, līdz ar to darba pilnas rokas. Janvāris ir mēnesis, kad jāsagatavo atskaites un jāsakārto dokumentācija par aizvadīto gadu. Ar šo gadu birokrātiskā slodze nākusi klāt, jo līdz ar pievienošanos Smiltenes novadam ir daudzas lietas pamainījušās. Proti, tagad Trapenes bibliotēka ir “Smiltenes novada bibliotēkas” apakšstruktūra, bet elektroniskais katalogs ir piesaistīts Alūksnes pilsētas bibliotēkai, koordinējošais metodiskais centrs ir Valkas novada Centrālā bibliotēka. Tāpēc ir jāpaiet kādam laikam, lai pie jaunās kārtības pierastu.

Nāk pēc grāmatām sev, paņem arī kaimiņam

Aizvadītajā mēnesī bibliotēkā reģistrēti vairāk nekā 200 apmeklējumi. Tas ir labs rādītājs, ka bibliotēkas pakalpojumi laukos ir nepieciešami. “Lai gan saistībā ar ierobežojumiem, kad uz laiku bibliotēkas bija ciet, nedrīkstēja nākt skolēni, kopējais izsniegto izdevumu un grāmatu skaits ir palielinājies. Tas nozīmē, ka laikā, kad varēja nākt pēc grāmatām un izdevumiem, pēc skaita ņēma vairāk. Vēl kovida laikā parādījās jauna tendence – zvana seniori un palūdz, lai atnes viņiem  grāmatas uz mājām, jo paši nevēlas iet sabiedrībā. Man jau nav grūti un priecājos, ka varu palīdzēt. Tiesa, galvenokārt pagasta centra robežās. Ir daudzi citi cilvēki, kas atsaucas, vajadzības gadījumā palīdz savam kaimiņam vai paziņai piegādāt grāmatas vai žurnālus. Tā ir tāda laba lieta – solidarizēšanās, palīdzības sniegšana viens otram, galvenais, ka cilvēcība nekur nav pazudusi,” uzsver Dz. Zariņa.

Uz bibliotēku nāk arī vecāka gadagājuma cilvēki, lai veiktu internetmaksājumus. Dažiem apmeklētājiem nākas palīdzēt, tā viņiem ir drošāk, ka viss internetā izdarīts pareizi. Nāk, lai saņemtu izdrukas no Nodarbinātības valsts aģentūras par bezdarbnieka statusu. “Ir dažādi gadījumi. Tie, kuriem ir pieeja internetbankai, šeit var izkopēt savus vakcinācijas sertifikātus. To cilvēki arī dara. Nereti izprintēt Covid-19 sertifikātu vajag angļu valodā. Tie vajadzīgi, kad cilvēks iecerējis doties uz ārzemēm,” novērojumos dalās bibliotēkas vadītāja.

Skolas dienās ir bērni, kas starpbrīžos ierodas bibliotēkā, lai uzlādētu telefonu. Jaunākā paaudze labprāt piedalās lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”.

Grāmatu lasīšana viedierīcēs nav pieprasīta

Lai gan jau labu laiku bibliotēkās piedāvā bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā, izmantojot “3td E-GRĀMATU bibliotēka” pakalpojumu, kas pieejams reģistrētajiem bibliotēku lietotājiem, Trapenes bibliotēkā reģistrēti vien četri lietotāji, tostarp pati bibliotēkas vadītāja. “Ja ir vēlme kļūt par grāmatu lasītāju viedierīcēs, bibliotēkā izsniedzam autorizācijas datus un tad ir brīva piekļuve grāmatām, kas ievietotas e-grāmatu bibliotēkā. Cilvēki ir informēti par šādu iespēju, taču intereses praktiski nav. Tomēr  pie drukātajām grāmatām ir vairāk pieraduši. Turēt rokās grāmatu, ielikt grāmatzīmi vietā, kur beidza lasīt, ir saistošāk, kā raudzīties ekrānā datorā vai telefonā. Digitālo grāmatu mērķauditorija varētu būt jaunākā paaudze, taču pie mums tas vēl nav iegājies,” spriež Dz. Zariņa, kura uzskata, ka visādā ziņā ir jāiet līdzi laikam un bibliotēkas to arī dara, paralēli attīstoties dažādām mūsdienu tendencēm.

Turklāt viņa piemin kādu interesantu faktu. Bibliotēkā ir iegādāta bērnu auditorijai paredzēta grāmata “Pasaka par sniega kurmi”, kas veidota, balstoties uz “paplašināto realitāti”. Kas tas ir? Tehniski tas ir veids, kā ilustrācijas pārtop trīsdimensiju attēlā. Praktiski – kā bērnam caur viedierīci panākt ciešāku saikni ar grāmatu (grāmatas beigās atrodama arī instrukcija, kā lietot “paplašināto realitāti”. Šajā darbā ne tikai Sniega Kurmis atrod draugus, bet arī modernās tehnoloģijas sadraudzējas ar klasisko grāmatas formātu. “Sekojot instrukcijām, pati visu izmēģināju. Ielādēju aplikāciju telefonā. Bija interesanti no grāmatas nonākt gluži vai multfilmā. Pagaidām gan mums ir šāda vienīgā grāmata, bet tas ir tikai viens tāds piemērs, kā jaunākajai paaudzei var tomēr piedāvāt variantus, kā saglabāt interesi par grāmatām. Ja tas viss (virtuālās iespējas) ir samērīgos daudzumus un māk pasniegt ar izdomu un tālredzīgi, tad kāpēc ne,” papildina Dz. Zariņa.

Modes tendences arī grāmatu lasīšanā

Dz. Zariņa ir novērojusi, ka lasītāju aprindās ir sava grāmatu mode. Piemēram, savulaik bija cieņā Danielas Stīlas bestselleri, divi plaukti pilni ar tulkotās daiļliteratūras darbiem, tagad popularitāte zudusi. Tā noticis arī ar citām grāmatu sērijām. Parādās jauni autori ar interesantiem darbiem, auditorija seko tiem. No latviešu literatūras topā ir Daces Judinas daiļrade. Viņas grāmatu skaits bibliotēkā ar katru gadu pieplusojas, jo rakstniece čakli strādā, lai uzturētu auditorijas interesi.

“Ir patīkami, ka ienāk cilvēks, aplūko grāmatu piedāvājumu un izbrīnā saka: “Kā tas nākas, ka nupat redzēju Mārtiņa Rītiņa grāmatu reklāmā televīzijā, bet jums jau tā grāmatplauktā?” Tas priecē, ka varam saviem lasītājiem piedāvāt jaunāko lasāmvielu,” viņa pamato.

Bibliotēkā starp abonētajiem preses izdevumiem jau kādu laiku ir arī “Ziemeļlatvija”. Vietējiem interesē avīze, jo ir ziņkāre, par ko tad raksta Valkas un Smiltenes avīze. “Iedzīvotāji labprāt lasa un uzzina par notikumiem plašajā Smiltenes novadā. Kad ierauga pieminām Trapenes pagasta vārdu, rakstu izlasa rūpīgāk. Lai gan nav paredzēta laikrakstu izsniegšana uz mājām, ir reizes, kad dienas beigās kādu numuru iedodu arī izlasīšanai līdzņemšanai,” viņa pastāsta. Līdzīgi ir ar laikrakstu “Alūksnes un Malienas Ziņas”, ko arī daudzi ieraduši pārlapot tieši bibliotēkā.

Trapenes bibliotēkā starp iecienītākajiem izdevumiem ir “Praktiskais Latvietis”, “Mūsmājas”, “Leģendas”, “Ilustrētā Pasaules Vēsture”, “Dārza Pasaule”, “Ieva” un “Privātā Dzīve”, vīriešu auditoriju uzrunā žurnāls “Klubs”.

Jaunākās grāmatas bibliotēka saņems februārī, tad arī redzēs, vai budžets grāmatu iegādei ir palicis tāds pats vai tomēr mainījies.