Iedzīvotāji nav aizmirsuši ne Ūdrus, ne “Nedēļu Smiltenes novadā”

Ir pagājis vairāk nekā viens gads, kopš TV kanālā “Re:TV” vairs nav skatāms Smiltenes novada pašvaldības finansētais raidījums “Nedēļa Smiltenes novadā”.

To gadiem ilgi veidoja Jāņa Ūdra individuālais uzņēmums “Skaņa” – vairāk zināms kā “STV Studija” (radošā komanda – korespondente Evita Ūdre un operators un videoinženieris Jānis Ūdris).

Filmē citos Latvijas novados

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šī uzņēmuma 20 gadu ilgā sadarbība ar vietējo pašvaldību pārtrūka pēc tam, kad Smiltenes novada dome nolēma izsludināt jaunu iepirkumu par audiovizuālo darbu veidošanu pašvaldības sociālo tīklu satura nodrošināšanai un tika paziņoti iepirkuma rezultāti.

2021. gada maijā pēc atklāta konkursa noslēgšanās pašvaldība noslēdza līgumu ar uzņēmumiem SIA “Valmieras TV” un Cēsu uzņēmumu SIA “Golden Hour” (līgums ir sadalīts divās daļās – kultūras pasākumu nodrošināšanai un pašvaldības sociālo tīklu satura veidošanai – ar līguma cenu attiecīgi seši un 10 tūkstoši eiro). 

Iepirkumā (sadaļā par informatīvu video sagatavošanu pašvaldības sociālo mediju saturam) IU “Skaņa” jeb “STV Studija” palika “aiz borta”. Toreiz novada sabiedrībā sākās emociju vētra – iedzīvotāji bija pieraduši pie “STV Studijas” radošās komandas profesionalitātes un cieņpilnās attieksmes pret savu sižetu varoņiem un aicināja pašvaldību un tās deputātus nepārtraukt sadarbību ar “STV Studiju”, taču šis aicinājums pašvaldībā netika sadzirdēts.

“STV Studija” nav saņēmusi arī nekādus citus sadarbības piedāvājumus no savas vietējās pašvaldības, piemēram, iespēju līdzdarboties atsevišķos projektos, tāpēc strādā citos Latvijas novados, kur viņu darbu novērtē un pieprasa.

“Jūtam, ka pašvaldība mūsu darbus ignorē,” uzskata Jānis Ūdris.

Tajā pašā laikā Smiltenes novada pašvaldība nolēmusi par nedaudz mazāk kā četriem tūkstošiem eiro šogad sadarboties ar “Radio SWH”. Katru trešdienu pulksten 11.30  “Radio SWH” ir dzirdamas Smiltenes novada aktualitātes.

Tas ir Smiltenes novada pašvaldības pasūtījums atbilstoši līgumam ar “Radio SWH”. Pašvaldība par to no sava budžeta maksā 3876 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (šī summa attiecas uz visu 2022. gadu). Informāciju “Radio SWH” raidījumam par aktualitātēm Smiltenes novadā sagatavo Smiltenes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti.

Lasītājs pārmet pašvaldībai sabiedrības un Ūdru “uzmešanu”

Taču Smiltenes novada iedzīvotāji TV raidījumu  “Nedēļa Smiltenes novadā” un tā veidotājus Evitu un Jāni Ūdrus joprojām nav aizmirsuši un “Ziemeļlatvijai” lūdz noskaidrot, kad atkal “Re:TV” kanālā būs skatāms ik svētdienas TV raidījums “Nedēļa Smiltenes novadā”.

Atgādinām, ka raidījuma pasūtītājs un finansētājs bija Smiltenes novada pašvaldība un raidījuma veidošanu novada dome pērn pārtrauca nepietiekama finansējuma dēļ.

 “Ziemeļlatvija” savā e-pastā nesen saņēma vēstuli ar skarbu kāda mūsu lasītāja komentāru (viņa vārds un uzvārds mums zināms, nepubliskojam to, jo līdzīgu viedokli izteikuši gana daudzi citi smiltenieši): “Kas notiek? Vai tad nav pagājis gads, kopš bija tracis par Smiltenes televīziju un Ūdru pāri? Vai tad līgums ar valmieriešiem nav beidzies, un kur ir jaunais iepirkums? Vai tad gandrīz visas partijas, kad startēja vēlēšanās un vajadzēja pievilināt vēlētāju balsis, nesolīja, ka visu atjaunos, nokārtos? Ja lielākā daļa partiju bija vienotas, ka TV jāatjauno, kur ir problēma to izdarīt? Nav naudas? Redzot, kā pašvaldībā ar katru mēnesi aug birokrātiskā administrācija, kas to vien dara, kā rada jaunus papīrus, to nevar teikt. Kad vajag iegūt deputāta vietu, tad sabiedrībai visu ko sola. Kad jāizpilda solījumi, tad sabiedrības vēlmes vairs nav būtiskas, bet galvenais ir savējiem iekārtot siltas vietiņas. Pašvaldība jau atkal “uzmet” gan sabiedrību, gan Ūdru pāri. Dēļ neizlēmības, ignorances, pasivitātes, birokrātijas un, šķiet, arī dažu personu antipātijām pret Ūdriem netiek izmantotas talantīgu cilvēku spējas. Vai novadam nav vajadzīgi talantīgi un spējīgi cilvēki?”

Tas, ko noskaidroja “Ziemeļlatvija”, lai varētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, īsi rezumējot, ir  fakts, ka pagaidām  par audiovizuālo darbu veidošanu joprojām ir spēkā līgums ar uzņēmumiem “Valmieras TV” un “Golden Hour”. Šī iemesla dēļ Smiltenes novada pašvaldība jautājumu par  jauna iepirkuma izsludināšanu darba kārtībā neiekļauj.

Līgumam vajadzēja noslēgties šī gada aprīlī, taču tas tika pagarināts līdz 2022. gada novembrim, jo atvēlētajam finansējumam nebija izpildes (apmaksa tiek veikta pēc faktiski padarīta darba – redakcijas piezīme), skaidro Smiltenes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Linda Beitika.

“No pašvaldības struktūrvienību puses nenotiek aktīva pasūtījumu veikšana audiovizuālo darbu veidošanai, taču ir jāņem vērā  šim pakalpojumam paredzētā finansējuma “rāmis”, proti, noslēgtais līgums ir par ierobežotu summu. Tāpēc šobrīd ir grūti definēt pakalpojuma nepieciešamību, jo tad,  ja finansējums ir trijiem līdz četriem videosižetiem pusgadā, tad jāsaprot, kurš notikums pelnījis būt videoformātā. Tas ir jautājums par budžeta plānošanu un izvērtēšanu, ņemot vērā to, ka audiovizuālo darbu veidošanai atvēlētais pašvaldības finansējums ir samazināts gandrīz sešas reizes, salīdzinot ar sākotnēji 2021. gadā paredzēto summu. Tāds ir bijis novada deputātu lēmums,” piezīmē  Linda Beitika.

Pašvaldības līgums ar  SIA “Valmieras TV” un SIA “Golden Hour” par audiovizuālo darbu veidošanu noslēgsies šogad.

“Būs jādomā, kā mēs šo pakalpojumu organizēsim tālāk. Visticamāk, tas nebūs liels konkurss ierobežotā finansējuma dēļ. Lēmējvara uzskata, ka mūsu nodaļai ir jādefinē stratēģiskais redzējums, bet patiesībā mēs varam tikai izteikt priekšlikumus. Pārējais ir deputātu lēmums,” piebilst Linda Beitika.

Atbilde: vēl nav īstais brīdis

Tas, kā Smiltenes novada pašvaldība turpmāk komunicēs ar sabiedrību un vai kā vienu no platformām izmantos televīziju un izsludinās iepirkumu, kurā varēs pieteikties arī “STV Studija” (ja Ūdri vēlēsies), būs atkarīgs arī no komunikācijas stratēģijas, ko pašvaldības izveidota darba grupa izstrādās šī gada laikā. Darba grupas darbu koordinē Smiltenes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, darba grupas darbā iesaistīti vairāki novada deputāti un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Ulāns.

“Gribam izstrādāt komunikācijas stratēģiju, lai saprastu, kādus kanālus komunikācijai izmantot, tāpēc arī nesteidzamies ar jauna iepirkuma izsludināšanu,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš.

“Tad, kad mums būs šī komunikācijas stratēģija, tā arī pateiks, cik lielai daļai ir jābūt audiovizuālajiem  darbiem, cik – komunikācijai caur “Facebook”, cik – caur pašvaldības informatīvo izdevumu un vietējiem laikrakstiem, nododot informāciju novada iedzīvotājiem. Mēs esam jauns novads, paši jūtam, ka agrāk (Smiltenes, Raunas, Apes novados – redakcijas piezīme) esam komunicējuši ar diezgan dažādām metodēm. Gribam, lai informācija ir pilnīga, izmantojot vienu rakursu. Kā to darīt, vērtēs darba grupa, taču es neesmu pārliecināts, ka varam kvalitatīvi nodrošināt klasisko televīziju visā novadā. Ir jautājums, cik tad vajadzētu darbinieku. Redzēju jauno pasākumu plānu. Vienā nedēļas nogalē vien Smiltenes novadā ir astoņi līdz desmit notikumi. Kā mēs atlasīsim, par kuru veidot sižetu, par kuru ne? Komunikācijas stratēģija būs politisks dokuments, kas noteiks virzienus, kādos mēs, pašvaldība, komunicējam un kā pasniedzam iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības darbu, un tālāk attiecīgi sekos budžeta plānošana un ieceru realizēšana,” skaidro Edgars Avotiņš. 

Domes priekšsēdētājs arī piebilst, ka stratēģijas izstrādē tiks vērtēta bijušo Apes, Raunas un Smiltenes novadu pašvaldību iepriekšējā komunikācija ar sabiedrību, identificējot tās stiprās un vājās puses un to visu ņemot vērā jaunās stratēģijas izstrādē.

Komunikācijas stratēģijā otra iesaistītā puse ir sabiedrība, tāpēc “Ziemeļlatvija” cer, ka Smiltenes novada pašvaldība šī dokumenta projektu, kad tas būs gatavs, nodos publiskajai apspriešanai un ņems vērā iedzīvotāju izteiktos viedokļus, izstrādājot komunikācijas stratēģijas galīgo variantu. 

VIEDOKĻI

Ainārs Mežulis, Smiltenes novada deputāts:

– Es vienmēr iestāšos par Smiltenes televīziju, tiklīdz pavērsies kaut kāda iespēja un beigsies līgums ar iepriekšējā  iepirkuma uzvarētājiem (“Valmieras TV” un “Golden Hour” – redakcijas piezīme). Es vairāk skatos uz nākamo budžeta gadu, ne šo, jo pusgads jau ir cauri. Taču, ja rudenī būs jauns iepirkums attiecībā uz audiovizuālo darbu veidošanu, es viennozīmīgi pastāvēšu uz Smiltenes TV.  Parunāšu ar citiem deputātiem, kā mēs varam pacelt šo jautājumu. Ir tikai jautājums, vai Jānis un Evita (Evita un Jānis Ūdri jeb “STV Studija” radošā komanda – redakcijas piezīme) tagad gribēs paši sadarboties. Domāju, viņiem ir pietiekami daudz piedāvājumu no citurienes, un mēs esam pazaudējuši savus cilvēkus, savu televīziju, kas bija ļoti kvalitatīva, objektīva, tendēta uz pozitīvām ziņām, nevis uz sensācijām. Ko cilvēkiem šobrīd vairāk vajag, kad negatīvā jau ir pārpārēm? Kas attiecas uz pašvaldības finansējumu šāda TV raidījuma veidošanai, tad tas ir pakārtots jautājums. Ir jāpārskata prioritātes. Tāpēc jau tagad ir izsludināts iepirkums uz funkciju auditu (Smiltenes novada pašvaldības amatu funkciju un pārvaldības procesu auditu  – redakcijas piezīme), kas no esošā ir lietderīgi un  kas varbūt ne, ko var apvienot vai dot ārpakalpojumā. Šādi atbrīvotos nauda. Tas pats ir par pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistiem. Nu, varbūt nevajag tik daudz štatu, varbūt vienas štata vietas naudu var atvēlēt Smiltenes televīzijai, kuras sniegtā informatīvā bāze būtu daudz lielāka un vērtīgāka nekā varbūt no viena speciālista. Tagad Smiltenes novada teritorija ir krietni lielāka. Ja paskatāmies kaut vienas nedēļas griezumā, tad visā novadā – Raunā, Apē, Smiltenē – notiek daudz dažādu pasākumu. Ūdrīši spētu tikai braukāt riņķī. Būtu tik daudz, ko darīt.

Inga Ērgle, Smiltenes novada deputāte:

–  TV raidījums “Nedēļa Smiltenes novadā” man personīgi šķita pievilcīgs un saistošs un, domāju, arī sabiedrībai. Cilvēki skatījās un priecājās par novadu. Tas arī ir vislabākais veids, kā sasniegt cilvēkus, kuri nedzīvo Smiltenes novadā. Es noteikti neatmetu domu par to, ka audiovizuālais atspoguļojums par  novadu vai nu tādā pašā, vai līdzīgā formātā, iespējams, varētu atgriezties.  Tikai ir jāņem vērā tas, ka tagad ir jauns novads, un mums ir jāsaprot, kā mēs to visu varam veidot. Tūlīt pat pašvaldībā sāksies darbs pie komunikācijas stratēģijas izstrādes jaunajā Smiltenes novadā, un līdz ar to darba grupa noteikti nonāks pie kaut kādiem secinājumiem, kā mēs rādām savu novadu uz āru, kā mēs sarunājamies ar sabiedrību, kā iesaistām sabiedrību procesos un ko sabiedrība vēlas redzēt.  Ir arī jādomā, ko  pašvaldība finansiāli var vai nevar atļauties. Mums šobrīd ir daudz izaicinājumu, kas gulstas uz pašvaldību gan saistībā ar izglītību, gan ar iesāktajiem projektiem, kur Ukrainā notiekošā kara dēļ ir papildu izmaksas, un nauda kaut kur ir jāatrod. Klāt nāk jauns jautājums par Smiltenes Jāņu kalnu. Jau ir uzsāktas sarunas, ko mēs varam ar to darīt. Savas vajadzības ir arī bijušajiem Apes un Raunas novadiem, kas tagad ir Smiltenes novadā.

Ilze Vergina, Smiltenes novada deputāte:

– Pilnīgi noteikti ir jāatgriežas pie jautājuma par Smiltenes televīziju, jo mums šis pakalpojums ir vajadzīgs.  “STV Studija” bija viens no ziņu nesējiem ne tikai Smiltenes novadā, bet arī tālāk, ārpus novada robežām, un stāsts par labo un skaisto, kas ir  mūsu novadā, ir arī stāsts par to, ka mūsu novads var būt pievilcīga dzīvesvieta cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo citos novados. Taču, vai Evita un Jānis Ūdri būtu gatavi pieteikties un startēt jaunā iepirkumā, nezinu. Manuprāt, viņiem ir pietiekami daudz darba arī ārpus Smiltenes. Mēs šādi pazaudējam vienu no savas identitātes zīmoliem, to labo, kas mums bijis, paši nesaprazdami, ko tad īstenībā mēs no tā visa gribam uzlabot un iegūt, jo (jaunā iepirkuma nolikums – redakcijas piezīme) nebija ne lētāk, ne kvalitatīvāk. Tas man bija līdz dziļumam neizprotami. Redzējām, ka jaunā iepirkuma uzvarētāji nevar vairs nodrošināt klātesamību. Esam pazaudējuši raidlaiku, ko, visticamāk, atpakaļ nedabūsim. Man nav ko slēpt, es jau šobrīd sadarbojos ar “STV Studiju” tik daudz, cik mums ir nepieciešams, runājot par reklāmas materiāliem sociālajiem tīkliem (Ilze Vergina ir Smiltenes vidusskolas direktore – redakcijas piezīme). Taču deputāti šobrīd nevar neko ietekmēt līdz tam brīdim, kamēr tiks izsludināts jauns iepirkums.

Evita  Ūdre, Jānis Ūdris (“STV Studija”):

– Ja būtu iepirkums par audiovizuālo darbu veidošanu, mēs izvērtētu tā nosacījumus. Sadarbībai ar pašvaldību esam atvērti, bet arī nesēžam, rokas klēpī salikuši. Strādājam visā Latvijā, dažāda veida lielākos un mazākos projektos. Piedalāmies arī Smiltenes novada pašvaldības izsludinātajos konkursos, lai nezaudētu saikni ar smilteniešiem. 

Neformāli ar mums par iespēju sadarboties ir sazinājušies vairāki Smiltenes novada deputāti: Gita Mūrniece, Toms Markss, kurš ar mums šajā jautājumā ir runājis visaktīvāk, Ilze Vergina, Ainārs Mežulis, Inga Ērgle. Rudenī ar mums sazinājās arī pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Beitika un, runājot par to TV raidījumu, minēja varbūtību, ko mēs gan apšaubījām, proti, vai būtu iespēja piepildīt šo raidījumu, ja tas atgrieztos reizi nedēļā. Šajā jautājumā mēs problēmu nesaskatām. Tur drīzāk būtu pat pretēji, un sižeti, ko filmēt, iespējams, pat būtu jāatsijā, jo Smiltenes novads ir kļuvis plašāks. Tajā ir arī bijušie Raunas un Apes novadi. Taču, ja godīgi, mēs  neticam, ka šis raidījums (“Nedēļa Smiltenes novadā” – redakcijas piezīme) atgriezīsies finansiālā aspekta dēļ. Mēs pazaudējām raidlaiku “Re:TV” kanālā, kam bija ļoti izdevīgi nosacījumi. Mēs ārkārtīgi šaubāmies, ka pašvaldība  ieguldīs tādus līdzekļus, lai atjaunotu šo raidījumu.

Atskatoties arī ar šodienas acīm uz pagājušā gada notikumiem, es un Jānis savā rīcībā neko nemainītu.  Mēs neko nenožēlojam. Toreiz arī saņēmām milzīgu atbalstu no cilvēkiem, no iedzīvotājiem, no uzņēmējiem, kuri palīdzēja, lai mūsu darbs neapstātos. Liels paldies viņiem visiem par to!

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.