Augšāmcelšanās ir tikai tad, kad Kristus ir miris

Valkas novadpētniecības muzeja direktors Reinis Kulbergs no 2014. līdz 2024. gadam kalpojis Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā un joprojām nepieciešamības gadījumā aizvieto mācītājus Valmieras baznīcas iecirknī. “Ziemeļlatvija” R. Kulbergam jautāja par Lieldienu nozīmi un kā šajā laikmetā neiekrist neziņas bedrē un spēt dzīvot.

Viņš atzīst, ka mēs šodien dzīvojam lielā neziņas laikmetā.

“Dievs ir iekodējis, dodot Svētajos rakstos daudz informācijas ne tikai par pagātni, bet arī tagadni un nākotni. Dievs dod notikumiem arī atkārtoties. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un ir vērts paanalizēt, kas ar latviešiem notika 20. gadsimtā. Novēlu mums visiem atmosties.

Dzīvojam ziņu laikmetā, kurā ziņas ir gan ar pozitīvu, gan negatīvu noskaņu. Tās var būt gan patiesas, gan arī ar nepārbaudītu saturu. Tas arī musina cilvēku savā dzīvē atjēgties un saprast, kas notiek visapkārt. To citādāk nevar, kā pievēršot uzmanību rakstītajam Bībelē. Tas atklāj to, kas bija un kas būs.

Lieldienas savā būtībā ir ārkārtīgi traģisks notikums. Ticība arī ir ārkārtīgi dziļa lieta. Ja cilvēks nonāk pie robežas, kur var savu dzīvi mainīt, atstāt savu veco “es”, un tas tiek krustā sists, kā Kristu krustā sita, tad tā ir atgriešanās un pagriešanās pretēji tam, kā līdz šim ir dzīvots. Lieldienas nav bez vardarbīgas nāves, jo Jēzu sita pie krusta.

Augšāmcelšanās ir tikai tad, kad Kristus ir miris. Asociatīvi nevaram Lieldienas saistīt ar dabas pamošanos un pavasari. Lieldienas nav tikai par pavasara atgriešanos. Lieldienas ir, kad cilvēks mirst un arī augšāmceļas. Savukārt ticība ir tā, kas mums paver šo robežšķirtni. Katrā cilvēkā ir savtīgums un bailes, ir iedzimts grēcīgums,” saka R. Kulbergs.

Viņš atzīst, ka mācītājs savā ziņā cilvēkiem ir kā ārsts – garīgais ārsts. Pēc sarunām ar mācītāju cilvēks gūst sava veida atvieglojumu.