Valga – ērcēm bagātākā vieta Igaunijā

“Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims informē par notikumiem kaimiņpilsētā Valgā.

Kā liecina Veselības attīstības institūta (TAI) veiktais pētījums, Valgas Prīmetsas veselības takas izrādījās ērcēm bagātākā publiskā pilsētas zaļā zona Igaunijā, kur uz simts kvadrātmetriem konstatētas vairāk nekā 26 ērces.

Pilsētu ērču vākšanas ietvaros no šī gada 24. aprīļa līdz 8. jūnijam Infektoloģijas pētījumu departamenta pētnieki savāca ērces no Igaunijas pilsētu zaļajām zonām. Šajā laika posmā tika apmeklētas visas 47 Igaunijas pilsētas.

Kopumā ērču noteikšanai pārbaudīti vairāk nekā 56 450 kvadrātmetri zaļo zonu, no kurām kopumā savāktas 2830 ērces. Tās tika atrastas gandrīz visās paraugu ņemšanas vietās. Ērču skaits uz 100 kvadrātmetriem visu publisko zaļo zonu svārstījās no 0 līdz 27, taču lielākajā daļā vietu ērču skaits joprojām bija zem piecām ērcēm uz 100 kvadrātmetriem.

Ērcēm bagātākā vieta izrādījās Valgas Prīmetsas veselības takas ar minimālu apkopi un cilvēka iejaukšanos, kur savāktas 213 ērces jeb 26,63 ērces uz 100 kvadrātmetriem. Takas tur ir šaurākas, nav būvētas ar speciālu aprīkojumu vai klātas ar virsmas materiālu. Šie apstākļi radījuši ērcēm labvēlīgu dzīves vidi.

Valgas vicemērs Kaupo Kutsars pastāstīja, ka taka ir kopta, taču tik zaļā zonā no ērcēm atbrīvoties ir grūti. “Zaļajās zonās joprojām ir ērces. Veselības taka atrodas mežā, tā nav pilsētas taka un no ērcēm ir grūti pilnībā atbrīvoties. Tas gluži nav ceļš gar Pedeli.”

Tāpēc, pēc vicemēra domām, tur pašiem cilvēkiem ir jābūt modriem. “Jāskatās, lai pēc pastaigas mežā uz ādas nenokļūtu ērces.”

Pēc K. Kutsara teiktā, šobrīd populāras bioloģiskās daudzveidības aizsardzības teritorijas atrodas arī Valgā. “Vēl ir dažas vietas, kur cenšamies mazāk pļaut. Tā ir bijusi sabiedrības vēlme saudzēt dabu. Mēģināsim par to domāt. Par pļaušanu ‒ cik cilvēku, tik viedokļu. Daudzi domā, ka visur varētu būt nopļauta zāle, daudzi, ka nevajadzētu pļaut vispār. Ir jāpļauj vienu reizi gadā, lai šīs vietas netiktu bojātas, citādi pļavas izsīks.”

Visvairāk ērču pilsētvidē var atrast neapkoptās un nepļautās zaļajās zonās. Vietās, kur zāle tiek pļauta tuvu un zemu, ērču ir mazāk vai nav vispār.

Ērcēm bagātās vietas, kur savākto ērču skaits pārsniedza 10 ērces uz 100 kvadrātmetriem, atradās galvenokārt veselības takās, kā arī parkos ar mazāk kopjamiem un bagātīgiem krūmiem.

“Minimālā iejaukšanās, plašums un dabiskā daudzveidība ir radījuši ideālus apstākļus lielam ērču skaitam. Turklāt atteikšanās no pļaušanas veicina ceļmalu aizaugšanu, bet atjauno zālāju frontes sugu bagātību, sniedz patvērumu dzīvniekiem, veicinot to populāciju pieaugumu,” skaidroja Infektoloģijas nodaļas pētniece Marija Vikentjeva.