Egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai meža īpašnieki aicināti apsekot savas egļu audzes

Šis ir laiks, kad mizgrauzis sāk invadēt augošās egles, lai attīstītos un veidotu nākamo paaudzi, tāpēc ikviens meža īpašnieks aicināts apsekot īpašumā esošās vidēja vecuma egļu mežaudzes.

 To pagastu meža teritorijās, kuros ir izsludināta ārkārtējā situācija bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) ierobežošanai, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekoto vērtīgo egļu audžu apjoms ir nedaudz virs 50 000 ha.

Ministru kabinets no šī gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ir izsludinājis ārkārtējo situāciju egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai atsevišķās teritorijās.

Ārkārtējās situācijas laikā meža nozares speciālisti un zinātnieki veic mizgraužu aktivitātes monitoringu, pēc kura datiem vajadzības gadījumā lems par turpmāku ierobežojumu piemērošanu līdz mizgraužu aktīvās sezonas beigām, kas parasti ilgst līdz septembrim, kad mizgrauzis uzsāk ziemošanu.

Šī gada maijā mizgraužu lidošanas aktivitāti Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, kas veic meža kaitēkļu un slimību monitoringu visā Latvijā, novērtējis kā augstu gandrīz visā Latvijas teritorijā. Apdraudējuma līmeni egļu audzēm nosaka parauglaukumos noķerto mizgraužu vaboļu apjoms. Ja 30 dienu periodā vidēji vienā parauglaukuma slazdā tiek noķertas vairāk nekā 8000 mizgraužu vaboles, tad pastāv augsts risks, ka tuvumā esošas egļu audzes var tikt invadētas.

“Šobrīd egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi mežā ir sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā – gan 2022. gada mizgraužu otrās paaudzes bojājumi, gan svaigie 2023. gada bojājumi. Vērtējot lidošanas aktivitāti maijā, pagaidām vēl grūti prognozēt, kā situācija attīstīsies atlikušajos vasaras mēnešos. Jāņem vērā, ka tieši šobrīd mizgrauzis sāk invadēt augošās egles, lai attīstītos un veidotu nākamo paaudzi, tāpēc aicinām ikvienu meža īpašnieku apsekot īpašumā esošās vidēja vecuma egļu mežaudzes un novērtēt, vai kokos neparādās mizgraužu ieskrejas, no kurām ārā birst brūni mizas milti. Ja konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi kokos, tad obligāti par to jāinformē Valsts meža dienests, kurš novērtēs esošo situāciju un ieteiks labāko risinājumu. No meža sanitārā stāvokļa viedokļa, rekomendēts veikt bojātās audzes nociršanu vienlaidus platībā iespējami īsā termiņā jeb, kamēr mizgrauži atrodas koku stumbros un nav paspējuši izlidot. Izcirtumā pēc koku ciršanas jāizvieto feromonu slazdi, kuri pievilina tuvumā esošos lidojošos mizgraužus,” norāda LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu ir apzinātas vērtīgas, nebojātas egļu mežaudzes un noteiktas trīs aizsardzības zonas, kurās definēti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai ciršanas rezultātā skuju koku radītais terpēns jeb smarža nepievilinātu mizgraužus un neradītu apdraudējumu vērtīgām un veselām mežaudzēm.

Vērtīgo egļu audžu izvietojumu un noteiktās aizsardzības zonas ikviens interesents var redzēt LVM GEO karšu pārlūkā un LVM GEO Mobile lietotnē. Dati tiek saņemti tiešsaistē no Valsts Meža dienesta un tiek atjaunoti reizi diennaktī.

Iepriekšējā reize, kad mizgraužu ierobežošanai valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, bija 2007./2008. gads. Togad ārkārtas situācija tika izsludināta pēc vienas no 2005. gada spēcīgākajām vētrām, kad izgāztajos un lauztajos skuju kokos masveidā savairojās mizgrauzis. Lai pieaugošo mizgraužu populāciju ierobežotu, tika pieņemti līdzīgi ierobežojumi, kādi ministru kabineta rīkojumā noteikti arī šobrīd.

Informāciju sagatavoja: AS “Latvijas valsts meži”