Bibliotēkai Smiltenē jāizvācas uz pagaidu telpām

Rezonansi vismaz vienā daļā Smiltenes pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotāju izraisījusi ziņa, ka Smiltenes novada bibliotēka uz vairākiem gadiem pārcelsies uz jaunām pagaidu telpām – uz Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcu Dakteru ielā 27, blakus vidusskolas ēkai.

Līdzšinējo bibliotēkas telpu Baznīcas laukumā 13 īpašnieks, uzņēmums SIA “Firma Madara ‘89 Īpašumi”, uzteicis nomas līgumu ar šī gada 31. martu.

Būs jādzīvo saspiestāk un no daudz kā jāatsakās

Ņemot to vērā, Smiltenes novada pašvaldība nolēmusi savu iestādi – Smiltenes novada bibliotēku – pārcelt uz pagaidu mītni – Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcas atpūtas un mācību telpām, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā. Tur bibliotēkai būs atsevišķa ieeja, jo tiks atdalīts viens dienesta viesnīcas spārns, šādi domājot arī par skolēnu drošību.

Pagaidu mājvietā Smiltenes bibliotēkai būs jāpaliek, līdz tā dēvētajā Viedrades kvartālā Pils ielā 9 (netālu no Vidusezera) pašvaldība, precīzāk sakot, iepirkumā uzvarējušais būvnieks uzcels jaunu bibliotēkas ēku. Pagaidām vēl nav izstrādāts Viedrades kvartāla būvprojekts, līdz ar to jauna bibliotēkas ēka Smiltenē nav ne viena, ne divu gadu jautājums.

Atšķirībā no līdzšinējām bibliotēkas telpām Smiltenes centrā Baznīcas laukumā 13 bibliotēkas abas jaunās telpas ir mazākas, uz tām tāpēc, iespējams, nevarēs pārvietot visas bibliotēkas krājumā esošās grāmatas, kā arī vietas trūkuma dēļ jaunajās telpās nevarēs rīkot ierastos publiskos pasākumus un izstādes, kas bibliotēkas telpās bija skatāmas regulāri ik mēnesi.

Bibliotēkas apmeklētājiem, kuriem nav savas automašīnas un kuri dzīvo Smiltenes otrā galā, nu arī būs jāmēro tālāks un ilgāks ceļš. Piemēram, no Rīgas ielas mikrorajona līdz vidusskolai Dakteru ielā ir, ko iet, un it īpaši senioriem tas nebūs viegli, sevišķi ziemas sezonā.

No 11. marta bibliotēkas darbinieki uzsāks pārcelšanos uz jaunajām telpām, tāpēc bibliotēka būs slēgta jau no šī datuma. Jaunajās telpās Dakteru ielā 27 bibliotēka darbu provizoriski varētu uzsākt aprīļa vidū vai nogalē.

Bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa Gaujas ielā 1 (sporta halles ēkā, 2. stāvā) darbu turpina, kā ierasts. Kamēr norit bibliotēkas pārcelšana uz pagaidu telpām, Bērnu apkalpošanas nodaļā ir iespējams saņemt maksas pakalpojumus (drukāšanu, skenēšanu, laminēšanu un citus), izlasīt jaunākos periodikas izdevumus, saņemt nepieciešamās konsultācijas un arī varbūt atrast sev interesējošu lasāmvielu šīs nodaļas krājumā, jo tajā ir arī pieaugušo auditorijai saistošas grāmatas.

Jau rakstījām, ka no 8. līdz 20. februārim (ieskaitot) Smiltenes bibliotēka apmeklētājiem ir slēgta kārtējas krājuma inventarizācijas dēļ, kas bibliotēkām jāveic ik pēc astoņiem gadiem. Durvis apmeklētājiem bibliotēka vērs 21. februārī. Pēc dažām dienām, 24. februārī (tā ir sestdiena), pulksten 11 ikviens ir aicināts uz klātienes tikšanos ar rakstnieci Zani Nuts bibliotēkas telpās Baznīcas laukumā 13.

Samilzusi gadiem neatrisināta problēma

Baznīcas laukumā 13 Smiltenes bibliotēka atrodas 54 gadus – no 1970. gada, ēkā, kas uzcelta 1884. gadā. Šogad tai aprit 140 gadi.

Bibliotēkas telpas pēc pašvaldības atzinuma ir sliktā tehniskā stāvoklī. Apmeklētāji bibliotekārēm atzinuši, ka šajā vecajā ēkā bibliotēka tik un tā ir mājīgi iekārtota un ir patīkami tajā ienākt un uzturēties. To apliecina arī ieraksti Atsauksmju grāmatā.

Kad 2023. gada oktobrī Smiltenes kultūras centra lielajā zālē svinīgā sarīkojumā “Caur saknēm turpināties” tika nosvinēta Smiltenes bibliotēkas simtgade, bibliotēkas vadītāja Inta Mežule savā runā uzsvēra, – gan bibliotēkas kolektīvs, gan vietējā sabiedrība lolo sapni par savu gaismas pili, jaunu, skaistu un modernu ģimenes bibliotēku Smiltenē. Svinīgajā sarīkojumā piedalījās arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, apliecinot, ka Smiltenes novada pašvaldība nav atkāpusies no ieceres par jaunām, mūsdienām atbilstošām telpām, uz kurām pārcelt Smiltenes bibliotēku.

Par to, ka bibliotēkai Smiltenē vajag jaunas, modernas telpas, ir runāts gadiem ilgi, izteikti vairāki varianti, piemēram, par pārcelšanu uz sporta skolas ēku, bet līdz konkrētam risinājumam pašvaldība tā arī nav nonākusi.

Tagad jautājums par bibliotēkas jaunām telpām nu jau kļuvis spiedīgs, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Inta Mežule.

“Problēma ir ļoti samilzusi un ilgi nerisināta. Kādas prioritātes ir bijušas līdz šim, tādā situācijā šobrīd esam. Ir panākts kompromiss un vienošanās ar Smiltenes vidusskolu, par ko paldies skolai, kuras dienesta viesnīcai būs jācieš, jo viņiem šīs telpas ir bijušas noslogotas. Viegli nebūs arī mums un bibliotēkas apmeklētājiem, jo jaunajā pagaidu mājvietā strādāsim mazākā platībā nekā tagadējās telpās. Ir doma, ka vienā telpā izvietosim novadpētniecības materiālus, periodiku un publiski pieejamus datorus, bet otrā telpā būs grāmatu krājums. Ja kāds smiltenietis objektīvu iemeslu dēļ nevarēs klātienē apmeklēt bibliotēku tās jaunajā pagaidu apmešanās vietā, atgādinām, ka ir iespējams pieteikt bibliotēkas pakalpojumus dzīvesvietā. To var izdarīt, aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā, un nogādājot to bibliotēkas darbiniekiem, vai vienkārši darīt to zināmu, piezvanot uz bibliotēku. Pieteikumā iespējams norādīt arī pilnvaroto personu, kas tiesīga izņemt vai apmainīt grāmatas vai saņemt citus pakalpojumus. Līdz ar atrašanās vietas maiņu mums aktuāls kļūst arī bibliomāts jeb grāmatu pakomāts pilsētas centrā ar iespēju gan saņemt, gan nodot grāmatas. Jau skatāmies projektu iespējas, kur tādu varam iegādāties,” stāsta Inta Mežule.

Skola izpalīdz uz skolēnu ērtību rēķina

Taujāts, cik tālu pašvaldībā šobrīd pavirzījies Viedrades kvartāla apbūves projekts, tai skaitā bibliotēkas jaunās ēkas būvniecība, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns informē, ka šis jautājums ir kontekstā ar Smiltenes novada pašvaldības 2024. gada budžetu. Šobrīd tiek izskatīts budžeta projekts, tā apstiprināšana plānota domes sēdē nākamajā nedēļā.

“Ja dome iekļauj projektēšanas izmaksas budžetā, tad mēs (pašvaldība) uzreiz slēdzam projektēšanas līgumu par visu Viedrades kvartālu, tai skaitā par bibliotēkas ēku. Projektēšanas (būvprojekta) aptuvenais termiņš ir 12 līdz 14 mēneši,” skaidro Mārtiņš Ulāns.

Orientējošās būvprojektēšanas izmaksas ir 330 000 eiro, kas sadalītas vienlīdzīgās daļās 2024. un 2025. gadā.

Pēc būvprojekta izstrādes Smiltenes novada pašvaldībai jāmeklē finansējuma avoti Viedrades kvartāla apbūves projekta īstenošanai, par prioritāti izvirzot pirmo kārtu – bibliotēkas jaunbūvi. Sākotnēji plānotās visa projekta izmaksas ir vairāk nekā astoņi miljoni eiro, taču šī summa var mainīties, ņemot vērā inflāciju, resursu sadārdzinājumu un citus faktorus.

Tikmēr kopā zem viena jumta jāsadzīvo Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcai un Smiltenes bibliotēkai. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Smiltenes vidusskolas direktore Inguna Kondratjeva stāsta, ka bibliotēkas rīcībā tiek nodotas dienesta viesnīcā dzīvojošo Smiltenes vidusskolas audzēkņu mācību un atpūtas telpas. Šobrīd dienesta viesnīcā jeb internātā ir 48 skolēni.

“Šobrīd būs jāmeklē citi risinājumi, kur viņi varēs atpūsties. Mācīties viņi var skolas telpās. Kad man bija saruna ar domes priekšsēdētāju (Edgaru Avotiņu – redakcijas piezīme), tad viņš teica, ka bibliotēka (jauna ēka) būs numur viens, un mūsu saruna bija uz trijiem gadiem (par to, cik ilgi bibliotēka varētu palikt Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcā – redakcijas piezīme). Šis gads ir projekta izstrādei un divi gadi, lai uzceltu jaunu ēku, un bibliotēka varētu atgriezties jaunās telpās. Ļoti ceru, ka tā būs,” teic Inguna Kondratjeva.

Pateicas par līdzi jušanu pārmaiņu laikā

Pēdējās nedēļas laikā “Ziemeļlatvijā” vērsušies daudzi Smiltenes un pat apkārtējo pagastu iedzīvotāji, paužot satraukumu par Smiltenes bibliotēkas pārcelšanu. Viņu vidū ir Variņu pagasta iedzīvotāja, seniore Līga Suvorova, kura apmeklē arī Smiltenes bibliotēku un slavē to kā brīnišķīgu, izcilu vietu ar lieliskām grāmatām un jaukām bibliotekārēm, kas kopumā sniedz pozitīvu enerģiju un uzlādē ar labām domām.

Līgu Suvorovu satrauc tas, kā tagad ar autobusu atbraukušie lauku iedzīvotāji līdz nākamajam reisam pagūs aiziet līdz bibliotēkai Dakteru ielā, jo viņu laiks ir ierobežots, un arī pašiem smilteniešiem var būt problēma mērot lielāku attālumu.

“Bibliotēka ir dzīvs organisms, tāpat kā puķe, kā koks ar saknēm. Vai ir ideja, ka dome un ēkas īpašnieks tomēr vienojas, ka bibliotēka paliek šajās telpās tik ilgi, kamēr uzceļ jauno bibliotēku?

Man būtu ļoti žēl, ja bibliotēku aizcels uz jaunām telpām, pagaidu vietu, izraus un izpostīs no tagadējām mājām, un vispirms viņai tur kā puķei vai kokam būs jāielaiž saknes. Ja bibliotēka pāries uz pastāvīgu vietu, tad tur cilvēki ieliks jaunu domu, jaunu enerģiju un mīlestību, visu, kas vajadzīgs attieksmē pret bibliotēku,” novēl Līga Suvorova.

Savukārt Smiltenes bibliotēka saka sirsnīgu paldies saviem apmeklētājiem par atbalstu un līdzi jušanu šajā pārmaiņu periodā. “Mēs jūs gaidīsim un laipni uzņemsim jaunajā mājvietā, kur turpināsim kopt piederības sajūtu, turpināsim uzturēt bibliotēku kā sabiedrisku un izglītojošu telpu, kur centrālā persona ir apmeklētājs un lasītājs,” uzsver Inta Mežule.

———————————————–

Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem saistībā ar Smiltenes bibliotēkas telpu maiņu atbildi sniedz SIA “Firma Madara ‘89” un SIA “Firma Madara ‘89” Īpašumi” valdes priekšsēdētājs Egils Butka

“Ziemeļlatvija” saņēmusi vairāku senioru lūgumu, adresētu SIA “Firma Madara ‘89” valdes priekšsēdētājam Egilam Butkam, vai tomēr Smiltenes novada dome un ēkas Smiltenē, Baznīcas laukumā 13, īpašnieks (SIA “Firma Madara ’89 Īpašumi”) varētu vienoties, ka bibliotēka paliek šajās telpās tik ilgi, kamēr uzceļ jauno bibliotēku. Vai tas ir iespējams?

Otrs jautājums, – kāpēc tika pārtraukts nomas līgums? Varbūt tur ir arī kāda pašvaldības neizdarība?

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Egils Butka:

– Ēka, kurā atrodas bibliotēka, ir sena. Ņemot vērā nama slikto tehnisko stāvokli, telpas netiek pilnībā izmantotas.

Jau kopš 2012. gada pašvaldība ir meklējusi bibliotēkai jaunas telpas, esam pagarinājuši telpu nomas līgumu piecas reizes, katru reizi no pašvaldības izskanot solījumam, ka šis ir pēdējais līguma pagarinājums. Varētu teikt, ka esošās telpas bibliotēkai ir bijis pagaidu risinājums jau padsmit gadus un ik pēc pāris gadiem pašvaldības plāns ir bijis atrasties kādās citās jaunās telpās. Termiņu pārcelšana mums neļauj plānot novecojušās ēkas attīstību un tāpēc rada arī neskaidrību pārējiem ēkas nomniekiem, kuru nomas termiņi ir atkarīgi no bibliotēkas kā galvenā nomnieka.

Pašvaldības šobrīd izvēlētā pagaidu bibliotēkas atrašanās vietas piemērotība pie vidusskolas ir pašvaldības kompetence, par ko mums nevajadzētu izteikt savu viedokli. Tāpat pašvaldībai nav un nebija pienākuma komunicēt ar mums un apspriest palikšanu esošajās telpās. Pašvaldība šogad to arī nav darījusi, bet tā vietā pieņēmusi savu lēmumu par jauno bibliotēkas pagaidu atrašanās vietu. Par to, tāpat kā liela daļa lasītāju, mēs uzzinājām no sociālajiem tīkliem, nevis no pašvaldības. Mazliet neierasta šāda nekomunicēšana ir, bet juridiski tā drīkst, un mēs to pilnībā pieņemam.

Varam vienīgi piebilst, ka arī iepriekšējās pašvaldības idejas par potenciālo jaunās bibliotēkas vietu ir bijušas tālāk no centra, gan pie baseina, gan citur. Cik publiski zināms, arī pastāvīgā jaunā bibliotēka ir plānota pie Vidusezera. Savulaik mēs esam piedāvājuši rekonstruēt ēku bibliotēkas vajadzībām esošajā vietā pilsētas centrā, no kā pašvaldība atteicās, kā pamatojumu minot vēlmi būt sev piederošās, nevis nomātās telpās. Tās ir deputātu tiesības izvēlēties nomāt telpas bibliotēkai pilsētas centrā vai gadiem ilgi plānot miljoniem vērtu bibliotēku ārpus pilsētas centra.

Vai pašvaldībai ir kāda neizdarība? Formāli nē, ja neskaita ilgtermiņa plānošanas un stratēģijas trūkumu. Vai sadarbība ar pašvaldību varētu būt labāka? Iepriekš tā ir bijusi labāka. Ar iepriekšējiem priekšsēdētājiem Gati Krūmiņu, Aināru Mežuli un Gintu Kukaini sadarbība un komunikācija ir bijusi konstruktīvāka un vairāk uz rezultātu vērsta, tai skaitā bibliotēkas nomas līguma pagarināšanā, ne tikai vērsta uz formālu saraksti, citējot likuma pantus. Mums jau nav sadarbība ar pašvaldību tikai bibliotēkas jautājumā, bet daudzos jautājumos. Piemēram, šogad esam pārslēguši citus nomas līgumus ar pašvaldību, kuriem tuvojās vai bija beidzies termiņš. Veiksmīgai sadarbībai ir nepieciešama abu pušu patiesa griba. Ir daudz lietu, ko pašvaldība var darīt un var arī nedarīt. Pagātnē mums ir daudz veiksmīgas sadarbības piemēru, kuru varēja arī nebūt. Ne tikai Top! centrs Smiltenē. Piemēram, jaunais veikals Grundzālē varēja nebūt, ja pašvaldība neveiktu zemes izsoli. Mazās Jaunās ielas sakārtošana. Zemes maiņa starp Rīgas un Raiņa ielām, kas dod pašvaldībai iespēju nākotnē savienot maģistrālās ielas. Vidzemē noslogotākās gājēju pārejas saglabāšana pie Top! centra pēc mūsu izteiktiem iebildumiem. Ziedojumi infrastruktūras attīstībai un kultūras pasākumu organizēšanai Smiltenes novadā. Tiešām ir daudz labu sadarbības piemēru ar pašvaldību, bet, lai tie notiktu arī turpmāk, ir vajadzīgs dialogs. Turklāt svarīgi ir doto vārdu turēt.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.